Pāriet uz saturu

2025. gada Rīgas domes vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
2025. gada Rīgas domes vēlēšanas
← 2020 2025. gada 7. jūnijā 2029 →

60

  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
 
Mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs Regīna Ločmele Vilnis Ķirsis[1]
Partija Progresīvie Saskaņa Jaunā Vienotība
Pēdējās vēlēšanās 18 vietas (26,16% AP!/PRO) 12 vietas (16,89%) 10 vietas (15,24%)
Vietas iepriekš 11 (10 PRO) 11 10

  Ceturtā partija Piektā partija Sestā partija
 
Mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks Oļegs Burovs[2] Vita Robalte
Partija Nacionālā apvienība GKR/ZZS Jaunā konservatīvā partija
Pēdējās vēlēšanās 7 vietas (9,64% kā NA/LRA) 5 vietas (7,72% GKR; 4,07% ZZS) 4 vietas (6,39%)
Vietas iepriekš 7 (4 NA) 4 (GKR) 1

Nākamais Rīgas domes priekšsēdētājs

tiks ievēlēts

Nākamās Rīgas domes vēlēšanas atbilstoši likumam notiks ne vēlāk kā 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā.

Balsošanas sistēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes.

Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet Saeimai ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

Kandidātu raksturojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimums, izglītība, pilsonība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlēšanās tika pieteikti 740 kandidāti — 470 (63,5%) vīrieši un 270 (36,5%) sievietes 16 sarakstos. Augstākā izglītība ir 545 (73,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 178 (24,1%) kandidātiem, pamatizglītība — 17 (2,3%) kandidātiem. Visiem 740 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.[3]

Vidējais kandidātu vecums 46,7 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 194 (26,2%), 31—40 gadu grupa 163 (22,0%) un 51—60 gadu grupa 136 (18,4%).[3] jaunākais kandidāts ir 2006. gadā dzimušais biedrības "Jaunieši Rīgai" valdes loceklis Arturs Zamerovskis, kuram ir 18 gadi, vecākā kandidāte ir 1938. gadā dzimusī pensionāre Laura Riekstiņa, kurai ir 87 gadi.[4]

456 (61,7%) kandidāti bija reģistrēti kā latvieši, 70 (9,5%) krievs, 8 (1,1%) ukraiņi, 5 (0,7%) poļi, 4 (0,5%) baltkrievi, 3 (0,4%) vācieši, 2 (0,3%) ebreji, 2 (0,3%) lietuvieši un pa 1 azerbaidžānis, karēlietis, lībietis un tatārs. 186 (25,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.[3]

Kandidātu saraksti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2025. gada 19. marta līdz 8. aprīlim konkrētos datumos notika kandidātu sarakstu iesniegšana 7. jūnija Rīgas domes vēlēšanām.[5]

Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā bija sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un bija reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecās likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.

Lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, — Rīgā ir jābūt reģistrētai dzīvesvietai bez pārtraukuma pēdējos 10 mēnešus, Rīgā ir jābūt nostrādājušam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz pēdējos četrus mēnešus vai Rīgā ir jāpieder nekustamajam īpašumam.

Kandidātu saraksti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nr. Saraksts Kandidāti Mēra kandidāts
1. Gods kalpot Rīgai/Zaļo un Zemnieku savienība Oļegs Burovs
2. Saskaņa Regīna Ločmele
3. Pašcieņa, Tauta. Zeme. Valstiskums. Guntars Vītols
4. Latvijas Sociālistiskā partija Vladimirs Frolovs
5. Latvijas Atdzimšanas partija Silvestrs Rubins
6. Jaunā Vienotība Vilnis Ķirsis
7. Centra partija Juris Žuravļovs
8. Progresīvie Viesturs Kleinbergs
9. Latvija pirmajā vietā Ainārs Šlesers
10. Latvijas attīstībai Juris Pūce
11. Jaunā konservatīvā partija Vita Robalte
12. Suverēnā vara, Apvienība Jaunlatvieši Jūlija Stepaņenko
13. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Edvards Ratnieks
14. Apvienotais saraksts Māris Sprindžuks
15. Platforma 21 Liene Dreimane
16. Stabilitātei Aleksejs Rosļikovs

Priekšvēlēšanu aptaujas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partiju reitingi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits PRO LA JV S NA AS
LRA
GKR/ZZS LKS JKP LPV ST! SV/AJ
SV
Citi saraksti Vadība
GKR ZZS
2025. gada 7.—15. maijs SolidData/LA.LV/TV24[6] 1008 12,8 8,8 11,9 4,1 13,4 4,3 5,0 nav 18,2 13,5 11,3 1,7 4,7
2025. gada marts — aprīlis (publicēts 17. aprīlī) SKDS/LTV[7] 555 14,2 4,3 10,7 9,2 12,0 4,0 5,3 1,0 20,0 9,8 6,8 7,0 5,8
2025. gada janvāris SKDS/LTV[8] 554 16,4 3,8 10,3 12,2 13,4 3,2 6,7 18,3 8,9 3,4 7,2 1,9
2023. gada 8.—17. jūlijs SKDS/LTV[9] 578 16,2 14,2 14,5 8,3 7,9 10,9 9,0 19,0 1,7
2020. gada vēlēšanas 26,16 15,24 16,89 9,64 7,72 4,07 6,52 6,39 7,37 9,27

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]