Pāriet uz saturu

2025. gada Rīgas domes vēlēšanas

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
2025. gada Rīgas domes vēlēšanas
← 2020 2025. gada 7. jūnijā 2029 →
60
Nobalsojuši 213 955 (52,30%)
  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
 
Mēra amata kandidāts Ainārs Šlesers Viesturs Kleinbergs Edvards Ratnieks
Partija Latvija pirmajā vietā Progresīvie Nacionālā apvienība
Pēdējās vēlēšanās jauna 18 vietas (26,16% AP!/PRO) 7 vietas (9,64% kā NA/LRA)
Vietas iepriekš 0 11 (10 PRO) 7 (4 NA)
Vietas pēc 13 11 10
Vietu izmaiņas ▲ 13 ▲ 1 ▲ 6
Balsis 38 793 35 497 30 328
Procenti 18,16% 16,62% 14,20%
  Ceturtā partija Piektā partija Sestā partija
 
Mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis[1] Jūlija Stepaņenko Aleksejs Rosļikovs
Partija Jaunā Vienotība SV/AJ Stabilitātei!
Pēdējās vēlēšanās 10 vietas (15,24%) nepiedalījās jauna
Vietas iepriekš 11 0 1
Vietas pēc 9 8 5
Vietu izmaiņas ▼ 2 ▲ 8 ▲ 4
Balsis 27 548 25 912 14 813
Procenti 12,90% 12,13% 6,93%
  Septītā partija
 
Mēra amata kandidāts Māris Sprindžuks
Partija Apvienotais saraksts
Pēdējās vēlēšanās 7 vietas (4,07% kā ZZS; 9,64% kā NA/LRA)
Vietas iepriekš 7 (3 LRA)
Vietas pēc 4
Vietu izmaiņas ▲ 1
Balsis 13 421
Procenti 6,28%
Iepriekšējais Rīgas domes priekšsēdētājs

Vilnis Ķirsis
Jaunā Vienotība

 Nākamais Rīgas domes priekšsēdētājs

Viesturs Kleinbergs
Progresīvie

2025. gada Rīgas domes vēlēšanas atbilstoši likumam notika 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā 7. jūnijā.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija Latvija pirmajā vietā (18,16%), bet tā nebija apmierināta ar vēlēšanu rezultātu un mēģināja to apstrīdēt (to pašu darīja arī apvienība "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši"), bet tiesa noraidīja šo prasību.[2]

Balsošanas sistēma

[labot | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes.

Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet Saeimai ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

Kandidātu raksturojums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimums, izglītība, pilsonība

[labot | labot pirmkodu]

Vēlēšanām bija pieteikti 740 kandidāti — 470 (63,5%) vīrieši un 270 (36,5%) sievietes 16 sarakstos. Augstākā izglītība bija 545 (73,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 178 (24,1%) kandidātiem, bet pamatizglītība — 17 (2,3%) kandidātiem. Visiem 740 kandidātiem bija Latvijas Republikas pilsonība.[3]

Vecums

[labot | labot pirmkodu]

Vidējais kandidātu vecums bija 46,7 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 194 (26,2%), 31—40 gadu grupa 163 (22,0%) un 51—60 gadu grupa 136 (18,4%).[3] Jaunākais kandidāts bija 2006. gadā dzimušais, 18 gadus vecais biedrības "Jaunieši Rīgai" valdes loceklis Arturs Zamerovskis, bet vecākā kandidāte bija 1938. gadā dzimusī, 87 gadus vecā pensionāre Laura Riekstiņa.[4]

Tautība

[labot | labot pirmkodu]

456 (61,7%) kandidāti bija reģistrēti kā latvieši, 70 (9,5%) krievi, 8 (1,1%) ukraiņi, 5 (0,7%) poļi, 4 (0,5%) baltkrievi, 3 (0,4%) vācieši, 2 (0,3%) ebreji, 2 (0,3%) lietuvieši un pa 1 kā azerbaidžānis, karēlis, lībietis un tatārs. 186 (25,1%) kandidāti savu etnisko piederību nenorādīja.[3]

Kandidātu saraksti

[labot | labot pirmkodu]

No 2025. gada 19. marta līdz 8. aprīlim konkrētos datumos notika kandidātu sarakstu iesniegšana 7. jūnija Rīgas domes vēlēšanām.[5]

Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecas likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.

Lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, — pēdējos 10 mēnešus bez pārtraukuma dzīvesvietai jābūt reģistrētai Rīgā, vismaz pēdējos četrus mēnešus jābūt nostrādājušam Rīgā kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vai Rīgā ir jāpieder nekustamajam īpašumam.

Kandidātu saraksti

[labot | labot pirmkodu]
Nr. Saraksts Kandidāti Mēra kandidāts
1. Gods kalpot Rīgai/Zaļo un Zemnieku savienība
63
 Oļegs Burovs
2. Saskaņa
61
 Regīna Ločmele
3. Pašcieņa, Tauta. Zeme. Valstiskums.
20
 Guntars Vītols
4. Latvijas Sociālistiskā partija
23
 Vladimirs Frolovs
5. Latvijas Atdzimšanas partija
1
 Silvestrs Rubins
6. Jaunā Vienotība
63
 Vilnis Ķirsis
7. Centra partija
25
 Juris Žuravļovs
8. Progresīvie
62
 Viesturs Kleinbergs
9. Latvija pirmajā vietā
63
 Ainārs Šlesers
10. Latvijas attīstībai
62
 Juris Pūce
11. Jaunā konservatīvā partija
24
 Vita Robalte
12. Suverēnā vara, Apvienība Jaunlatvieši
63
 Jūlija Stepaņenko
13. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
63
 Edvards Ratnieks
14. Apvienotais saraksts
63
 Māris Sprindžuks
15. Platforma 21
21
 Liene Dreimane
16. Stabilitātei
63
 Aleksejs Rosļikovs

