2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
2011 Valsts karogs: Latvija 2019
2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2015. gada 3. jūnijā
Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg Egils Levits.jpg
Kandidāts Raimonds Vējonis Egils Levits
Partija Latvijas Zaļā partija bez partijas
Balsis 55 izslēgts 4. balsojumā
Sergejs Dolgopolovs.jpg Mārtiņš Bondars.jpg
Kandidāts Sergejs Dolgopolovs Mārtiņš Bondars
Partija Saskaņa Reģionu alianse
Balsis izslēgts 3. balsojumā izslēgts 2. balsojumā

Iepriekšējais Valsts prezidents
Andris Bērziņš
bez partijas

2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 3. jūnijā,[1] kad 12. Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Raimondu Vējoni.

Informatīvā kampaņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada aprīlī portāla ManaBalss.lv veidotāji izveidoja projektu MansPrezidents.lv, kur lietotāji varēja izvirzīt savas Valsts prezidenta kandidatūras, ar mērķi iespaidot politiķu veikto izvēli.[2] Pēc kandidātu izvirzīšanas balsošanai tika piedāvāti populārākie, kā arī Saeimā pārstāvēto partiju oficiāli izvirzītie kandidāti: Mārtiņš Bondars, Vaira Vīķe-Freiberga, Egils Levits, Sandra Kalniete, Gunārs Kūtris, Raimonds Vējonis un Sergejs Dolgopolovs.

Kandidāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laika posmā no 19. līdz 24. maijam notiek Valsts prezidenta amata kandidātu virzīšana pirmajai balsošanas kārtai.[3] Pirmajā kandidātu pieteikšanas dienā (19. maijā) tika iesniegta Mārtiņa Bondara (Reģionu alianse; virza Latvijas Reģionu apvienība) un Sergeja Dolgopolova (Saskaņa) kandidatūra.[4][5]

21. maijā prezidenta amatam tika izvirzīts Raimonds Vējonis (Latvijas Zaļā partija), kandidatūru izvirzot Zaļo un Zemnieku savienības deputātiem Augustam Brigmanim, Gundaram Daudzem, Ingmāram Līdakam, Aināram Mežulim un Valdim Skujiņam, kā arī «Vienotības» frakcijas vadītājai Solvitai Āboltiņai.[6] 22. maijā amatam tika izvirzīta bezpartijiskā Egila Levita kandidatūra, to parakstot Gaidim Bērziņam, Inārai Mūrniecei, Imantam Parādniekam (visi — Nacionālā apvienība), Ringoldam BalodimNo sirds Latvijai»), Lolitai Čigānei un Veiko Spolītim (abi — «Vienotība»).[7]

No parlamentā pārstāvētajām partijām savu kandidātu nevirzīja «No sirds Latvijai». Partijas kongresā tika nolemts amatam nominēt Gunāru Kūtri, taču dienu pirms kandidātu oficiālās virzīšanas — 18. maijā — Kūtris savu kandidatūru atsauca un partijas Saeimas frakcija nolēma citu kandidātu neatbalstīt.[8] Savu kandidātu nevirzīja arī «Vienotība».

 Vēlēšanu norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. balsojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidāts Par Pret
Mārtiņš Bondars 7 86
Sergejs Dolgopolovs 23 70
Egils Levits 24 69
Raimonds Vējonis 34 59

Kopā bija 99 zīmes, no kurām nederīgas bija 6. Pret visiem kandidātiem balsoja 5 deputāti.

2. balsojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidāts Par Pret
Mārtiņš Bondars 7 89
Sergejs Dolgopolovs 24 72
Egils Levits 25 71
Raimonds Vējonis 34 59

Kopā bija 99 zīmes, no kurām nederīgas bija 3. Pret visiem kandidātiem balsoja 6 deputāti.

3. balsojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidāts Par Pret
Sergejs Dolgopolovs 23 73
Egils Levits 26 70
Raimonds Vējonis 35 61

Kopā bija 98 zīmes, no kurām nederīgas bija 2. Pret visiem kandidātiem balsoja 12 deputāti.

4. balsojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidāts Par Pret
Egils Levits 26 72
Raimonds Vējonis 46 52

Kopā bija 99 zīmes, no kurām nederīga bija 1. Pret abiem kandidātiem balsoja 26 deputāti.

5. balsojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidāts Par Pret
Raimonds Vējonis 55 42

Kopā bija 98 zīmes, no kurām nederīga bija 1. Pret kandidātu balsoja 42 deputāti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]