1923. gada referendums par baznīcu un lūgšanas namu neatsavināšanu
1923. gada referendums Latvijā par baznīcu un lūgšanas namu neatsavināšanu notika 1923. gada 1. un 2. septembrī.
Iemesls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tautas nobalsošanas iemesls bija Saeimas lēmums nodot katoļiem Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāli pēc Latvijas un Vatikāna vienošanās.
Savukārt vēlētāji ierosināja likumprojektu, kas paredzēja, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām. Piedāvātais pilnais teksts bija: "Baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpošanām, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām. Pastāvošās baznīcas un lūgšanas nami atstājami tām konfesijām, kuŗu vajadzībām tos lietoja uz likumīga pamata 1. augustā 1914. g."[1]
Rezultāts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nobalsošanā tika nodotas 205 586 derīgas balsis (21,3% no balsstiesīgajiem).[2] Avīze "Sociāldemokrāts", kura bija aicinājusi uz nepiedalīšanos balsojumā,[3] apgalvoja, ka, domājams, tikai 20-25% no balsojušajiem bija latvieši un attiecīgi 75-80% nelatvieši, īpaši vācieši.[4] Kaut gan vairākums balsotāju nostājās pret baznīcu atsavināšanu vai nodošanu citas konfesijas vajadzībām, referendumam pietrūka kvoruma, kas bija vismaz puse visu 963 257 balsstiesīgo.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Valdības Vēstnesis, Nr.155 (21.07.1923). Rīkojums visām pašvaldības iestādēm par tautas nobalsošanu
- ↑ Valdības Vēstnesis, Nr.212 (26.09.1923). Lēmums par tautas nobalsošanu 1923. g. 1. un 2. septembrī. № 132.
- ↑ Sociāldemokrāts, Nr.165 (31.07.1923). Kapehc nedrihkst peedalitees nobalsoschanā par baznicas likumu.
- ↑ Sociāldemokrāts, Nr.195 (04.09.1923) Tautas nobalsoschana baznicu leetā.
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||