Progresīvie (partija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Partija "Progresīvie"
Līdzpriekšsēdētāji Antoņina Ņenaševa
Edmunds Cepurītis
Ģenerālsekretārs[1] Miroslavs Kodis
Partijas valde[2] Antoņina Ņenaševa
Edmunds Cepurītis
Terēze Gruntmane
Mārtiņš Kossovičs
Agnese Logina
Dace Kavasa
Viesturs Kleinbergs
Igors Kļaviņš
Ervīns Labanovskis
Dibināta 2017. gada 25. februārī[3]
Atdalījusies no Biedrība "Progresīvie"
Galvenā mītne Ernesta Birznieka-Upīša iela 20, Rīga
Biedri (2018.XI) 608[4]
Ideoloģija Sociāldemokrātija
Zaļā politika[5][6]
Proeiropeisms
Politiskā pozīcija Centriski kreisa[7], kreisa[3]
Oficiālās krāsas      Sarkans
     Zaļs (Izmantots saistībā ar vides politiku)
13. Saeima
0 / 100
Eiroparlaments
0 / 8
Valdība
0 / 14
Rīgas dome
11 / 60
Mājaslapa
www.progresivie.lv

"Progresīvie" ir sociāldemokrātiska, centriski kreisa[8] un progresīva politiskā partija Latvijā.[9] Partija pārstāv progresīvu nodokļu sistēmu un Ziemeļvalstu tipa labklājības valsts veidošanu.[3] Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.[10]

Kopš 2019. gada 14. septembra partijai ir divi līdzpriekšsēdētāji — "Iespējamā misija" skolotāja un RSU lektore Antoņina Ņenaševa un vides speciālists Edmunds Cepurītis.[2] Līdz 2019. gada 28. maijam partiju vadīja Roberts Putnis, kurš no priekšsēdētāja amata atkāpās, uzņemoties politisko atbildību par partijas neiekļūšanu Saeimā un Eiropas Parlamentā.[11]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada 26. martā tika dibināta biedrība "Progresīvie". Tā atbalstīja sociāldemokrātiju, solidaritātes principus un labklājības valsts ieviešanu.[12] Biedrības priekšsēdētājs bija Ansis Dobelis.[13]

2011. gadā portālā ManaBalss.lv biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par progresīvu nodokļu sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku[14] un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta Saeimā.[15] 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".[16]

Dalība vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada pašvaldību vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās Aizputes[17], Mārupes[18] un Ķeguma[19] novadā un Jūrmalā[20].

Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.

Novads/Pilsēta Saraksta 1. numurs Vēlēšanu rezultāts Deputātu vietas Ievēlētie deputāti
Balsis Procenti
Aizputes novads Mārtiņš Grundmanis 916 27,32%
4 / 15
Mārtiņš Sants
Mārtiņš Grundmanis
Anita Leimante
Kārlis Vīdners
Mārupes novads Edgars Jansons 526 8,09%
1 / 17
Edgars Jansons
Jūrmala Māris Graudiņš 425 2,40%
0 / 15
Ķeguma novads Zane Paegle 26 1,09%
0 / 15

2018. gada Saeimas vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Progresīvie" kā pirmā partija 13. Saeimas vēlēšanās iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.[21]

"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli Antoņinu Ņenaševu, Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte Inga Liepa-Meiere, Zemgalē — Latvijas Universitātes asociētā profesore, socioloģijas doktore Līga Rasnača, Kurzemē — cilvēktiesību juriste Dace Kavasa un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore Agnese Logina.[22]

2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas Ministru prezidenta amata kandidātu,[23] bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.[22]

"Progresīvie" 13. Saeimas vēlēšanām iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.[24] Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.[25]

Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.[26]

Nr. Sarakstu līderi[27]
Rīga Vidzeme Latgale Kurzeme Zemgale
1 Antoņina Ņenaševa Inga Liepa-Meiere Agnese Logina Dace Kavasa Līga Rasnača
2 Roberts Putnis Ervins Labanovskis Gunita Vanaga Ansis Dobelis Ģirts Šolis

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja 2019. gada Eiropas vēlēšanu kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēs Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "SUSTENTO" vadītāja Gunta Anča.[28]

2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un zaļāku Eiropu.[29] Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".[30]

2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "Attīstībai/Par!" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un klimatneitralitāte. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija Mārtiņš Staķis ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes Alija Turlaja un Selīna Vancāne, kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs Mārtiņš Kossovičs kļuva par "Attīstībai/Par!" un PROGRESĪVIE" frakcijas vadītāju, partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis Viesturs Kleinbergs — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.[31]

