Rīgas klimats

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē.

Saules leņķa maksimums ir 21. jūnijā, 56,4°, bet zemākais 21. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (14,6 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²).

Temperatūra

Rīgas klimatiskā standarta normas 1991.—2020. gads.
Mēneša vidējā temperatūra un nokrišņi
Janvāris	−2,1 °C	46,5 mm
Februāris	−2,0 °C	40,1 mm
Marts	+1,5 °C	34,1 mm
Aprīlis	+7,4 °C	35,0 mm
Maijs	+13,0 °C	47,5 mm
Jūnijs	+16,7 °C	65,0 mm
Jūlijs	+19,3 °C	79,5 mm
Augusts	+18,3 °C	77,9 mm
Septembris	+13,4 °C	67,1 mm
Oktobris	+7,5 °C	75,6 mm
Novembris	+3,0 °C	56,3 mm
Decembris	−0,3 °C	50,2 mm
Gadā	+8,0 °C	674,8 mm

Atlantijas okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, pat līdz 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939/1940, 1941/1942, 1955/1956, 1978/1979, 1984/1985, 1986/1987 gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt no +5, +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš, no jūnija vidus līdz augusta beigām. Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, maksimāli iespējams 7—9 dienas vasarā (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.

Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, Rīgā sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākās rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).

Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums vērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem —30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.

Gaisa temperatūras rekordi Rīgā

Visaugstākā jebkad reģistrētā gaisa temperatūra Rīgā (+32,0 °C un augstāk)
Temp.	Datums
+34,5 °C	1885. gada 15. jūlijs 1914. gada 15. jūlijs
+34,1 °C	2002. gada 31. jūlijs
+34,0 °C	1896. gada 30. jūlijs 1923. gada 13. jūlijs 1988. gada 7. jūnijs
+33,9 °C	1936. gada 2. augusts
+33,7 °C	1936. gada 2. augusts 2003. gada 31. jūlijs
+33,6 °C	1959. gada 13. jūlijs 1999. gada 6. jūlijs 2002. gada 1. augusts
+33,5 °C	2003. gada 28. jūlijs
+33,2 °C	1939. gada 18. jūnijs
+33,1 °C	2006. gada 8. jūlijs
+33,0 °C	1897. gada 22. jūlijs 1908. gada 20. jūlijs 1927. gada 2. jūnijs 1992. gada 29. augusts 2014. gada 3. augusts 2014. gada 4. augusts 2018. gada 30. jūlijs 2019. gada 13. jūnijs
+32,9 °C	1885. gada 1. jūlijs 1885. gada 14. jūlijs
+32,7 °C	1994. gada 15. jūlijs
+32,6 °C	2002. gada 19. jūlijs 2010. gada 12. jūlijs 2012. gada 29. jūlijs 2013. gada 8. augusts 2017. gada 12. augusts 2023. gada 16. augusts
+32,5 °C	1885. gada 16. jūlijs 1963. gada 25. jūlijs 1994. gada 16. jūlijs 1994. gada 29. jūlijs 1994. gada 6. augusts
+32,4 °C	1917. gada 21. jūnijs 1984. gada 12. jūlijs 2012. gada 28. jūlijs
+32,3 °C	2001. gada 18. jūlijs 2003. gada 29. jūlijs 2021. gada 21. jūnijs 2021. gada 9. jūlijs
+32,2 °C	1968. gada 19. jūnijs 2001. gada 15. jūlijs 2002. gada 30. jūlijs 2010. gada 24. jūlijs 2010. gada 16. augusts 2016. gada 25. jūnijs
+32,1 °C	1885. gada 4. jūnijs 1917. gada 20. jūnijs 1920. gada 5. jūlijs 1956. gada 8. jūnijs 2006. gada 10. jūlijs 2010. gada 13. jūlijs 2021. gada 22. jūnijs 2021. gada 10. jūlijs
+32,0 °C	1908. gada 21. jūlijs 1936. gada 26. jūlijs 1997. gada 30. jūnijs 1999. gada 13. jūlijs 2003. gada 17. jūlijs 2012. gada 7. jūlijs 2024. gada 28. jūnijs

