1656. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1653 1654 1655 - 1656 - 1657 1658 1659
Latvijā: 1653 1654 1655 - 1656 - 1657 1658 1659
Laikapstākļi: 1653 1654 1655 - 1656 - 1657 1658 1659
Sportā: 1653 1654 1655 - 1656 - 1657 1658 1659
Kino: 1653 1654 1655 - 1656 - 1657 1658 1659
Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra).

Šajā lapā ir apkopoti 1656. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads ietilpa zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  • Krievu karaspēks cara Alekseja Mihailoviča vadībā iebruka Livonijas teritorijā, kā rezultātā tika ieņemtas teritorijas austrumu daļā.
  • Krievu okupētajā Vidzemes daļā tika dibināta Dmitrijevas (Kokneses) vaivadija, bet Latgales daļā Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija. Okupēto apgabalu iedzīvotājus deportēja vai spieda pāriet ortodoksajā ticībā, vietā ievedot krievu zemniekus.
  • Pēc Kokneses pils ieņemšanas krievi ap pili sāka ierīkot Krievijas eksportpreču centrālās noliktavas, kā arī uzbūvēja Daugavas kara floti.
  • Pie Rēzeknes notika kauja starp krievu un zviedru karaspēkiem, kuras laikā tika galīgi sagrauta Rēzeknes pils un zviedru karaspēkam izdevās sakaut daudz lielākus krievu spēkus. Kaujās piedalījās arī latviešu zemessargi, kas bija pazīstami kā labi strēlnieki.
  • Karadarbības rezultātā tika nopostīta Cesvaine.
  • Lielvārde pēc krievu karaspēka ieņemšanas tika pakļauta pilnīgai krievu patvaļai un izlaupīšanai.
  • Iebrukuma laikā krievu karaspēks izlaupīja un iznīcināja daudzas baznīcas. Tika izpostīta Ikšķiles baznīca, bet sagrautajos mūros tika ierīkota noliktava. Pēc krievu karaspēka aiziešanas Indriķa Hennekena vadībā baznīcā tika veikti vērienīgi remontdarbi. Atkāpjoties no Rīgas cara Alekseja Mihailoviča karapulki nodedzināja un saspridzināja pirmo Jēzus baznīcas namu. Līdzi tika aizvesti baznīcas zvani un ērģeles. Sv. Ģertrūdes baznīca palika neskarta, taču zvani un ērģeles tika aizvestas. No cara Alekseja bumbām cieta arī Doma baznīca. Tika nopostīta 1637. gadā celtā Krustpils koka baznīca. Karadarbības rezultātā bojā gāja Piņķu baznīca. Vidzemē krievu karaspēks nodedzinājis vai nopostījis sešus lauku dievnamus, to skaitā arī Āraišu baznīcu.
  • Krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta Rīgas ģimnāzijas ēka.
  • Krievi ieņēma arī Kobronskansti Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās - pie Rīgas pils, pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju artilērija nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars Aleksejs Mihailovičs, kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un lielgabali tika novietoti uz Kubes kalna (tagad - Esplanādes laukums), tomēr Rīgas cietoksnis palika neieņemams un krievu karaspēks bija spiests atkapties no Rīgas.
  • Pēc tālaika ziņām krievu karaspēks pie Rīgas zaudējis 8000 vīru, bet tālāk no Rīgas vēl sešus tūkstošus nonāvējuši ar bisēm un izkaptīm bruņoti zemnieki.
  • Kā pateicību par varonīgo pilsētas aizstāvēšanu Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēka Rīgas aplenkuma laikā, pilsēta ieguva tiesības savā ģerbonī ievietot Zviedrijas karaļa kroni.


  • Cīņai pret zviedru karaspēku Kurzemes landtāgs izsludināja vispārējo karaklausību: katram muižniekam un pilsētniekam 18–60 gadu vecumā pēc hercoga aicinājuma bija jādodas karā, bet muižniekiem vajadzēja apmācīt un turēt gatavībā 10 kājniekus no katra jātnieku dienesta arkla. Līdz ar muižniekiem zemes aizsardzībā pret zviedru karaspēku bija iesaistīti arī zemnieki, tomēr galvenā nozīme hercogistes aizsardzībā bija poļu, lietuviešu un Brandenburgas kūrfirsta spēkiem.
  • Pa ceļam uz Pilteni zviedri uzbruka neaizsargātajai Kuldīgas pilsētai, to pilnīgi izlaupīja un iedzīvotājus nežēlīgi mocīja.
  • Pēc spēcīgas artilērijas apšaudes zviedri ieņēma Dundagas pili. Šajā laikā pils piederēja Otto Ernestam fon Maidelam, kuram tikai par lielu naudu, zvērot uzticību zviedru karalim Kārlim X Gustavam, izdevās pili atkal atgūt savā īpašumā.
  • Zviedru karaspēks ieņēma Pilteni, bet pēc Piltenes atbrīvošanas no zviedriem hercogam Jēkabam izdevās panākt Piltenes novada ūniju ar Kurzemes hercogisti (šī ūnija pastāvēja līdz 1717. gadam).
  • Karadarbības skartajās teritorijās sāka plosīties bads un mēris. Tā Kuldīgā ar apmēram 2000 cilvēkiem mēris iznīcināja gandrīz pusi no visiem pilsētas iedzīvotājiem.


