1658. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1658. gada notikumi Latvijas teritorijā. Kurzemes, Sēlijas un Zemgales vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš ietilpa Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes vēsturiskā zeme bija daļa no Zviedru Vidzemes, bet Latgales vēsturiskā zeme (Poļu Vidzeme jeb Inflantija) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija. Latvijas teritorijas austrumdaļu ar vairākām pilsētām bija pakļāvusi Krievijas cariste.

Valdnieki

Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs, iecēla grāfu Robertu Duglasu par zviedru karaspēka virspavēlnieku Vidzemē un pavēlēja viņam iekarot Kurzemes un Zemgales hercogisti.
Zviedriem tika nodota Bauskas pils.
Gada beigās feldmaršals Duglass iekaroja visu Kurzemi, izņemot Ventspili un Liepāju. Hetmanis Komarovskis ar poļu-lietuviešu karaspēku pameta Kurzemi.
Zviedru spēki izpostīja Kurzemē un Zemgalē esošos dzelzs cepļus.
Uz neilgu laiku Turaidas pili ieņēma poļu spēki. Kopš šī laika pils vairs nav tikusi izmantota militārai aizsardzībai un kļuva par muižas centru.
Karadarbības rezultātā smagi cieta Raunas pils un vēlāk vairs netika atjaunota.
Krievijas cara Alekseja Romanova karaspēka uzbrukuma laikā tika nopostīta Niermīles pils (Ādažos).

Gaiķos koka baznīcas vietā tika uzcelta jauna mūra baznīca. Tās celtniecību organizēja vietējais muižnieks Georgs fon Herners.
Tika ielikti pamati Spāres evaņģēliski luteriskajai koka baznīcai. Nams tika celts par oberburggrāfa Georga fon Fišera līdzekļiem.
Tika sadalīts Babītes draudzes novads, izveidojot Piņķu un Salas draudzes novadus.
Hercogs Jēkabs uzdeva par mācītāju Saules draudzes novadā (pie Bauskas) iecelt Joahimu Dennenfeldu, kurš „mūsu Gambijas vietās ir dažus gadus bijis par mācītāju”.
Pēc Johana fon Berga - Karmela ierosmes Skaistkalnē tika uzsākta ozolkoka katoļu baznīcas celtniecība. Tā atradās uz pakalna, apmēram 300 m austrumu virzienā no tagadējās mūra baznīcas.
Kurzemes hercogistes kuģubūves vadīšana tika uzticēta Tomasam Zīvertam.
Pēc Kristīnes fon der Rekes nāves Lestene atgriezās fon der Rekes dzimtas īpašumā.

1. oktobris — ar 3000 karavīriem pie Jelgavas ieradās zviedru feldmaršals Roberts Duglass, kurš noslēdza līgumu ar hercogu Jēkabu par viņa armijas apgādāšanu ar naudu un pārtiku, pretī solot neitralitāti.
8. oktobris — tika sastādīts Jelgavas krogu, māju un pilsoņu dzīvojamo ēku saraksts.
9. oktobris — naktī pie Jelgavas pils piestāja vairākas zviedru liellaivas, kurās bija paslēpušies ap 1000 karavīru Duglasa vadībā. Zviedri pēkšņā uzbrukumā apkāva pils sargus un sagūstīja hercogu Jēkabu ar ģimeni. Pēc tam tie izlaupīja arī Jelgavas pilsētu, kā arī tika nodedzināts pirmais Jelgavas rātsnams.
19. oktobris — Duglass nosūtīja Liepājas rātei vēstuli, kurā paziņoja par Jelgavas ieņemšanu un pieprasīja Liepājai pāriet zviedru pusē.

8. novembris — naktī zviedru karavīri hercoga ģimeni iesēdināja vairākās platdibeņu laivās un pa Lielupi no Jelgavas aizveda uz Rīgu.
novembris — zemnieki, negaidot īpašus rīkojumus, devās mežos un paši veidoja partizānu vienības.
(mēneša beigas) — zemnieku partizāni izolēja no Rīgas visu Lielupes rajonu, kā rezultātā zviedriem iestājās jūtams malkas trūkums.

decembris (mēneša sākums) — Kurzemes muižnieki organizēja uzbrukumu zviedru ieņemtajai Dobeles pilij. Slikti organizētajā uzbrukumā pilij daudzi gāja bojā bezjēdzīgā nāvē, bet naktī aplencējiem, kuri pat nebija parūpējušies par sargposteņu izlikšanu, no muguras uzbruka palīgā piestiegušās zviedru nodaļas. Tikai bēgšana no kaujas lauka paglāba muižnieku pulku no pilnīgas iznīcināšanas.
20. decembris — Valiesāras muižā (uz dienvidiem no Narvas) starp Krieviju un Zviedriju tika parakstīts Valiesāras pamiers, kura rezultātā visas iekarotās teritorijas Latvijas un Igaunijas teritorijā uz trim gadiem palika Krievijas pakļautībā (ieskaitot Alūksni, Koknesi, Daugavpili un Rēzekni).

Rīgas labības eksports: 199 lasti kviešu, 9 lasti auzu^[1] (lasts kviešu - 48 pūri, lasts auzu 60 pūri).
Jelgavā ir uzskaitītas deviņas pastorātu un skolu kolēģijas ēkas, četrpadsmit muižnieku nami, deviņpadsmit privileģētas brīvas mājas, 300 pilsoņu nami un dzīvokļi, 120 krogi. Reģistrēti ap 5000 iedzīvotāju.
Tukumā iedzīvotaju skaits sasniedza 1000 cilv.

Frankfurtē pie Mainas 6. izdevumā iznāca Abrahama Zaura (Saur) populārā grāmata "Theatrum Urbium", kur par Rīgu sacīts: "Rīga esot apmēram tikpat liela ka Freiburga pie Breisgavas, un vīnu te ievedot no Ķelnes. Darbs šinī zemē skaitoties kauna lieta, toties cieņā esot dīkdienība. Sievietes šinī zemē esot augstprātīgas un no sevis iedomājoties par daudz."

Pieaugot krievu uzbrukuma draudiem, Reinholda Rādemahera Salaspils Zviedru skanstīs ierīkotā dzelzs manufaktūra, misiņa un tērauda lietuve tika pārcelta uz Zviedriju, Eskiltūnu, tādā veidā liekot pamatus slavenā zviedru tērauda ražošanai.
Rīdzinieks Johans Fūrmans pēc studijām Leidenē un doktora grāda iegūšanas Padujā tika iecelts par Rīgas ārstu.
Latviešu luterāņu mācītājs, valodnieks un tulkotājs Jānis Reiters tika iecelts par Raunas, Dzērbenes un Drustu draudžu mācītāju.

19. oktobris — Aleksandrs Ketlers, Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera dēls (miris 1686).

Kristīne Zuzanna fon Reke (dzimusi Dēnhofa), hercoga kambarkunga Matiasa Dītriha fon Rekes sieva, Lestenes īpašniece.

↑ Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.