Viszemākā jebkad reģistrētā gaisa temperatūra Rīgā (−28,0 °C un zemāka)
Temp.	Datums
−34,9 °C	1956. gada 1. februāris
−34,6 °C	1985. gada 12. februāris
−33,7 °C	1970. gada 30. janvāris
−33,0 °C	1956. gada 8. februāris
−31,9 °C	1978. gada 31. decembris
−31,7 °C	1956. gada 31. janvāris 1987. gada 7. janvāris 1987. gada 11. janvāris
−31,6 °C	1950. gada 11. janvāris
−31,4 °C	1950. gada 18. janvāris 1985. gada 11. februāris
−31,3 °C	1987. gada 10. janvāris
−31,2 °C	1978. gada 30. decembris
−30,4 °C	2012. gada 5. februāris
−29,9 °C	1950. gada 19. janvāris
−29,6 °C	1987. gada 12. janvāris
−29,4 °C	1994. gada 13. februāris
−29,3 °C	1950. gada 10. janvāris
−28,4 °C	1956. gada 30. janvāris 1968. gada 17. janvāris
−28,3 °C	1987. gada 30. janvāris
−28,2 °C	1966. gada 9. februāris
−28,1 °C	1967. gada 31. janvāris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Desmit siltākās un aukstākās vasaras

Gaisa temperatūru Rīgā raksturo ievērojama mainības amplitūda — mēneša minimālā vidējā temperatūra (−17,1 °C) novērota 1803. gada janvārī, bet maksimālā (+23,1 °C un +22,8 °C) — attiecīgi 2021. un 1914. gada jūlijā. Temperatūras ilgtermiņa mainību raksturo izteiktas gada vidējo temperatūru fluktuācijas (svārstības), tomēr, analizējot līknes, ir acīmredzams, ka temperatūras mainību kopš 20. gadsimta vidus raksturo izteikta tās paaugstināšanās tendence. 2002., 2010., 2011., 2018. un 2021. gadu vasaras sezonas ir bijušas vienas no siltākajām meteoroloģisko novērojumu vēsturē Latvijas teritorijā, kad vidējā gaisa temperatūra bija robežās no +19,2 °C līdz +19,9 °C. Desmit aukstākās vasaras ar vidējo gaisa temperatūru no +13,6 °C līdz +15,2 °C pēc Rīga Universitāte novērojumiem raksturīgas 19. gadsimta, kā arī līdz 20. gadsimta vidum. Novērojama arī iezīme, ka vidējās minimālās gaisa temperatūras paaugstinās vairāk nekā vidējās maksimālās gaisa temperatūras, kas ir galvenais temperatūras amplitūdas samazināšanās iemesls.

Desmit siltākās un aukstākās vasaras pēc Rīga—Universitāte novērojumu rindām (1795.—2022. gads).

• +21,1 °C — 1826
• +20,1 °C — 2021
• +20,0 °C — 2010
• +19,8 °C — 2018
• +19,8 °C — 1798
• +19,7 °C — 2002
• +19,7 °C — 1939
• +19,6 °C — 1972
• +19,3 °C — 1834
• +19,2 °C — 1868

• +13,6 °C — 1874
• +14,0 °C — 1873
• +14,1 °C — 1928
• +14,1 °C — 1962
• +14,4 °C — 1821
• +14,5 °C — 1902
• +14,5 °C — 1904
• +14,6 °C — 1844
• +14,8 °C — 1830
• +15,2 °C — 1849

Tropiskās naktis

Tropiskā nakts. Viena no siltākajām naktīm Rīgā. 2010. gada 23. jūlijs. plkst 00:12 gaisa temperatūra Rīgā bija +25,6 °C. No rīta, ap plkst. 6 no rīta, tā nebija zemāka par +23,2 grādiem. Attēlā tāls un spēcīgs negaiss virs Igaunijas centrālās daļas (skats no Imantas, Rīgā)

