Pāriet uz saturu

Autoceļš A4 (Latvija)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no A4 (autoceļš Latvijā))
Rīgas apvedceļš (Baltezers—Saulkalne)
Rīgas apvedceļš Ropažu novadā
Rīgas apvedceļš Ropažu novadā
Rīgas apvedceļš Ropažu novadā
Rīgas apvedceļš (Baltezers—Saulkalne)
Rīgas apvedceļš (Baltezers—Saulkalne)
Rīgas apvedceļš (Baltezers—Saulkalne)
Garums 20,5 km
    ārpus pilsētas 20,5 km
    pilsētā 0 km
Segums asfalts
Reģions Vidzeme
E ceļš E67 E77
Maršruts
Vairāklīmeņu krustojums A1 A2 E67 E77
Ceļa atzarojums V54
Upe, kanāls Lielā Jugla
Ceļa atzarojums P2
Ceļa atzarojums V31
Krustojums P4
Upe, kanāls Ķivuļurga
Ceļa atzarojums V52
Upe, kanāls Mazā Jugla
Krustojums P5 E22
Krustojums V57
Vairāklīmeņu krustojums A6 E22 E67 E77

A4 autoceļš Rīgas apvedceļš (Baltezers—Saulkalne) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, Rīgas apvedceļa daļa. A4 ietilpst starptautiskajos autoceļos E67 un E77. Autoceļa A4 kopgarums ir 20,4 km. Autoceļš ir ar asfaltbetona jeb melno segumu. Autoceļš šķērso Lielo un Mazo Juglu.

Uz autoceļa ir plānots uzstādīt divus vidējā ātruma kontroles posmus - no krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu (9,65. - 13,9. km), kā arī no krustojuma ar autoceļu P5 līdz mezglam ar Daugavpils šoseju (A6) (14,5. - 19,98. km).[1]

Rīgas apvedceļš, kas sastāv no A5 un A4 autoceļiem, tika izbūvēts laika posmā no 1964. - 1980. gadam.[2]

Pārbūve par ātrgaitas ceļu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā tikai pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums par A4 pārbūvi par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu. 2014. gada oktobrī tika izsludināts iepirkums par zemes ierīcības projektēšanas, kadastrālās uzmērīšanas un robežu ierīkošanas darbu veikšana nekustamiem īpašumiem, kas saistīti ar A4 pārbūvi par divbrauktuvju autoceļu.[3]

2017. gada februārī tika izsludināts konkurss par autoceļa iespējamās pārbūves ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu.[4]

2024. gadā noslēdzās autoceļa pārbūves ietekmes uz vidi novērtējums.[5] Saskaņā ar plānoto projektu, autoceļš tiktu pārbūvēts par ātrgaitas autoceļu ar atdalītām brauktuvēm, maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Tiktu izbūvēti četri jauni divlīmeņu ceļu mezgli, pārbūvēts satiksmes mezgls ar Daugavpils šoseju (A10), kā arī izbūvēts savienojums ar plānoto dzelzceļa un satiksmes tiltu pār Daugavu. Pašreizējo finanšu līdzekļu trūkuma dēļ projekta realizācija paliek neskaidra.[6]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]