  • Rīgā tika apstiprināti Mazās ģildes statūti.
  • Rīgā tika izdoti atkārtotie tērpu greznības noliegumi. Tas liecina, ka arī samērā puritāniskajos zviedru laikos nav izdevies apslāpēt rīdzinieku tieksmi bagātīgi un krāšņi tērpties.
  • Tagadējās Andrejostas rajonā tika uzcelts dambis.
  • Valters Aferdunks (Averdunck) tika iecelts par Vidzemes superintendentu.
  • Tika dibināta Kabiles mācītājmuiža jeb pastorāts. Kabiles mācītājs bija otrs lielākais zemes īpašnieks pēc firsta Līvena.
  • Pirmo reizi vēstures avotos tiek minēts Podrags (Piņķu muižas revīzijas protokolā, runājot par pļaušanas tiesībām Spilves pļavās).
  • Jānis Reiters tika iecelts par Raunas baznīcas mācītāju.
  • Rīgas Jāņa skolas skolotāju Jāni Cīgneru nomainīja Goris Blūms.
  • Hercoga galmā Jelgavā pirmo reizi kā īpašs ēdiens tika pasniegti kartupeļi.
  • Divklāju burinieks "Die Pax" (Miers) (46 lielgabali) rudenī pārvedis kolonistu transportu uz Tobago.
  • Jaunkurzemes gubernatoru Adriānu Lampsiju (Adrien Lampsius) nomaina Huberts de Beverīns (Hubert de Beveren).
  • (pavasaris) Hercogs Jēkabs norīkoja inženieri, lai novērtētu situāciju Grobiņā un ieteiktu Grobiņas pils stiprināšanas risinājumus. Grobiņas pilskungs Albrehts Koškuls ziņoja hercogam, ka inženieris ieteicis ap pili izveidot valņus. Rezultātā pils tika apjozta ar valni un sausu grāvi.
  • Nīcas un Bārtas draudzes mācītāja Grēvija (Graevius) palīgs Jānis Langijs tika iecelts par Kandavas draudzes mācītāju.
  • Par Durbes baznīcas mācītāju tika iecelts Joahims Ķūns (Joachim Kühn).


Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 17. februāris — Ventspils pilsētas baznīcā reģistrētas Nikolausa Sefrensa (vecākā) laulības ar Magdalēnu Vīrigu. Nikolauss Sefrenss (Söffrens) ir aizsācējs vienai no vadošajām Latvijas baroka laikmeta tēlniecības darbnīcām, kas ar vairāku paaudžu tradīciju pārmantojamību izveidojās un darbojās Ventspilī.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 16. marts — Kurzemes hercogiene Luīze Šarlote nosūtīja Brandenburgas kūrfirstam Georgam Vilhelmam vēstuli, kurā viņa centās pārliecināt to pamest aliansi ar Zviedriju un izveidot savienību ar Poliju.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8. maijs — hercogs Jēkabs izsniedza Kuldīgas virspilskungam Georgam fon Firksam pasi braucienam uz Maskavu.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • jūlijs — pēc noslēgtā pamiera ar Poliju-Lietuvu Krievijas cars Aleksejs Romanovs no Vitebskas lejup gar Daugavu uzsāka karagājienu uz Rīgu. Pats cars vadīja milzīgu karaspēku, kurā pēc dažādām ziņām bija 35 000 - 100 000 karavīru. Krievu karaspēka apgāde notika pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem, tādēļ pie Krustpils, Sēlpils un Kokneses Vidzemes aizstāvji nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas.
  • 20. jūlijs — krievu karaspēks cara Alekseja Mihailoviča vadībā sāka Daugavpils cietokšņa aplenkumu, kuru aizstāvēja zviedru garnizons.
  • 31. jūlijs — pēc 11 dienu aplenkuma krievu karaspēks ieņēma Daugavpils cietoksni. Granizona komandieris Viligmans izdarīja pašnāvību, bet pārējie pils aizstāvji tika nogalināti.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 6. augusts — Sv. Borisa un Gļeba dienā cars Aleksejs Mihailovičs ieņemto Dinaburgu pārdēvēja par Borisogļebsku.
  • 11.13. augusts — krievu cars Aleksejs vadīja Kokneses cietokšņa aplenkšanu ar apmēram 2500 karavīriem, kuru jūsmīgi aprakstīja vēstulē: "Cietoksnis ir bezgala stiprs, grāvis ir dziļš, jaunākais brālis mūsu (Maskavas) kremļa grāvim, bet pats cietoksnis ir kā Smoļenskas cietokšņa dēls, nudien, ļoti stiprs."
  • 14. augusts — Kokneses cietoksnis krita krievu karaspēka rokās. Vēlāk Koknese tika pardēvēta par Dmitrijevu
  • 21. augusts — Krievu karaspēks sāka Rīgas aplenkumu. Galvenā kara apmetne tika izvietota tagadējā Ķengaraga apkaimē pie Bertolda dzirnavām līdzās Dzirnupītei (pēc šī notikuma apmetnes pakalnu sāka dēvēt par Maskaviešu pakalnu).