Pasaules meteoroloģiskā organizācija ir definējusi, ka par tropiskām naktīm sauc tās naktis, kurās gaisa temperatūra (diennakts minimālā gaisa temperatūra) nepazeminās zem +20,0 grādiem. To skaits galvaspilsētā pēdējos desmit gados ir būtiski palielinājies. Ja skatās pa desmitgadēm, tad 1950. gados Rīgā netika novērota neviena tropiskā nakts:

• 1950. gados — 0
• 1960. gados — 1
• 1970. gados — 3
• 1980. gados — 3
• 1990. gados — 10
• 2000. gados — 12
• 2010. gados — 62
• 2020. gados — 37 (līdz 2024. gadam ieskaitot)

Ja skatās pa gadiem, tad gadi ar visvairāk tropiskajām naktīm Rīgā bija 2021. — 20, 2010. — 17, 2018. — 14, 2014. — 10, 2022. — 10, 2019. — 6, 2003. un 2011. gads — 5. Ja skatās pa mēnešiem, tad vislielākais tropisko nakšu skaits, laika posmā no 1950. gada līdz 2019. gadam bija jūlijā, 52 naktis, kam sekoja augusts ar 24 naktīm un jūnijs ar 13 naktīm. Tieši jūlija trešā dekāde izceļās ar vislielāko tropisko nakšu skaitu (25 naktis), kam seko augusta pirmā dekāde (17 naktis) un jūlija otrā dekāde (16 naktis).

Lielākais dienu skaits Rīgā ar tropiskajam naktīm pēc kārtas ir 7 naktis un tika novērotas:

• 2010. gada 12. līdz 18. jūlijs
• 2018. gada 28. jūlijs līdz 3. augusts
• 2021. gada 4. līdz 10. jūlijs.
• 2021. gada 12. līdz 17. jūlijs.

Agrākā jebkad novērotā tropiskā nakts tika reģistrēta 2019. gada 6. jūnijā (+20,0 °C), savukārt vēlākā tropiskā nakts galvaspilsētā bija 1992. gada 1. septembrī (+20,9 °C). Augstākā diennakts minimālā gaisa temperatūra, kas ir novērota tropiskajā naktī Rīgas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā "Rīga—Universitāte" ir +25,1 °C un ir reģistrēta 2023. gada 7. augustā, kam seko +24,2 °C — 2021. gada 23. jūnijā, +23,7 °C — 2021. gada 10. jūlijā, kā arī +23,6 °C — 2010. gada 13. jūlijā un atkārtota tā paša gada 15. augustā.

Tropiskās naktis Rīgā. (+21,0 °C un augstāka) (kopš 1943. gada ieskaitot)
Temp.	Datums
+25,1 °C	2023. gada 7. augusts
+24,2 °C	2021. gada 23. jūnijs
+23,7 °C	2021. gada 10. jūlijs 2021. gada 16. jūlijs
+23,6 °C	2010. gada 13. jūlijs 2010. gada 15. augusts
+23,5 °C	2021. gada 13. jūlijs
+23,4 °C	2012. gada 29. jūlijs
+23,3 °C	2021. gada 21. jūnijs
+23,2 °C	2010. gada 23. jūlijs
+23,1 °C	2018. gada 30. jūlijs
+22,9 °C	2018. gada 29. jūlijs
+22,7 °C	2018. gada 3. augusts 2021. gada 8. jūlijs 2021. gada 17. jūlijs
+22,6 °C	2002. gada 1. augusts 2010. gada 18. jūlijs 2018. gada 28. jūlijs
+22,5 °C	1992. gada 11. augusts 2002. gada 31. jūlijs 2014. gada 4. augusts 2021. gada 22. jūnijs
+22,4 °C	2010. gada 12. jūlijs
+22,3 °C	2010. gada 25. jūlijs 2010. gada 14. augusts 2022. gada 29. jūnijs 2022. gada 17. augusts
+22,2 °C	2010. gada 14. jūlijs 2022. gada 28. jūnijs
+22,0 °C	1997. gada 1. jūlijs 1997. gada 2. jūlijs 2022. gada 2. jūlijs
+21,9 °C	2010. gada 15. jūlijs 2021. gada 9. jūlijs 2024. gada 1. jūlijs 2024. gada 17. jūlijs
+21,8 °C	2010. gada 16. jūlijs 2011. gada 2. jūlijs 2014. gada 5. augusts 2018. gada 10. augusts 2022. gada 16. augusts
+21,7 °C	2012. gada 7. jūlijs 2018. gada 31. jūlijs
+21,6 °C	2003. gada 28. jūlijs 2022. gada 1. jūlijs 2022. gada 6. augusts 2024. gada 28. jūnijs
+21,5 °C	2013. gada 8. augusts 2016. gada 26. jūnijs 2018. gada 18. jūlijs 2022. gada 19. augusts 2024. gada 11. jūlijs
+21,4 °C	2010. gada 4. augusts 2010. gada 8. augusts 2018. gada 24. jūlijs
+21,3 °C	1998. gada 8. jūnijs 2010. gada 22. jūlijs 2018. gada 17. jūlijs 2020. gada 27. jūnijs 2021. gada 27. jūlijs
+21,2 °C	2015. gada 6. augusts 2021. gada 6. jūlijs
+21,1 °C	1989. gada 17. augusts 2003. gada 17. jūlijs 2010. gada 7. augusts 2010. gada 16. augusts 2018. gada 2. augusts 2022. gada 15. augusts
+21,0 °C	2003. gada 29. jūlijs 2006. gada 22. jūnijs 2011. gada 22. jūlijs 2022. gada 27. jūnijs

