1927. gada Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas notika 1927. gada aprīlī, 2. Saeimas darbības laikā. Vēlēšanas notika ārkārtas apstākļos, jo līdzšinējais Latvijas prezidents Jānis Čakste bija miris, prezidenta amatā esot. Prezidenta ievēlēšana šajā reizē izrādījās ļoti grūta - tikai pēc deviņiem neveiksmīgiem balsojumu trīs Saeimas sēžu garumā par 2. Latvijas Valsts prezidentu tika ievēlēts Gustavs Zemgals.
Prezidenta vēlēšanas notika ārkārtas apstākļos pēc tam, kad 1927. gada 14. martā bija miris līdzšinējais Latvijas prezidents Jānis Čakste.
Pirmajā balsojumā par prezidentu Latviešu zemnieku savienība virza savu kandidātu Albertu Kviesi, bet kreisie spēki — bijušo tieslietu un iekšlietu ministru Pēteri Juraševski. Tā kā abi kandidāti nepieciešamo balsu skaitu negūst, otrajā balsojumā Juraševska vietā tiek nominēts bijušais Ministru prezidentsVoldemārs Zāmuēls, kas nevienu partiju nepārstāv, tomēr arī tas neko rezultātos nemaina. Trešajā balsojumā Zāmuelu nomaina Latvijas sūtnis Londonā Fridrihs Vesmanis — atkal bez rezultāta.
Vēlēšanas turpinās nākamajā Saeimas sēdē 7. aprīlī, kad Alberts Kviesis un sociāldemokrātu virzītais Fridrihs Vesmanis gūst vienādu rezultātu — 44 balsis katram. Kā kandidāti tika apspriesti Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš un dzejnieks Rainis.
Tā kā vēl vairākās balsojumu kārtās neviens kandidāts tā arī ievēlēts netiek, Nacionālās apvienības deputāts Arveds Bergs 8. aprīlī piedāvā grozījumus Satversmē, nododot tiesības prezidentu ievēlēt tautai. Lai arī Berga priekšlikums tiek noraidīts, pēc Fēliksa Cielēna ierosinājuma kandidēt uz prezidenta amatu piekritis bijušais Tautas padomes vicepriekšsēdis Gustavs Zemgals,[1] lai glābtu koalīciju no stāvokļa, kad tai vairs nav atlicis kandidātu. Rezultātā Gustavs Zemgals tiek ievēlēts ar 73 balsīm Par.[2]