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5. septembris — Kurzemes hercogs Jēkabs un Brandenburgas kūrfirsts nosūtīja pie Krievijas cara savus pilnvarotos pārstāvjus ar rīkojumiem pretoties viņa agresīvajiem plāniem Kurzemē un Brandenburgā.
  • 12. septembris — Rīgas garnizonam no Zviedrijas ģenerāļa Duglasa un feldmaršala Kenigsmarka vadībā tika piegādāti papildspēki 1400 karavīru sastāvā. Tas lika krievu caram izskatīt padomē jautājumu par aplenkuma izbeigšanu.
  • 29. septembris — krievu karaspēks izpostīja Ādažu pili un pils pagrabus.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 12. oktobris — Rīgas garnizons Delagardi vadībā veica veiksmīgu uzbrukumu krievu karaspēka vienībām.
  • 15. oktobris — krievu karaspēks izbeidza Rīgas aplenkumu un sāka atkāpšanos uz Koknesi.
  • 16. oktobris — Rīgas garnizons vēlreiz uzbruka atkāpjošanam krievu karaspēkam, taču cieta neveiksmi. Tas lika Delagardi atteikties no tālākas krievu karaspēka vajāšanas.
  • 23. oktobris — Luīze Šarlote informēja savu brāli, Brandenburgas kūrfirstu, ka Polijas karalis vēlas atjaunot draudzīgās attiecības ar Brandenburgu un Gonsievskis lūdzis viņu būt par starpnieci.
  • oktobris — pēc atkāpšanās no Rīgas krievu karaspēks Afanasija Nasatina vadībā pa ceļam uz Tartu ieņēma Marienburgas (Alūksnes) pili.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • novembris — hercogs Jēkabs piešķīra muižiņu Pienavas apvidū Pēterim Heinriham Engelbrechtam kā algu par trim gadiem, kad viņš Amerikā, Tobāgo salā, bijis par mācītāju vietējā draudzē. (Pienava atrodas pie Līvbērzes starp Dobeli un Jelgavu.)
  • 6. novembris — Kurzemes hercogistes vispārējās karaklausības ietvaros cīņai pret zviedru iebrucējiem tika dibināta rota Cērkstē.
  • 24. novembris — Kārlis X piekrita Kurzemes hercoga starpniecībai miera izlīguma parakstīšanā starp Zviedriju un Krieviju.

Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas labības eksports: 16 lasti kviešu, 210 lasti rudzu, 65 lasti miežu, 36 lasti auzu[1] (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).


Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Matiass Rēlants, Rīgas Doma un Jāņa baznīcas mācītājs, Hamburgā publiceja savu sprediķi par 1653. gadā Rīgas tuvumā kādai zvejnieku sievai nedzīvi dzimušu bērnu (Partus monstrosus, Das ist Miß: oder Wunder Geburt So Anno 1655 am Palm Sontag eines Fischers Weib nicht weit von ... Riga ... todt ... gebohren).

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tērbatā tika publicēta rīdzinieka Jāņa Reitera aizstāvētā disertācija "Disertatio theologica. Positiones philosophicae de Coena Dominica" (Svētais vakarēdiens no filozofijas viedokļa).

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.