Tropiskās naktis Rīgā. (+20,0 °C — +20,9 °C) (kopš 1943. gada ieskaitot)
Temp.	Datums
+20,9 °C	1992. gada 1. septembris 2014. gada 31. jūlijs 2019. gada 7. jūnijs 2021. gada 20. jūnijs 2021. gada 2. jūlijs 2021. gada 14. jūlijs
+20,8 °C	2003. gada 30. jūlijs 2021. gada 15. jūlijs
+20,7 °C	2010. gada 6. jūlijs 2019. gada 29. jūlijs 2020. gada 29. jūnijs 2021. gada 5. jūlijs
+20,6 °C	2002. gada 20. jūlijs 2012. gada 30. jūlijs
+20,5 °C	1976. gada 22. jūlijs 2006. gada 9. jūlijs 2013. gada 24. jūnijs 2014. gada 28. jūlijs 2019. gada 1. jūlijs
+20,4 °C	2010. gada 17. jūlijs 2018. gada 1. augusts 2018. gada 9. augusts 2019. gada 28. jūlijs 2023. gada 16. augusts
+20,3 °C	1989. gada 10. jūlijs 1999. gada 15. jūlijs 2014. gada 6. augusts 2019. gada 19. augusts 2020. gada 29. jūnijs
+20,2 °C	2001. gada 9. jūlijs 2002. gada 11. jūlijs 2003. gada 1. augusts 2013. gada 26. jūnijs 2014. gada 13. jūlijs 2014. gada 3. augusts 2016. gada 25. jūnijs
+20,1 °C	1971. gada 31. jūlijs 1973. gada 9. jūlijs 1981. gada 30. jūnijs 1997. gada 30. jūnijs 2011. gada 9. jūnijs 2013. gada 9. augusts 2014. gada 8. jūlijs 2014. gada 25. jūlijs 2014. gada 29. jūlijs 2018. gada 19. jūlijs 2018. gada 21. jūlijs 2021. gada 1. jūlijs 2021. gada 4. jūlijs 2021. gada 12. jūlijs
+20,0 °C	1966. gada 25. jūlijs 1999. gada 13. jūnijs 1999. gada 6. jūlijs 1999. gada 14. jūlijs 2011. gada 11. jūnijs 2011. gada 28. augusts 2019. gada 6. jūnijs 2021. gada 7. jūlijs 2023. gada 22. jūnijs

