1967. gada 18. oktobra orkāns Latvijā
| 1967. gada 18. oktobra orkāns Latvijā | |
|---|---|
| Vieta | Visa Latvijas teritorija |
| Datums |
1967. gada 18. oktobrī |
| Vējš |
Liepāja 48 m/s Ventspils 41 m/s Bauska, Rucava Viļāni 40 m/s |
| Ūdens līmenis | Ventspils: +148 cm [1] |
| Postījumi | Izgāzti 11,7 miljoni m³ koksnes |
| Bojā gājušie | nav zināms |
| Ievainotie | nav zināms |
1967. gada 18. oktobra orkāns Latvijā bija spēcīgākā un postošākā rudens vētra Latvijas vēsturē (kopš 1960. gada, kad tika uzsākta vēja brāzmu reģistrēšana). Naktī uz 18. oktobri Latviju sasniedza ļoti spēcīga vētra, ko radīja virs Dānijas izveidojies ciklonu pāris. Vēja ātrums vētrā bija 30 m/s, kas kvalificējams kā ļoti stipra vētra, savukārt vējš brāzmās pie Liepājas sasniedza pat 48 m/s, kas ir Latvijas rekords.[2] Vētra virzījās no Liepājas pāri Aizputei, Saldum un tālāk uz Jaunjelgavu un Jēkabpili, kur tās spēks pakāpeniski noplaka. Šajā vētrā Latvijas valsts mežos tika izgāzti un nolauzti aptuveni 12 miljoni kubikmetru koku, kas atbilda gandriz triju gadu ciršanas tāmei.
Visvairāk bija cietuši Liepājas (2,3 milj. m³), Aizputes (0,8 milj. m³), Dobeles (0,6 milj. m³), Jaunjelgavas (1,0 milj. m³) un Jēkabpils (0,8 milj. m³) toreizējo mežrūpniecības saimniecību (MRS) meži. Ievērojami mežaudžu postījumi bija arī citās MRS. Meži vairāk cieta no vējgāzēm, nevis vējlauzēm, jo tajā laikā zeme bija stipri izmirkusi un vēl nebija sasalusi. Lapu koki bija lapotā stāvokli, tāpēc tie cieta tāpat kā skujkoki.
Notikumu hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vētra sākās 17. oktobra vakarā un, pārstaigājot visu Latviju, maksimālo ātrumu sasniedza naktī uz 18. oktobri, 18. oktobra rīta pusē un austrumu rajonos vēl arī dienā. Turpmāk, līdz diennakts beigām, vētra pakāpeniski norima iekšzemes rajonos, bet piekrastes teritorijās mazākā intensitātē vēl saglabājās 19. un 20. oktobrī. Šai vētrai bija raksturīgs liels vēja brāzmu maksimālā ātruma diapazons. Baltijas jūras piekrastē — Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā vēja brāzmu ātrums — 48 m/s, 40 m/s stipras brāzmas bija arī Rucavā un Bauskā, bet Kolkā, Mērsragā un Rīgā maksimālās vēja brāzmas sasniedza tikai 20 m/s.[3]
Seku likvidēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tūlīt pēc viesuļvētras visās MRS tika pārtraukta ieplānoto cirsmu izstrāde un visi spēki koncentrēti, lai novāktu izpostītās mežaudzes. Vējgāžu izstrādei norīkoja mežstrādniekus no vētras mazāk skartajām MRS, piesaistīja arī kolhozniekus, sovhozniekus, kā arī tā saucamos "pašsagatavotājus" no citām organizācijām un uzņēmumiem. Ar to vien nepietika, tāpēc darbā uzaicināja strādniekus no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas mazmežainajiem apgabaliem. Daļai no tiem nebija ne mazāko iemaņu mežizstrādes darbos, tāpēc bieži notika smagi nelaimes gadījumi. Lielu daļu no kokmateriāliem, kurus sagatavoja piesaistītie strādnieki, izveda no Latvijas, savukārt daļa no iebraucējiem palika uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.[4]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pirms 40 gadiem Ventspilī un pasaulē[novecojusi saite], ventspils.lv
- ↑ Oktobris - mēneša pārskats Arhivēts 2009. gada 28. februārī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
- ↑ Visstiprākie vēji Latvijā Arhivēts 2015. gada 22. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv, 08.11.2013.
- ↑ Latvijas valsts mežu 2005. gada atskaite.
 | Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||
