Stabilitātei!
| Stabilitātei! | |
|---|---|
|
| |
| Priekšsēdētājs | Svetlana Čulkova |
| Dibinātājs | |
| Partijas valde |
Svetlana Čulkova Natālija Marčenko-Jodko Ruslans Vereščagins Vjačeslavs Ciganovs Olga Glazunova Andrejs Kozlovs |
| Sauklis | Stabilitātei- Jā! |
| Dibināta | 2021. gada 26. februāris |
| Galvenā mītne |
|
| Biedri (2026) | 691▼[2] |
| Ideoloģija |
|
| Oficiālās krāsas | Oranža |
| 14. Saeima |
4 / 100 |
| Eiroparlaments |
0 / 9 |
| Valdība |
0 / 15 |
| Rīgas dome |
3 / 60 |
| Vadītās pašvaldības |
0 / 42 |
| Mājaslapa | |
| partijastabilitatei.lv | |
|
| |
Stabilitātei! ir 2021. gada 26. februārī dibināta populistiska,[4] eiroskeptiska,[5] centriska Latvijas politiskā partija. To dibināja bijušie Rīgas domes deputāti Aleksejs Rosļikovs un Valērijs Petrovs. Par savu ideoloģiju partija uzskata centrismu.[6]
Partija aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no Eiropas Savienības, t.i. vienlaikus uz kreisu un labēju politiku. Partijas programma iekļauj: Latvijas prezidenta varas palielināšanu, deputātu skaita samazināšanu un atļauju balsot nepilsoņiem.[7] Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu un arī savas programmas dēļ partija tiek vainota populismā.[8]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Partija tika reģistrēta 2020. gada 11. oktobrī kā Biedrība "Stabilitātei - Jā!".[9]
Partijas dibināšanas sanāksme notika 2021. gada 17. janvārī, par partijas priekšsēdētāju un līdzpriekšsēdētāju ieceļot bijušos Rīgas domes deputātus Alekseju Rosļikovu un Valēriju Petrovu.[10] Valdes sākotnējā sastāvā bija 12 cilvēki.[11]
| Amats | Vārds, uzvārds | Līdzšinējā politiskā piederība |
|---|---|---|
| Valdes priekšsēdētājs | Aleksejs Rosļikovs | Saskaņa, Tautas varas spēks |
| Valdes līdzpriekšsēdētājs | Valērijs Petrovs | Latvijas Krievu savienība, Saskaņas centrs, |
| Valdes loceklis/-e | Jefimijs Klementjevs | Saskaņas centrs, Tautas varas spēks |
| Viktorija Jarkina | Saskaņas centrs, Tautas varas spēks | |
| Andrejs Daņiļevičs | Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, | |
| Natālija Marčenko-Jodko | Tautas varas spēks | |
| Ruslans Vereščagins | Tautas varas spēks | |
| Dmitrijs Kočkins | Tautas varas spēks | |
| Amils Saļimovs | Tautas varas spēks | |
| Jevgenijs Jevstifejevs | Tautas varas spēks | |
| Svetlana Čulkova | Tautas varas spēks | |
| Rolands Pogulis | Tautas varas spēks |
Beidzoties parakstu vākšanai atvēlētajām desmit dienām, kopumā partijas dibināšanā piedalījušies 315 cilvēki. Uz dibināšanas brīdi partijā bija 647 biedri.[12] Partija oficiāli tika dibināta 2021. gada 26. februārī.[13]
2021. gadā partija organizēja protesta akcijas pret obligāto vakcināciju un ierobežojumiem saistībā ar COVID-19 pandēmiju.[5]
14. Saeima
[labot | labot pirmkodu]2022. gada 13. jūlijā partija iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā kandidātu sarakstu, ar kuru startēja 14. Saeimas vēlēšanās. Partijas Ministru prezidenta kandidāts bija Aleksejs Rosļikovs.[14] Vēlēšanās partija ieguva 6,8% balsu,[15] saņemot 11 deputātu vietas 14. Saeimā. Lielāko atbalstu partija ieguva Rīgā un Latgalē.[16][17]
31. oktobrī tika paziņots, ka partija virzīs tās līderi Alekseju Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam,[18] kurš amatā gan netika ievēlēts.