Dienas zemākā gaisa temperatūras

Dienas zemākā gaisa temperatūras Rīgā (−17,0 °C un zemāka) (Kopš 1943. gada ieskaitot)
Temp.	Datums
−28,3 °C	1987. gada 11. janvāris
−27,0 °C	1956. gada 31. janvāris
−25,7 °C	1978. gada 30. decembris
−24,7 °C	1987. gada 10. janvāris
−22,7 °C	1978. gada 31. decembris
−22,6 °C	1956. gada 8. februāris
−22,0 °C	2006. gada 20. janvāris
−21,3 °C	1950. gada 10. janvāris
−21,2 °C	1987. gada 7. janvāris
−21,1 °C	1970. gada 30. janvāris
−20,9 °C	1950. gada 11. janvāris
−20,8 °C	1987. gada 12. janvāris
−20,1 °C	1956. gada 10. februāris 2012. gada 3. februāris
−19,9 °C	1950. gada 12. janvāris
−19,8 °C	1956. gada 7. februāris
−19,6 °C	1978. gada 29. decembris
−19,5 °C	1950. gada 6. janvāris 1956. gada 30. janvāris 1996. gada 26. decembris
−19,4 °C	1950. gada 7. janvāris 1979. gada 3. janvāris
−19,3 °C	2006. gada 19. janvāris
−19,2 °C	1987. gada 6. janvāris

Dienas zemākā gaisa temperatūras Rīgā (−17,0 °C un zemāka) (Kopš 1943. gada ieskaitot)
Temp.	Datums
−18,7 °C	1972. gada 16. janvāris
−18,3 °C	1956. gada 9. februāris 1968. gada 8. janvāris
−18,2 °C	2006. gada 22. janvāris 2012. gada 2. februāris
−18,1 °C	1963. gada 17. janvāris
−17,9 °C	1950. gada 18. janvāris
−17,8 °C	1966. gada 3. februāris
−17,7 °C	2010. gada 27. janvāris
−17,6 °C	1966. gada 4. februāris 1968. gada 17. janvāris 1985. gada 5. janvāris 1997. gada 16. decembris
−17,5 °C	1972. gada 17. janvāris
−17,3 °C	1963. gada 18. janvāris 2003. gada 6. janvāris
−17,2 °C	1956. gada 11. februāris 2012. gada 4. februāris
−17,1 °C	1967. gada 24. janvāris 1985. gada 10. februāris
−17,0 °C	1987. gada 29. janvāris

Atmosfēras spiediens

Atmosfēras spiediena maksimums ir oktobris — marts, bet minimums jūlijs — augusts. Rīgā atmosfēras spiediens mainās ļoti strauji — diennaktī par 7—8 hPa (5,25—6 mm), bet aktīvu ciklonu darbības laikā pat par 25—40 hPa (18,75—30 mm). Visaugstākais atmosfēras spiediens Rīgā bija 1907. gadā — 1066 hPa (799,5 mm), bet viszemākais 1931. gadā — 951 hPa (713,25 mm).

Ar atmosfēras spiediena maiņām saistīti vējapstākļi. Aukstajā gadalaikā (oktobris — marts) valdošie ir D vēji (janvārī un februārī DA vēji), bet no maija līdz augustam — DR, R, ZR un pat Z vēji (visbiežāk ZR) vēji. Retāk vērojami ZA un A vēji, kas ziemas mēnešos atnes no Krievijas Eiropas daļas centrālajiem rajoniem aukstās gaisa masas. Ziemā ar R vējiem no Atlantijas okeāna ieplūst silts gaiss, bet vasarā vēsāks un mitrāks nekā kontinentālajos rajonos. Vasarā siltāki ir DA vēji, tiem līdzi ieplūst sasilušais gaiss no kontinentālajiem rajoniem. Vislēnākie ir ZA vēji, bet stiprākie gan ziemā, gan vasarā un rudenī ir ZR vēji. Lielāks vēja ātrums ir aktīvākas cikloniskās darbības periodā rudenī un ziemā. Stipri vēji — 15 m/s un vairāk bieži ir rudenī, sevišķi Rīgas līča piekrastē, retāk pilsētas centrā. Visstiprākais vējš Rīgā, Vētra 30 m/s, tika novērots 1969. gada 2. novembrī. Vismazākais vēja ātrums ir no maija līdz septembrim un arī ziemas beigās, februārī un martā.

