1658. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1655 1656 1657 - 1658 - 1659 1660 1661
Latvijā: 1655 1656 1657 - 1658 - 1659 1660 1661
Laikapstākļi: 1655 1656 1657 - 1658 - 1659 1660 1661
Sportā: 1655 1656 1657 - 1658 - 1659 1660 1661
Kino: 1655 1656 1657 - 1658 - 1659 1660 1661

Šajā lapā ir apkopoti 1658. gada notikumi Latvijas teritorijā. Kurzemes, Sēlijas un Zemgales vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš ietilpa Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes vēsturiskā zeme bija daļa no Zviedru Vidzemes, bet Latgales vēsturiskā zeme (Poļu Vidzeme jeb Inflantija) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija. Latvijas teritorijas austrumdaļu ar vairākām pilsētām bija pakļāvusi Krievijas cariste.

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs, iecēla grāfu Robertu Duglasu par zviedru karaspēka virspavēlnieku Vidzemē un pavēlēja viņam iekarot Kurzemes un Zemgales hercogisti.
  • Zviedriem tika nodota Bauskas pils.
  • Gada beigās feldmaršals Duglass iekaroja visu Kurzemi, izņemot Ventspili un Liepāju. Hetmanis Komarovskis ar poļu-lietuviešu karaspēku pameta Kurzemi.
  • Zviedru spēki izpostīja Kurzemē un Zemgalē esošos dzelzs cepļus.
  • Uz neilgu laiku Turaidas pili ieņēma poļu spēki. Kopš šī laika pils vairs nav tikusi izmantota militārai aizsardzībai un kļuva par muižas centru.
  • Karadarbības rezultātā smagi cieta Raunas pils un vēlāk vairs netika atjaunota.
  • Krievijas cara Alekseja Romanova karaspēka uzbrukuma laikā tika nopostīta Niermīles pils (Ādažos).

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. oktobris — ar 3000 karavīriem pie Jelgavas ieradās zviedru feldmaršals Roberts Duglass, kurš noslēdza līgumu ar hercogu Jēkabu par viņa armijas apgādāšanu ar naudu un pārtiku, pretī solot neitralitāti.
  • 8. oktobris — tika sastādīts Jelgavas krogu, māju un pilsoņu dzīvojamo ēku saraksts.
  • 9. oktobris — naktī pie Jelgavas pils piestāja vairākas zviedru liellaivas, kurās bija paslēpušies ap 1000 karavīru Duglasa vadībā. Zviedri pēkšņā uzbrukumā apkāva pils sargus un sagūstīja hercogu Jēkabu ar ģimeni. Pēc tam tie izlaupīja arī Jelgavas pilsētu, kā arī tika nodedzināts pirmais Jelgavas rātsnams.
  • 19. oktobris — Duglass nosūtīja Liepājas rātei vēstuli, kurā paziņoja par Jelgavas ieņemšanu un pieprasīja Liepājai pāriet zviedru pusē.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8. novembris — naktī zviedru karavīri hercoga ģimeni iesēdināja vairākās platdibeņu laivās un pa Lielupi no Jelgavas aizveda uz Rīgu.
  • novembriszemnieki, negaidot īpašus rīkojumus, devās mežos un paši veidoja partizānu vienības.
  • (mēneša beigas) — zemnieku partizāni izolēja no Rīgas visu Lielupes rajonu, kā rezultātā zviedriem iestājās jūtams malkas trūkums.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • decembris (mēneša sākums) — Kurzemes muižnieki organizēja uzbrukumu zviedru ieņemtajai Dobeles pilij. Slikti organizētajā uzbrukumā pilij daudzi gāja bojā bezjēdzīgā nāvē, bet naktī aplencējiem, kuri pat nebija parūpējušies par sargposteņu izlikšanu, no muguras uzbruka palīgā piestiegušās zviedru nodaļas. Tikai bēgšana no kaujas lauka paglāba muižnieku pulku no pilnīgas iznīcināšanas.
  • 20. decembrisValiesāras muižā (uz dienvidiem no Narvas) starp Krieviju un Zviedriju tika parakstīts Valiesāras pamiers, kura rezultātā visas iekarotās teritorijas Latvijas un Igaunijas teritorijā uz trim gadiem palika Krievijas pakļautībā (ieskaitot Alūksni, Koknesi, Daugavpili un Rēzekni).

Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas labības eksports: 199 lasti kviešu, 9 lasti auzu[1] (lasts kviešu - 48 pūri, lasts auzu 60 pūri).
  • Jelgavā ir uzskaitītas deviņas pastorātu un skolu kolēģijas ēkas, četrpadsmit muižnieku nami, deviņpadsmit privileģētas brīvas mājas, 300 pilsoņu nami un dzīvokļi, 120 krogi. Reģistrēti ap 5000 iedzīvotāju.
  • Tukumā iedzīvotaju skaits sasniedza 1000 cilv.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Frankfurtē pie Mainas 6. izdevumā iznāca Abrahama Zaura (Saur) populārā grāmata "Theatrum Urbium", kur par Rīgu sacīts: "Rīga esot apmēram tikpat liela ka Freiburga pie Breisgavas, un vīnu te ievedot no Ķelnes. Darbs šinī zemē skaitoties kauna lieta, toties cieņā esot dīkdienība. Sievietes šinī zemē esot augstprātīgas un no sevis iedomājoties par daudz."

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pieaugot krievu uzbrukuma draudiem, Reinholda Rādemahera Salaspils Zviedru skanstīs ierīkotā dzelzs manufaktūra, misiņa un tērauda lietuve tika pārcelta uz Zviedriju, Eskiltūnu, tādā veidā liekot pamatus slavenā zviedru tērauda ražošanai.
  • Rīdzinieks Johans Fūrmans pēc studijām Leidenē un doktora grāda iegūšanas Padujā tika iecelts par Rīgas ārstu.
  • Latviešu luterāņu mācītājs, valodnieks un tulkotājs Jānis Reiters tika iecelts par Raunas, Dzērbenes un Drustu draudžu mācītāju.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.