Rīgas klimats

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laikapstākļi Latvijā
1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980
1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvijas klimats
Rīgas klimats

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas jūras līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2—3 grādi augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē.

Saules leņķa maksimums ir 22. jūlijā, 56,4°, bet zemākais 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (14,6 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²).

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantijas okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, pat līdz 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939/1940, 1941/1942, 1955/1956, 1978/1979, 1984/1985, 1986/1987 gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt no +5, +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus nav garš, no jūnija vidus līdz augusta beigām. Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, maksimāli iespējams 7—9 dienas vasarā (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.

Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, Rīgā sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākās rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).

Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums vērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem –30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā Siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.

Gaisa temperatūras rekordi Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visaugstākā jebkad reģistrētās gaisa
temperatūras Rīgā (+32,0 °C un augstāk)
Temp. Datums
+34,5 °C 1885. gada 15. jūlijs [1]
+34,1 °C 2002. gada 31. jūlijs
+33,7 °C 2003. gada 31. jūlijs
+33,6 °C 1959. gada 13. jūlijs
1999. gada 6. jūlijs
2002. gada 1. augusts
+33,5 °C 2003. gada 28. jūlijs
+33,4 °C 2012. gada 29. jūlijs
+33,1 °C 2006. gada 8. jūlijs
+33,0 °C 2014. gada 3. augusts
2014. gada 4. augusts
+32,7 °C 1994. gada 15. jūlijs
+32,6 °C 2002. gada 19. jūlijs
2013. gada 8. augusts
+32,5 °C 1963. gada 25. jūlijs
1988. gada 7. jūnijs
1994. gada 16. jūlijs
1994. gada 29. jūlijs
1994. gada 6. augusts
2010. gada 12. jūlijs
+32,4 °C 1984. gada 12. jūlijs
+32,3 °C 2001. gada 18. jūlijs
2003. gada 29. jūlijs
+32,2 °C 1968. gada 19. jūnijs
2001. gada 15. jūlijs
2002. gada 30. jūlijs
2010. gada 13. jūlijs
+32,1 °C 1956. gada 8. jūnijs
2006. gada 10. jūlijs
+32,0 °C 1997. gada 30. jūnijs
1999. gada 13. jūlijs
2003. gada 17. jūlijs
2012. gada 28. jūlijs
Viszemākā jebkad reģistrētās gaisa
temperatūras Rīgā (−28,0 °C un zemāka)
Temp. Datums
−34,9 °C 1956. gada 1. februāris
−34,6 °C 1985. gada 12. februāris
−33,7 °C 1970. gada 30. janvāris
−33,0 °C 1956. gada 8. februāris
−31,9 °C 1978. gada 31. decembris
−31,7 °C 1956. gada 31. janvāris
1987. gada 7. janvāris
1987. gada 11. janvāris
−31,6 °C 1950. gada 11. janvāris
−31,4 °C 1950. gada 18. janvāris
1985. gada 11. februāris
−31,3 °C 1987. gada 10. janvāris
−31,2 °C 1978. gada 30. decembris
−30,4 °C 2012. gada 5. februāris
−29,9 °C 1950. gada 19. janvāris
−29,6 °C 1987. gada 12. janvāris
−29,4 °C 1994. gada 13. februāris
−29,3 °C 1950. gada 10. janvāris
−28,4 °C 1956. gada 30. janvāris
1968. gada 17. janvāris
−28,3 °C 1987. gada 30. janvāris
−28,2 °C 1966. gada 9. februāris
−28,1 °C 1967. gada 31. janvāris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nakts augstākā gaisa temperatūras Rīgā.
(+21,0 °C un augstāka) (kopš 1960. gada ieskaitot)
Temp. Datums
+22,6 °C 2002. gada 1. augusts
+22,5 °C 2002. gada 31. jūlijs
2014. gada 4. augusts
+22,4 °C 2012. gada 29. jūlijs
+22,0 °C 1997. gada 1. jūlijs
+21,8 °C 2014. gada 5. augusts
+21,6 °C 2003. gada 28. jūlijs
+21,2 °C 2015. gada 6. augusts
+21,1 °C 1989. gada 17. augusts
2003. gada 17. jūlijs
2010. gada 25. jūlijs
2010. gada 15. augusts
+21,0 °C 2003. gada 29. jūlijs
2006. gada 22. jūlijs
Dienas zemākā gaisa temperatūras Rīgā
(−17,0 °C un zemāka; kopš 1960. gada ieskaitot)
Temp. Datums
−28,3 °C 1987. gada 11. janvāris
−25,7 °C 1978. gada 30. decembris
−24,7 °C 1987. gada 10. janvāris
−22,7 °C 1978. gada 31. decembris
−22,0 °C 2006. gada 20. janvāris
−21,2 °C 1987. gada 7. janvāris
−21,1 °C 1970. gada 30. janvāris
−20,8 °C 1987. gada 12. janvāris
−20,1 °C 2012. gada 3. februāris
−19,6 °C 1978. gada 29. decembris
−19,5 °C 1996. gada 26. decembris
−19,4 °C 1979. gada 3. janvāris
−19,3 °C 2006. gada 19. janvāris
−19,2 °C 1987. gada 6. janvāris
−18,7 °C 1972. gada 16. janvāris
−18,3 °C 1968. gada 8. janvāris
−18,2 °C 2006. gada 22. janvāris
2012. gada 2. februāris
−18,1 °C 1963. gada 17. janvāris
−17,8 °C 1966. gada 3. februāris
−17,7 °C 2010. gada 27. janvāris
−17,6 °C 1966. gada 4. februāris
1968. gada 17. janvāris
1985. gada 5. janvāris
1997. gada 16. decembris
−17,5 °C 1972. gada 17. janvāris
−17,3 °C 1963. gada 18. janvāris
2003. gada 6. janvāris
−17,2 °C 2012. gada 4. februāris
−17,1 °C 1967. gada 24. janvāris
1985. gada 10. februāris
−17,0 °C 1987. gada 29. janvāris