Relatīvais gaisa mitrums

Relatīvais gaisa mitrums Rīgā visu gadu ir paaugstināts. Vismazākais tas ir pavasarī (vidēji mēnesī 71%), bet vislielākais rudens beigās un ziemā (86—87%). Relatīvā mitruma diennakts gaitā maksimums ir no rīta pirms saules lēkta, bet minimums, gaisam arvien vairāk sasilstot, pēcpusdienā. Vasarā relatīvais mitrums var samazināties dienā līdz 30% un mazāk, bet tik sausas dienas caurmērā ir tikai četras gadā. Paaugstināts relatīvais mitrums (virs 80%) var būt 130 dienas gadā. Vissausākais mēnesis Rīgā bija 1965. gada aprīlis, kad vidējais mēneša relatīvais gaisa mitrums nepārsniedza 59%.

Nokrišņi

Stiprs lietus. Rīga, Imanta. 2005. gada 17. jūlijs

Valdošo jūras gaisa masu ietekmē, nokrišņu daudzums Rīgā, tāpat kā pārējā Latvijas teritorijā, ir liels — aptuveni 700 mm gadā. 72% no kopējiem gada nokrišņiem ir lietus, 16% gadījumu snieg sniegs, pārējie ir jauktā tipa nokrišņi. Visvairāk norkišņu ir vasaras mēnešos, no jūnija līdz septembrim izkrīt 46% no kopējā nokrišņu daudzuma. Maksimums ir novērojams jūlijā (13%) un augustā (12%), mazāk ziemā (decembris līdz februāris — 19%) un sevišķi maz pavasara sākumā (marts — 4,8%). Vasarā kopējais nokrišņu ilgums var būt 60—65 stundas, bet ziemā 100—180 stundas. Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī bija 1978. gada augustā, kad nolija 290 mm (236 mm), bet gadā kopumā 967 mm 1928. gadā (823 mm 1986. gadā). Vismazākais nokrišņu daudzums tika novērots 1918. gadā, kad tas sastādīja tikai 473 mm (393 mm 1982. gads). Sausi mēneši, kad Rīgā nav lijis, tika reģistrēti 1918. gada maijā un 1949. gada septembrī (0,9 mm, ko sastādīja kondensāts). Savukārt iespējams viens no ilgākajiem sausumiem Rīgā valdīja 2002. gadā, kad nokrišņu nebija 42 dienas (25. jūlijs līdz 5. septembris). Tiesa, 30. augusta rītā (36. sausuma dienā) tika novērotas pāris lietus lāses, bet visticamāk, ka Rīgas meteoroloģijas novērojumu stacijā tas netika fiksēts, jo nokrišņi bija teju manāmi un lokāli (novērots Bolderājā).

Sniega sega

Pēc sniegputeņa, Rīga, Zolitūde, kad sniega segas biezums diennakts laikā palielinājās par 22 cm un 2. februāra rītā sasniedza 50 cm. 2010. gada 2. februāris

Sniega sega Rīgā izveidojas decembra beigās un noturas līdz marta trešajai dekādei. Dažos gados sniega sega izveidojas jau novembra vidū, bet pirmais sniegs var uzkrist pat septembrī (1986. gads). Pēdējos 15 gados pastāvīga sniega sega galvenokārt parādās tikai janvārī. Siltā ziemā, piemēram 1951./1952. gada ziemā, sniega sega var izveidoties tikai janvāra beigās. Visagrāk sniegs nokusis 1910. gada 7. februārī, bet visvēlāk 1927. gada 12. maijā. Bieži mēdz būt atkušņi, tāpēc sniega sega nav bieza: 1—20 cm. Puteņu maksimums ir janvāris un februāris, kad tas vidēji tiek novērots 5 dienas mēnesī. Caurmērā tas ilgst 6 stundas.