Vēlēšanu rezultāti

[labot | labot pirmkodu]
Partija/Apvienība Balsis % Vietas +/–
Latvija pirmajā vietā38 79318,1613Jauna
Progresīvie35 49716,6211▲1
Nacionālā apvienība30 32814,2010▲6
Jaunā Vienotība27 54812,909▼1
Suverēnā vara, Apvienība Jaunlatvieši25 91212,138Jauna
Stabilitātei!14 8136,935Jauna
Apvienotais saraksts13 4217,724Jauna
Latvijas attīstībai9 0534,230▼3
Saskaņa7 3753,450▼12
Gods kalpot Rīgai, Zaļo un Zemnieku savienība5 2732,460▼5
Platforma 211 5860,740Jauna
Pašcieņa, Tauta. Zeme. Valstiskums.7830,360Nepiedalījās
Jaunā konservatīvā partija7510,350▼4
Latvijas Atdzimšanas partija4990,230Nepiedalījās
Latvijas Sociālistiskā partija3660,170Nepiedalījās
Centra partija1050,040▬
Nederīgās un tukšās balsis4040,10––
Kopā213 955100600
Reģistrētie vēlētāji/aktivitāte409 13052,30––
Avots: CVK

Priekšvēlēšanu aptaujas

[labot | labot pirmkodu]

Partiju reitingi

[labot | labot pirmkodu]
Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits PRO LA JV S NA AS
LRA		 GKR/ZZS LKS JKP LPV ST! SV/AJ
SV		 Citi saraksti Vadība
GKR ZZS
Exit poll LETA/LSM/RSU/SKDS[6] 2225 19,9 3,6 11,8 2,8 15,0 7,0 3,0 nav 0,7 17,3 4,7 12,2 2,0 2,6
2025. gada 26. maijs — 1. jūnijs SolidData/LA.LV/TV24[7] 860 15,2 6,4 13,9 4,8 12,4 3,4 5,8 — 18,7 11,2 7,3 1,1 3,5
2025. gada maijs (publicēts 27. maijā) SKDS/LTV[8] 1462 13,5 4,1 10,8 6,3 12,5 5,2 4,2 0,4 22,0 10,7 7,5 2,8 8,5
2025. gada 7.—15. maijs SolidData/LA.LV/TV24[9] 1008 12,8 8,8 11,9 4,1 13,4 4,3 5,0 — 18,2 13,5 11,3 1,7 4,7
2025. gada marts — aprīlis (publicēts 17. aprīlī) SKDS/LTV[10] 555 14,2 4,3 10,7 9,2 12,0 4,0 5,3 1,0 20,0 9,8 6,8 7,0 5,8
2025. gada janvāris SKDS/LTV[11] 554 16,4 3,8 10,3 12,2 13,4 3,2 6,7 — — 18,3 8,9 3,4 7,2 1,9
2023. gada 8.—17. jūlijs SKDS/LTV[12] 578 16,2 — 14,2 14,5 8,3 — — 7,9 — — 10,9 9,0 — 19,0 1,7
2020. gada vēlēšanas 26,16 15,24 16,89 9,64 7,72 4,07 6,52 6,39 — — — 7,37 9,27

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Ķirsis nākamajās pašvaldību vēlēšanās atkal kandidēs uz Rīgas mēra amatu; "Jaunā Vienotība" plāno startēt kopā ar "Kods Rīgai" un kustību "Par"». Puaro.lv (latviešu). 2024-08-28. Skatīts: 2024-09-04.
  2. ↑ Jānis Kincis. «Tiesa noraida partijas «Latvija pirmajā vietā» prasību par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Rīgā». lsm.lv, 2025. gada 25. jūnijā. Skatīts: 2025. gada 26. jūnijā.
  3. 1 2 3 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025
  4. ↑ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts
  5. ↑ «Pieejamas kandidātu sarakstu iesniegšanas anketas | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025-06-09. Skatīts: 2025-02-14.
  6. ↑ «Vēlētāju aptauja: Kas pašvaldību vēlēšanās līderos Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Ventspilī». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-07.
  7. ↑ «Kurš būs nākamais Rīgas saimnieks? Aptaujā atklāts, kuram kandidātam visvairāk rīdzinieku gatavi atdot savu balsi». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2025-06-06.
  8. ↑ «Partiju reitingi Rīgā: līderu trijnieks nemainīgs; lielākajai daļai partiju atbalsta pieaugums». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-05-28.
  9. ↑ «Par ko rīdzinieki balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien? Jaunākie partiju reitingi». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2025-05-20.
  10. ↑ «Aptauja: Populārākās partijas Rīgā – «Latvija pirmajā vietā», «Progresīvie» un Nacionālā apvienība». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-19.
  11. ↑ «Partiju reitingi Rīgā: Vislielākais atbalsts LPV, «Progresīvajiem» un NA». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-04.
  12. ↑ «Aptauja: Rīgā populārākās partijas – «Progresīvie», «Saskaņa» un «Jaunā Vienotība»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-17.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2025._gada_Rīgas_domes_vēlēšanas&oldid=4533581"