Atmosfēras spiediens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmosfēras spiediena maksimums ir oktobris — marts, bet minimums jūlijs — augusts. Rīgā atmosfēras spiediens mainās ļoti strauji — diennaktī par 7—8 hPa (5,25—6 mm), bet aktīvu ciklonu darbības laikā pat par 25—40 hPa (18,75—30 mm). Visaugstākais atmosfēras spiediens Rīgā bija 1907. gadā — 1066 hPa (799,5 mm), bet viszemākais 1931. gadā — 951 hPa (713,25 mm).

Ar atmosfēras spiediena maiņām saistīti vējapstākļi. Aukstajā gadalaikā (oktobris — marts) valdošie ir D vēji (janvārī un februārī DA vēji), bet no maija līdz augustam — DR, R, ZR un pat Z vēji (visbiežāk ZR) vēji. Retāk vērojami ZA un A vēji, kas ziemas mēnešos atnes no Krievijas Eiropas daļas centrālajiem rajoniem aukstās gaisa masas. Ziemā ar R vējiem no Atlantijas okeāna ieplūst silts gaiss, bet vasarā vēsāks un mitrāks nekā kontinentālajos rajonos. Vasarā siltāki ir DA vēji, tiem līdzi ieplūst sasilušais gaiss no kontinentālajiem rajoniem. Vislēnākie ir ZA vēji, bet stiprākie gan ziemā, gan vasarā un rudenī ir ZR vēji. Lielāks vēja ātrums ir aktīvākas cikloniskās darbības periodā rudenī un ziemā. Stipri vēji — 15 m/s un vairāk bieži ir rudenī, sevišķi Rīgas jūras līča piekrastē, retāk pilsētas centrā. Visstiprākais vējš Rīgā, Vētra 30 m/s, tika novērots 1969. gada 2. novembrī. Vismazākais vēja ātrums ir no maija līdz septembrim un arī ziemas beigās, februārī un martā.

Relatīvais gaisa mitrums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Relatīvais gaisa mitrums Rīgā visu gadu ir paaugstināts. Vismazākais tas ir pavasarī (vidēji mēnesī 71%), bet vislielākais rudens beigās un ziemā (86—87%). Relatīvā mitruma diennakts gaitā maksimums ir no rīta pirms saules lēkta, bet minimums, gaisam ar vien vairāk sasilstot, pēcpusdienā. vasarā relatīvais mitrums var samazināties dienā līdz 30% un mazāk, bet tik sausas dienas caurmērā ir tikai četras gadā. Paaugstināts relatīvais mitrums (virs 80%) var būt 130 dienas gadā. Vissausākais mēnesis Rīgā bija 1965. gada aprīlis, kad vidējais mēneša relatīvais gaisa mitrums nepārsniedza 59%.