Skatoties novērojumu datus, visos ziemas mēnešos visbiezākā sniega sega Rīgā ir novērota sekojošos datumos:

• 79 cm: 1900. gada 20. un 22. februāris
• 76 cm: 1900. gada 3.—6. marts
• 65 cm: 1908. gada 10.—11. janvāris
• 64 cm: 1940. gada marts
• 63 cm: 2010. gada 22. februāris
• 60 cm: 2010. gada 17. marts
• 60 cm: 2011. gada 7. janvāris
• 58 cm: 2010. gada 13.—14. februāris

Augsnes sasalums

Augsnes sasalums ir atkarīgs no sniega segas biezuma, augsnes īpašībām, mitruma apstākļiem un gaisa temperatūras. Rīgā zeme sāk sasalt vidēji decembra trešajā dekādē, bet atkūst aprīļa pirmajās desmit dienās. Izveidojoties normālam sniega segas biezumam ap 10—15 cm, zemes sasaluma dziļums ziemas beigās sasniedz vidēji 48 cm. Ja sniegu patstāvīgi attīra, zeme sasalst intensīvāk un sasaluma dziļums sasniedz 85 cm. Bargā ziemā ar plānu sniega segu augsne var sasalt vairāk nekā 1 metra dziļumā, kā tas notika 1946./1947. gada ziemā.

Citas parādības

Plūdi Rīgā pēc 2009. gada 16. jūlija negaisa

Aukstā gadalaikā, kad ir liels gaisa mitrums un temperatūra strauji mainās, bieži veidojas atkala un sarma. Atkala Rīgā vērojama vidēji 10 dienas, kad ir neliels sals (0 °C līdz 5 °C) un lēns vējš, bet sarma ir novērojama biežāk — 17 dienas gadā. Atkalas biezums parasti nepārsniedz 16 mm, bet sarmas — 35 mm.

Pērkona negaiss vidēji ir 22 dienas gadā, galvenokārt vasarā. Visbiežāk pērkona negaiss ir novērots 1972. gadā, 36 dienas. Negaiss siltā ziemā iespējams visu gadu, bet decembrī aptuveni 1 reizi 10 gados, februārī un martā — 1 reizi 20 gados. Parasti tas ilgst no 30 minūtēm līdz 2 stundām. Visbiežāk negaiss vērojams pēcpusdienā vai vakarā, retāk no rīta. Parasti negaisu pavasa spēcīgas lietusgāzes, brāzmains vējš, strauja temperatūras pazemināšanās, retāk krusa, īpaši spēcīgas vēja brāzmas — vētra, triecienvētras, bet ļoti retos gadījumos ir iespējami arī lokāli virpuļviesuļi.

Krusa ir samērā reta parādība. Tā veidojas aptuveni 2 dienas gadā, maksimums 7 dienas. Visbiežāk tā aptver nevis visu pilsētu, bet tikai nelielu tās daļu.

Migla Rīgā ir iespējama visu gadu, vidēji 44 dienas, maksimums 60 dienas. Visvairāk miglainu dienu ir no oktobra līdz martam (59%), mazāk laika posmā no maija līdz jūnijam. Rudenī un ziemā migla ir aptuveni 5 stundas, ar maksimumu 8 stundas, vasarā vidēji 3 stundas. Migla veidojas galvenokārt naktī.

Rīgas meteoroloģiskie dati

Gaisa temperatūra pa dekādēm

Rīgas absolūtā minimālā un maksimālā gaisa temperatūra pa dekādēm.

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un maksimums pa dekādēm Rīgā. ( °C )
Mēnesis	Janvāris			Februāris			Marts			Aprīlis			Maijs			Jūnijs
Dekāde	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3
Absolūtais maksimums (°C)	+10,2	+8,7	+7,9	+10,1	+12,3	+13,5	+15,2	+18,2	+20,5	+21,3	+25,1	+27,9	+29,8	+30,0	+30,4	+32,5	+32,2	+32,0
Absolūtais minimums (°C)	−31,7	−31,7	−33,7	−34,9	−34,6	−27,2	−23,3	−20,4	−22,8	−13,1	−11,4	−6,4	−5,3	−3,8	−3,1	−1,2	+0,9	+2,0
Mēnesis	Jūlijs			Augusts			Septembris			Oktobris			Novembris			Decembris
Dekāde	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3
Absolūtais maksimums (°C)	+33,6	+33,6	+34,1	+33,6	+31,9	+31,2	+29,4	+27,6	+28,9	+23,4	+20,4	+17,3	+17,2	+15,1	+11,4	+11,5	+11,7	+10,1
Absolūtais minimums (°C)	+4,4	+4,2	+4,0	+4,9	+3,2	+0,0	−1,0	−2,5	−5,0	−6,0	−6,8	−8,7	−13,5	−19,0	−18,9	−23,6	−27,2	−31,9

