Trikātas luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Trikātas baznīca)
Jump to navigation Jump to search
Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000).

Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Beverīnas novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.[1]

Dievnamā apskatāmi vērtīgi 18. gs. baroka mākslas darbi: kancele un cilnis "Kristus kristīšana", glezna “Svētais vakarēdiens” un altāris.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka senākā Trikātas katoļu baznīca celta pēc 1224. gada, kad Tālavas dalīšanas līgumā Zobenbrāļu ordenis ieguva Tālavas letgaļu Trikātas pilsnovada zemes. 1225. gadā Trikātā ieradās Romas pāvesta legāts Modenas Viļums kopā ar Livonijas bīskapu Albertu, Sēlijas bīskapu Lambertu, tulku un hronistu Indriķi. Indriķa hronikas tekstā pieminēts legāta sprediķis, kad "Trikātā pie viņa sapulcējās leti no visa apgabala, ko sauc par Tolovu un viņš tiem ar prieku sludināja Dieva vārdu un rūpīgi izklāstīja visus ticības sakramentus."[2]

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā pieminēts, ka Livonijas ordeņa mestra Villekina un Rīgas arhibīskapa Johana I valdīšanas laikā līdz 1284. gadam uzceltas Valmieras, Cēsu, Burtnieku un Trikātas baznīcas. Pēc Livonijas—Maskavijas kara 1483. gadā pirmo reizi pieminēts Trikātas draudzes novads, 1507. gadā tā priesteris bija Johans no Šedingas (Johann von Schedingen). Baznīca esot celta senā kulta vietā Baznīcas ezera stāvajā krastā.

Zviedrijas—Polijas kara laikā to 1613. gadā uz laiku pievienoja Smiltenes draudzes novadam ar Volteru Timermani kā priesteri. Zviedru Vidzemes laikā 1695. gadā baznīcu pamatīgi pārbūvēja, virs ieejas portāla vēl tagad atrodas Zviedrijas karaļa Kārļa XI monogramma: ar kroni greznoti divi viens otrā ietverti burti C un tajos iekļauts skaitlis XI. 1698. gadā baznīcas koka daļa nodega un Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā Krievijas caristes karaspēks to atkal nopostīja kopā ar Trikātas pili. 1725. gadā pabeidza baznīcas ēkas atjaunošanu, zem baznīcas izbūvēja plašas kapenes, kurās apbedīja apkārtējo muižu īpašniekus, katrai muižai paredzot savu nišu. 1775. gadā kapenes aizmūrēja.

1858. gadā pēc Jaunbrenguļu muižu īpašnieka Nikolaja fon Tranzē (Nikolaus von Transehe, 1779—1858) ierosinājuma būvmeistars Mārcis Sārums (1799—1859) sāka celt torni neogotiskās formās, ko pabeidza 1859. gadā. Baznīcā atrodas Erfurtes ērģeļmeistara Augusta Martina 1867. gadā būvētās ērģeles. 1875. gadā draudze iegādājās Bohumā lieto zvanu. 1896. gadā Tiepeles muižas īpašniece fon Torklusa baznīcai uzdāvināja neogotiskajā stilā būvēto altāri.

19. gadsimta beigās tā bija galvenā baznīca Trikātas draudzes novadā, kurā ietilpa Lubu (Lubbenhof), Lipškalna (Lipskaln), Trikātas (Trikaten), Dutkas (Dutkenshof), Vecvāles (Alt—Sackenhof), Jaunvāles (Neu—Sackenhof), Tiepeles (Witkop), Jaunbrenguļu (Neu—Wrangelshof), Vecbrenguļu (Alt—Wrangelshof), Cempu (Zempen), Plāņu (Planhof) un Vijciema (Wiezemhof) muižu zemes.

1924. gadā arhitektu Aleksandra Birznieka un Paula Kampes vadībā notika Trikātas baznīcas atjaunošana. 1938. gadā tās remontu ar interjera dekorēšanu (Auseklītis, Māras zīme griestu krāsojumā) veica arhitekts Pauls Kundziņš. Pie draudzes telpas sienas 1938. gada 18. decembrī iesvētīja Pasaules karā kritušo piemiņas altāri, kas sastāv no plāksnes un ciļņa, kurā redzams sērojošs senču karotājs. Padomju laikos mācītājmuižai piederošajā kūtī tika ierīkota kolhoza ferma „Nomnieki”. 1966. gadā baznīcā notika filmas „Purva bridējs” laulības ceremonijas ieraksts.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Caune A., Ose I. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas – 16. gs. sākums. Enciklopēdija. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. – 441. lpp
  2. Indriķa hronikas latviskais tulkojums, XXIX. nodaļa, 3.[novecojusi saite]
  3. Trikātas evaņģēliski-luteriskā Sv. Jāņa baznīca

Koordinātas: 57°31′51″N 25°41′48″E / 57.53083°N 25.69667°E / 57.53083; 25.69667