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdošo jūras gaisa masu ietekmē, nokrišņu daudzums Rīgā, tāpat kā pārējā Latvijas teritorijā, ir liels — aptuveni 700 mm gadā. 72% no kopējiem gada nokrišņiem ir lietus, 16% gadījumu snieg sniegs, pārējie ir jauktā tipa nokrišņi. Visvairāk norkišņu ir vasaras mēnešos, no jūnija līdz septembrim izkrīt 46% no kopējā nokrišņu daudzuma. Maksimums ir novērojams jūlijā (13%) un augustā (12%), mazāk ziemā (decembris līdz februāris — 19%) un sevišķi maz pavasara sākumā (marts — 4,8%). Vasarā kopējais nokrišņu ilgums var būt 60—65 stundas, bet ziemā 100—180 stundas. Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī bija 1978. gada augustā kad nolija 290 mm (236 mm),[2] bet gadā kopumā 967 mm 1928. gadā (823 mm 1986. gadā).[2] Vismazākais nokrišņu daudzums tika novērots 1918. gadā, kad tas sastādīja tikai 473 mm (393 mm 1982. gads).[2] Sausi mēneši, kad Rīgā nav lijis, tika reģistrēti 1918. gada maijā un 1949. gada septembrī (0,9 mm, ko sastādīja kondensāts). Savukārt iespējams viens no ilgākajiem sausumiem Rīgā valdīja 2002. gadā, kad nokrišņu nebija 42 dienas (25. jūlijs līdz 5. septembris). Tiesa 30. augusta rītā (36. sausuma dienā) tika novērotas pāris lietus lāses, bet visticamāk, ka Rīgas meteoroloģijas novērojumu stacijā tas netika fiksēts, jo nokrišņi bija teju manāmi un lokāli (novērots Bolderājā).

Sniega sega[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sniega sega Rīgā izveidojas decembra beigās un noturas līdz marta trešajai dekādei. Dažos gados sniega sega izveidojas jau novembra vidū, bet pirmais sniegs var uzkrist pat septembrī (1986. gads). Siltā ziemā, piemēram 1951./1952. gada ziemā, sniega sega var izveidoties tikai janvāra beigās. Visagrāk sniegs nokusis 1910. gada 7. februārī, bet visvēlāk 1927. gada 12. maijā. Bieži mēdz būt atkušņi, tāpēc sniega sega nav bieza: 1—20 cm. Puteņu maksimums ir janvāris un februāris, kad tas vidēji tiek novērots 5 dienas mēnesī. Caurmērā tas ilgst 6 stundas.

Skatoties novērojumu datus, visos ziemas mēnešos visbiezākā sniega sega Rīgā ir novērota sekojošos datumos:[3]

Augsnes sasalums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augsnes sasalums ir atkarīgs no sniega segas biezuma, augsnes īpašībām, mitruma apstākļiem un gaisa temperatūras. Rīgā zeme sāk sasalt vidēji decembra trešajā dekādē, bet atkūst aprīļa pirmajās desmit dienās. Izveidojoties normālam sniega segas biezumam ap 10—15 cm, zemes sasaluma dziļums ziemas beigās sasniedz vidēji 48 cm. Ja sniegu patstāvīgi attīra, zeme sasalst intensīvāk un sasaluma dziļums sasniedz 85 cm. Bargā ziemā ar plānu sniega segu, augsne var sasalt vairāk nekā 1 metra dziļumā, kā tas notika 1946./1947. gada ziemā.

Citas parādības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aukstā gadalaikā, kad ir liels gaisa mitrums un temperatūra strauji mainās, bieži veidojas atkala un sarma. Atkala Rīgā vērojama vidēji 10 dienas, kad ir neliels sals (0 °C līdz 5 °C) un lēns vējš, bet sarma ir novērojama biežāk — 17 dienas gadā. Atkalas biezums parasti nepārsniedz 16 mm, bet sarmas — 35 mm.

Pērkona negaiss vidēji ir 22 dienas gadā, galvenokārt vasarā. Visbiežāk pērkona negaiss ir novērots 1972. gadā, 36 dienas. Negaiss siltā ziemā iespējams visu gadu, bet decembrī aptuveni 1 reizi 10 gados, februārī un martā — 1 reizi 20 gados. Parasti tas ilgst no 30 minūtēm līdz 2 stundām. Visbiežāk negaiss vērojams pēcpusdienā vai vakarā, retāk no rīta. Parasti negaisu pavasa spēcīgas lietusgāzes, brāzmains vējš, strauja temperatūras pazemināšanās, retāk krusa, īpaši spēcīgas vēja brāzmas — vētra, triecienvētras, bet ļoti retos gadījumos ir iespējami arī lokāli virpuļviesuļi.

Krusa ir samērā reta parādība. Tā veidojas aptuveni 2 dienas gadā, maksimums 7 dienas. Visbiežāk tā aptver nevis visu pilsētu, bet tikai nelielu tās daļu.

Migla Rīgā ir iespējama visu gadu, vidēji 44 dienas, maksimums 60 dienas. Visvairāk miglainu dienu ir no oktobra līdz martam (59%), mazāk laika posmā no maija līdz jūnijam. Rudenī un ziemā migla ir aptuveni 5 stundas, ar maksimumu 8 stundas, vasarā vidēji 3 stundas. Migla veidojas galvenokārt naktī.