Temperatūra

Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.

Rīgas meteoroloģiskie dati.
Temperatūra ( °C )
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec		Gadā
Absolūtais maksimums (°C)	+10,2 2007	+13,6 1990	+20,5 1968	+27,9 2000	+30,5 1886	+34,0 1988	+34,5 1885	+33,9 1936	+29,4 1992	+23,4 1966	+17,2 1968	+11,8 2015		+34,5 1885
Augstākā vidējā temperatūra (°C)	+3,7 2020	+4,4 1990	+4,7 2007	+10,7 2000	+17,4 2018	+20,4 2021	+23,1 2021	+21,6 1846	+17,4 1806	+10,7 1907	+5,7 1978	+4,3 2006		9,3 2019
Vidējā mēneša temperatūra (°C)	−3,5	−3,4	+0,1	+5,0	+11,6	+15,3	+17,2	+16,5	+11,8	+7,1	+2,3	−1,5		+6,5
Zemākā vidējā temperatūra (°C)	−14,7 1893	−13,9 1929	−10,0 1942	−0,2 1852	+6,0 1864	+10,7 1928	+14,0 1904	+13,3 1956	+9,1 1877	+2,1 1805	−4,5 1919	−11,5 1876		+3,4 1942
Absolūtais minimums (°C)	−33,7 1970	−34,9 1956	−30,3 1942	−13,1 1942	−5,5 1941	−2,3 1941	+4,0 1968	+0,0 1966	−4,1 1996	−9,5 1912	−20,5 1890	−31,9 1978		−34,9 1978
Sniega sega
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec		Summa
Vidējais sniega segas biezums (cm)	9	12	7	—	—	—	—	—	—	—	2	6		—
Maksimālais sniega segas biezums (cm)	65 1908	79 1900	76 1900	13	—	—	—	—	—	39 2003	34	46 2010		79 1900
Saulainība
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec		Summa
Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī	36	65	133	237	280	296	296	246	186	91	31	24		1922
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nokrišņi

Rīgas nokrišņu statistika. Mēneša nokrišņu norma, absolūtais minimums, maksimums, kā arī diennakts absolūtais maksimums. Viens milimetrs nokrišņu ziemā veido aptuveni vienu centimetru sniega segas.

Rīgas nokrišņu statistika.
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec		Gadā
Mēneša nokrišņu norma (mm)	35	25	31	39	43	68	82	84	81	60	59	48		655
Mēneša nokrišņu minimums (mm)	0,0 2006	3,3 1982	4,9 1964	3,3 1965	8,4 1954	20,3 1969	7,1 2006	0,0 2002	0,6 1949	7,9 1943	7,9 1935	6,0 1946		379,0 1939
Mēneša nokrišņu maksimums (mm)	85,5 1999	93,0 1999	75 1983	123 1950	108 1944	138 1948	236 1945	242 1978	152 1991	174,6 1997	123,7 2001	87,1 1999		904,4 2001
Diennakts nokrišņu maksimums (mm)	17 2004	19,1 2006	30,2 1981	34,4 1959	31,8 2005	65,3 1972	57,7 1945	53,8 1978	48,6 1991	39,0 1958	26,9 2004	19,0 1973		65,3 1972
Avots: pogoda.ru.net. Novērojumi kopš 1923. gada. Ar mazākiem burtiem norādīts novērojumu gads.

Skatīt arī

• Rīga
• Latvijas klimats

Atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)
• Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 832. lpp.

Ārējās saites

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)