2023. gada martā Glorija Grevcova paziņoja par izstāšanos no partijas un tās Saeimas frakcijas, līdz ar to partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 10 deputātiem.[19] Pēc skandalozas Saeimas deputātu vizītes uz Ķīnu 2024. gada 24. janvārī no partijas un Saeimas frakcijas tika izslēgta Viktorija Pleškāne, un partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 9 deputātiem.[20] Pēc tam, kad tika anulēts deputātes Glorijas Grevcova deputātes mandāts un viņas vietu Saeimā ieņēma Amils Saļimovs, Saeimas frakcijas deputātu skaits palielinājas līdz 10 vietām.
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās partija izpelnījās plašu uzmanību, apgalvojot, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotie teksti kirilicā ir bulgāru, nevis krievu valodā, kuras izmatošana aģitācijā ir liegta (atļauta aģitācija tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās).[21][22]
2025. gada septembrī partijas "Stabilitāteiǃ" Saeimas frakciju pameta Jeļena Kļaviņa (kļuva par deputāti Viktora Pučkas vietā) un Jekaterina Drelinga.[23] 2026. gadā frakciju pameta arī deputāti Iļja Ivanovs, Igors Judins, Amils Saļimovs un Dmitrijs Kovaļenko. Līdz ar deputāta Kovaļenko izstāšanos no frakcijas, partijas "Stabilitātei!" frakcija 14. Saeimā izjuka.[24]
Ģenerālprokuratūras brīdinājums
[labot | labot pirmkodu]Pēc pārbaudes par partijas "Stabilitātei!" darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām ģenerālprokuratūra izteica partijai "Stabilitātei!" brīdinājumu par šī likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumiem. Šīs normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludināt vardarbību vai terorismu, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā naida izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Prokuratūra pārbaudē secināja, ka "Stabilitātei!" darbība, atsevišķiem partijas biedriem paužot sabiedrību šķeļošus vēstījumus, ir vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī tās darbībā ir saskatāma informatīva un propagandas atbalsta sniegšana Krievijai. Partijai uzdeva līdz 2026. gada 7. februārim novērst pārkāpumus. [25] Aleksejs Rosļikovs paziņoja, ka partija "Stabilitātei!" nepildīs Ģenerālprokuratūras brīdinājumā izteiktās prasības dzēst no sociālajiem medijiem sabiedrību šķeļošus vēstījumus.[26]
Vēlēšanas
[labot | labot pirmkodu]Eiroparlamenta vēlēšanas
[labot | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2024. | 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 1,98 | 0 / 9 |
Saeimas vēlēšanas
[labot | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | 6,80 | 11 / 100 |
Pašvaldību vēlēšanas
[labot | labot pirmkodu]Pašvaldību vēlēšanas
[labot | labot pirmkodu]2021. gadā
[labot | labot pirmkodu]Partija 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās Ropažu un Salaspils novadu, kā arī Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanās, tomēr neviens saraksts neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu.
| Novads/Pilsēta | Vēlēšanu rezultāts | Deputātu vietas | |
|---|---|---|---|
| Balsis | Procenti | ||
| 203 | 4,32% | 0 / 15 | |
| 59 | 0,78% | 0 / 19 | |
| 100 | 0,69% | 0 / 15 | |
2025. gadā
[labot | labot pirmkodu]| Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti |
|---|---|---|
| 2025. gada Rīgas domes vēlēšanas | 6,93 | 5 / 60 |
| 2025. gada Ventspils domes vēlēšanas | 5,67 | 1 / 13 |
| 2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas | 3,00 | 0 / 15 |
| 2025. gada Liepājas domes vēlēšanas | 2,85 | 0 / 15 |
Partijas ziedotāji
[labot | labot pirmkodu]Laikaposmā no 2021. līdz 2023. gadam, 5 lielākie partijas atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: Svetlana Čulkova, Dmitrijs Čulkovs, Viktorija Pleškāne, Igors Judins, Alisa Čevere. [27]
Iepriekšējie logo
[labot | labot pirmkodu]Partijas logotips un sākotnējais saīsinājums bija S burts ar izsaukuma zīmi. Logotipa izvēle saņēma lielu kritiku, jo īpaši Siguldā, logotipa līdzībai ar Siguldas preču zīmi "S!gulda aizrauj". Tā kā Siguldas preču zīme ir 12 gadus vecāka par partiju, tiesa nolēma aizliegt partijai "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē preču zīmi S!, tai skaitā reklāmas, reprezentācijas materiālos, tīmekļa vietnē, bez Siguldas novada pašvaldības atļaujas.[28] Līdz 2023. gada decembrim partija lietoja logotipa garo versiju ar pilno partijas nosaukumu.
|
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»». www.lsm.lv.
- ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-03-31. Skatīts: 2025-03-13.
- ↑ ««Stabilitātei!» līderis Rosļikovs: Krievvalodīgie Latvijā gaidīja ienākam jaunus politiskos spēkus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.
- ↑ «“Stabilitātei!” – pret ES, izglītības reformu un mācībām tikai latviski». www.retv.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-08. Skatīts: 2022-09-06.
- 1 2 «Prokrievisks un «antivakceru» spēks, jauna partija ar zināmiem līderiem. Kas jāzina par «Stabilitātei!»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-09-23.
- ↑ «Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-22.
- ↑ «Stabilitātei!». www.partijastabilitatei.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. septembrī.
- ↑ «Alternatīvais partiju reitings: neloģiskākie, skaļākie un dumjākie solījumi vēlēšanās». Komentāri (latviešu). 2022-08-04. Skatīts: 2022-08-04.
- ↑ LURSOFT. «Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu». Lursoft (latviešu), 2022-10-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-02. Skatīts: 2022-10-02.
- ↑ «Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-02.
- 1 2 «Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»». Puaro.lv (lv-LV). 2021-01-20. Skatīts: 2022-11-07.
- ↑ «Rosļikova un Petrova dibinātajā partijā 'Stabilitātei!' pieteikušies vairāk nekā 300 cilvēki». www.delfi.lv.
- ↑ LURSOFT IT. «Stabilitātei!, Politiskā partija, 40008304516 - о предприятии». Lursoft IT, 2024. gada 31. aug.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 20. Novembris. Skatīts: 2021. gada 20. Novembris.
- ↑ «Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-23.
- ↑ «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-03.
- ↑ «14. Saeimas vēlēšanas ⟩ Rīgas apkaimēs divi izteikti līderi». Latvijā (latviešu). 2022-10-03. Skatīts: 2022-10-03.
- ↑ Rus.Delfi.lv. «"Согласие" проиграло выборы в Латгалии партии Stabilitātei!». delfi.lv (krievu), 2022-10-02. Skatīts: 2022-10-03.
- ↑ «"Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam». Latvijā (latviešu). 2022-10-31. Skatīts: 2022-11-01.
- ↑ «Grevcova pamet partiju 'Stabilitātei' un tās Saeimas frakciju (plkst. 20.59)». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-16.
- ↑ «No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-25.
- ↑ «"Stabilitātei!" apgalvo, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotais teksts kirilicā bijis bulgāru valodā». Latvijā (latviešu). 2024-06-04. Skatīts: 2024-06-04.
- ↑ «“Stabilitātei!” pret stabilitāti». https://jauns.lv (latviešu). 2024-05-14. Skatīts: 2024-06-04.
- ↑ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga lsm.lv 2025. gada 4. septembrī
- ↑ LTV: Saeimā izjukusi «Stabilitātei!» frakcija lsm.lv 2026. gada 18. februārī
- ↑ Ģenerālprokuratūra izsaka brīdinājumu «Stabilitātei!» par sabiedrību šķeļošiem vēstījumiem lsm.lv 05.01.2026
- ↑ «Stabilitātei!» nepildīs prokuratūras prasības dzēst sabiedrību šķeļošus vēstījumus un gatavojas tiesāties lsm.lv 04.02.2026
- ↑ «Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas». KNAB. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-11-11. Skatīts: 2024-11-11.
- ↑ «Tiesa aizliedz "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē Siguldas preču zīmi "S!"». Latvijā (latviešu). 2022-10-17. Skatīts: 2023-01-17.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Partijas mājaslapa Arhivēts 2022. gada 10. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Facebook konts
| Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||