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valde nr. No Līdz Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
1 2017. gada 25. februāris[32] 2018. gada 24. februāris Māris Graudiņš
Ansis Dobelis
Mārtiņš Kossovičs
Ervins Labanovskis
Guntis Laurins
Ieva Lazda
Antoņina Ņenaševa
2 2018. gada 24. februāris[32] 2019. gada 14. septembris Roberts Putnis
Ansis Dobelis
Māris Graudiņš
Dace Kavasa
Mārtiņš Kossovičs
Ervins Labanovskis
Edgars Labsvīrs
Ieva Lazda
Antoņina Ņenaševa
3 2019. gada 14. septembris[2] Tagad Antoņina Ņenaševa
Edmunds Cepurītis
Terēze Gruntmane
Dace Kavasa
Viesturs Kleinbergs
Igors Kļaviņš
Mārtiņš Kossovičs
Ervins Labanovskis
Agnese Logina

Partijas finansējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.[33][34][35] Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,[36] Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle[37] un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle[38] Elīna Pinto ar 750,00 eiro.

2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija Draugiem Group lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.[39] KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.[40] 2018. gada beigās "Progresīvie" savā Facebook kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.[41]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Partijas ”Progresīvie” ģenerālsekretārs būs Eirovīzijas fanu kluba prezidents Kodis». Skaties.lv. 2020-1-23. Skatīts: 2020-1-23.
  2. 2,0 2,1 2,2 ««Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa». Lsm.lv. 2019-9-14. Skatīts: 2019-9-27.
  3. 3,0 3,1 3,2 Ģirts Zvirbulis. «Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm». Latvijas Avīze, 2017-02-25. Skatīts: 2017-10-25.
  4. «Publicitātes twitter ziņa». Roberts Putnis, Twitter. Skatīts: 2018. gada 24. decembrī.
  5. «Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās». Diena. Skatīts: 2017. gada 18. novembrī. Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.
  6. «Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā». Diena. Skatīts: 2017. gada 18. novembrī. Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.
  7. «'Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes». Delfi. 2017-03-30. Skatīts: 2017-10-25.
  8. DELFI. «'Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes». DELFI (latviešu), 2017-03-30. Skatīts: 2017-12-17.
  9. «Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"». Ir. 2017-02-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-08. Skatīts: 2017-10-25.
  10. «Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie». Diena. 2017-02-25. Skatīts: 2017-10-25.
  11. ««Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu». Lsm.lv. 2019-5-28. Skatīts: 2019-9-27.
  12. «Principi | Progresīvie». Progresīvie. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. februārī. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.
  13. «Cilvēki | Progresīvie». Progresīvie. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. februārī. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.
  14. «PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU». ManaBalss.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 16. februārī. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.
  15. «Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu». Skaties.lv. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.
  16. «Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"». Ir. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.[novecojusi saite]
  17. «Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
  18. «Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
  19. «Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
  20. «Jūrmala, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
  21. «Politiskā partija PROGRESĪVIE». 19.06.2018. Skatīts: 24.07.2018.
  22. 22,0 22,1 DELFI. «13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes». DELFI (latviešu), 2018-07-13. Skatīts: 2018-07-24.
  23. DELFI. «'Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis». DELFI (latviešu), 2018-06-19. Skatīts: 2018-07-24.
  24. «"Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību». LA.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-08-11.
  25. «Centrālā vēlēšanu komisija». 08.08.2018. Skatīts: 11.08.2018.
  26. «Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-07. Skatīts: 2018-10-08.
  27. «5. "PROGRESĪVIE"». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2018. gada 22. septembrī.
  28. «FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus». LA.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.
  29. «Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma». PROGRESĪVIE. Skatīts: 2019. gada 5. martā.
  30. ««Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu». Lsm.lv. Skatīts: 2019. gada 29. maijā.
  31. «Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"». Tvnet.lv. Skatīts: 2020-10-13.
  32. 32,0 32,1 «Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture». Progresīvie. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2019. gada 27. oktobrī.
  33. «Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»». Ziņas (latviešu). Skatīts: 2017-12-17.
  34. PROGRESĪVIE (2017-12-05), Kā tiek finansētas politiskās partijas?. Atjaunināts: 2017-12-17
  35. PROGRESĪVIE (2017-12-12), Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!. Atjaunināts: 2017-12-17
  36. «Partiju finanšu datubāze». KNAB. Skatīts: 2017-12-17.
  37. «Par mums - Eiropas Latviešu apvienība». www.ela.lv. Skatīts: 2017-12-17.
  38. «EKL komanda». Eiropas Kustība Latvijā (en-US). Skatīts: 2017-12-17.
  39. DELFI. «'Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'». DELFI (latviešu), 2018-07-12. Skatīts: 2018-07-24.
  40. «Partiju ziedojumi». opendata.lv, KNAB dati. Skatīts: 2018. gada 25. decembrī.
  41. «Facebook ieraksts». Progresīvie. Skatīts: 2018. gada 25. decembrī.