1657. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1654 1655 1656 - 1657 - 1658 1659 1660 |
| Latvijā: | 1654 1655 1656 - 1657 - 1658 1659 1660 |
| Laikapstākļi: | 1654 1655 1656 - 1657 - 1658 1659 1660 |
| Sportā: | 1654 1655 1656 - 1657 - 1658 1659 1660 |
| Kino: | 1654 1655 1656 - 1657 - 1658 1659 1660 |
Šajā lapā ir apkopoti 1657. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Otrais Ziemeļu karš. Krievu okupētajā Vidzemes daļā bija dibināta Dmitrijevas (Kokneses) vaivadija, bet Latgales daļā Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans II Kazimirs Vāsa.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Jēkabs Ketlers.
- Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1657. gada 9. jūnijā kaujā pie Valkas zviedru karaspēks uzvarēja 8000 vīru stipro krievu armiju un saņēma gūstā tās karavadoni Matveju Šeremetjevu.
Pēc Viļņas pamiera noslēgšanas ar Krieviju 1657. gada 24. oktobrī Lietuvas lielkņazistes karaspēks hetmaņa Vincenta Goševska (lietuviešu: Vincentas Aleksandras Korvinas Gosievskis) vadībā lejpus Koknesei šķērsoja Daugavu un iebruka Zviedru Vidzemes teritorijā. Līdz 27. oktobrim tika ieņemtas Raunas, Cēsu un Valmieras pilis, tika iecelta jauna pašpārvalde, kuras sastāvā bija arī vēlāk niknākā zviedru pretinieka Johana Reinholda Patkula tēvs. Tomēr Lietuvas karaspēks cieta sakāvi pie Pērnavas un nespēja ieņemt Kobronskansti pie Rīgas tās Pārdaugavas pusē.