Rīgas meteoroloģiskie dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūra pa dekādēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas absolūtā minimālā un maksimālā gaisa temperatūra pa dekādēm.

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un maksimums pa dekādēm Rīgā. ( °C )
Mēnesis Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs
Dekāde 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3
Absolūtais maksimums (°C) +10,2 +8,6 +7,9 +10,1 +9,3 +13,5 +15,2 +18,2 +20,5 +21,3 +25,1 +27,9 +29,8 +30,0 +30,4 +32,5 +32,2 +32,0
Absolūtais minimums (°C) −31,7 −31,7 −33,7 −34,9 −34,6 −27,2 −23,3 −20,4 −22,8 −11,1 −11,4 −6,4 −5,3 −3,8 −3,1 −1,2 +0,9 +2,0
Mēnesis Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris
Dekāde 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3
Absolūtais maksimums (°C) +33,6 +33,6 +34,1 +33,6 +31,9 +31,2 +29,4 +27,2 +25,5 +23,4 +20,4 +17,3 +17,2 +12,6 +11,4 +11,5 +11,7 +10,1
Absolūtais minimums (°C) +4,4 +4,2 +4,0 +4,9 +3,2 +0,0 −1,0 −2,5 −5,0 −6,0 −6,8 −8,7 −13,5 −19,0 −18,9 −23,6 −27,2 −31,9

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.[4] [5]

Rīgas meteoroloģiskie dati.
Temperatūra ( °C )
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Absolūtais maksimums (°C) +10,2
2007
+13,5
1990
+20,5
1968
+27,9
2000
+30,1
1958
+32,5
1988
+34,1
2002
+33,6
2002
+29,3
1968
+23,4
1966
+17,2
1968
+11,7
2015
+34,1
2002
Augstākā vidējā temperatūra (°C) +2,6
1989
+4,4
1990
+4,8
2007
+8,2
1990
+14,9
1963
+17,7
1956
+22,0
2010
+19,2
2010
+14,9
2006
+9,9
1967
+5,6
1978
+4,9
2006
+10,7
Vidējā mēneša temperatūra (°C) −3,5 −3,4 +0,1 +5,0 +11,6 +15,3 +17,2 +16,5 +11,8 +7,1 +2,3 −1,5 +6,5
Zemākā vidējā temperatūra (°C) −14,2
1987
−13,4
1985
−7,7
1952
+0,9
1955
+8,0
1980
+12,6
1962
+14,3
1979
+13,3
1956
+9,7
1986
+2,7
1976
−2,8
1965
−10,5
1978
+3,2
Absolūtais minimums (°C) −33,7
1970
−34,9
1956
−23,3
1960
−11,4
1963
−5,3
1944
−1,2
1965
+4,0
1968
+0,0
1966
−4,1
1976
−8,7
1979
−19,0
1998
−31,9
1978
−34,9
1956
Sniega sega
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Summa
Vidējais sniega segas biezums (cm) 9 12 7 2 6
Maksimālais sniega segas biezums (cm) 65
1908
79
1900
76
1900
13 39
2003
34 46
2010
79
1900
Saulainība
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Summa
Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī 36 65 133 237 280 296 296 246 186 91 31 24 1922
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra un pagoda.ru.net. Novērojumi kopš 1923. gada.

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas nokrišņu statistika. Mēneša nokrišņu norma, absolūtais minimums, maksimums, kā arī diennakts absolūtais maksimums. Viens milimetrs nokrišņu ziemā veido aptuveni vienu centimetru sniega segas.

Rīgas nokrišņu statistika.
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Mēneša nokrišņu norma (mm) 35 25 31 39 43 68 82 84 81 60 59 48 655
Mēneša nokrišņu minimums (mm) 0,0
2006
3,3
1982
4,9
1964
3,3
1965
8,4
1954
20,3
1969
7,1
2006
0,0
2002
0,6
1949
7,9
1943
7,9
1935
6,0
1946
379,0
1939
Mēneša nokrišņu maksimums (mm) 85,5
1999
93,0
1999
75
1983
123
1950
108
1944
138
1948
236
1945
242
1978
152
1991
174,6
1997
123,7
2001
87,1
1999
904,4
2001
Diennakts nokrišņu maksimums (mm) 17
2004
19,1
2006
30,2
1981
34,4
1959
31,8
2005
65,3
1972
57,7
1945
53,8
1978
48,6
1991
39,0
1958
26,9
2004
19,0
1973
65,3
1972
Avots: pogoda.ru.net. Novērojumi kopš 1923. gada. Ar mazākiem burtiem norādīts novērojumu gads.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]