Pāriet uz saturu

Autoceļš A3 (Latvija)

Vikipēdijas lapa
Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)
A3 pie Valmieras apvedceļa
A3 pie Valmieras apvedceļa
A3 pie Valmieras apvedceļa
Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)
Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)
Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)
Garums123,7 km
    ārpus pilsētas113,1 km
    pilsētā10,6 km
Segumsasfalts
ReģionsVidzeme
E ceļšE264
Maršruts
Vairāklīmeņu krustojums Krustiņi A2 E77 P10
Ceļa atzarojums V93 ; uz Inčukalnu
Upe, kanāls Gauja
Apdzīvota vieta Murjāņi
Ceļa atzarojums V79 ; uz Murjāņiem
Apdzīvotas vietas sākums Ragana
Krustojums P7
Krustojums P6 P9
Apdzīvotas vietas beigas Ragana
Krustojums Inciems P8
Upe, kanāls Brasla
Apdzīvota vieta Straupe
Apdzīvota vieta Plācis
Apdzīvotas vietas sākums Stalbe
Krustojums P14
A un P ceļu sakrītošs posms P14 (0,8 km)
Krustojums P14
Apdzīvotas vietas beigas Stalbe
Ceļa atzarojums Rubene
Krustojums P11
Ceļa atzarojums Kocēni
Vairāklīmeņu krustojums P18 Nogriešanās pa labi Valmiera
Aplis P16 Nogriešanās pa labi Valmiera
Aplis P17 Nogriešanās pa kreisi Valmiermuiža
Ceļa atzarojums Valmiera
Upe, kanāls Krāčupe
Apdzīvotas vietas sākums Strenči (Rīgas iela, Valkas iela)
Dzelzceļa pārbrauktuve Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži
Aplis P25
Apdzīvotas vietas beigas Strenči
Krustojums P26
Ceļa atzarojums Saule
Apdzīvotas vietas sākums Valka (Rīgas, Zemgales, Parka, Varoņu, Rūjienas ielas)
Krustojums P22
Apdzīvotas vietas beigas Valka
ES robeža Valka/Valga Karogs: Igaunija Igaunija → 3 E264

A3 autoceļš Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka), saukts arī par Valmieras šoseju, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas iet cauri Vidzemei, savienojot Vidzemes šoseju (A2) pie Inčukalna ar Valmieru un Valku. Latvijas autoceļa A3 garums ir 122,1 km, kas pilnā garumā ir klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš A3 ietilpst starptautiskajā autoceļā E264 (Inčukalns—Jehvi). Šoseja arī Igaunijā turpinās ar 3. numuru un iet caur Tartu līdz pat Jehvi pilsētai Igaunijas ziemeļaustrumos.

Satiksme

[labot | labot pirmkodu]

A3 autoceļš ir samērā noslogots. Visa autoceļa trase mūsdienās pamatā lieto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu — ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam — maksimālā tehniski pieļaujamā NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):[1][2]

  • no "Sēnītes" līdz Raganai (0. — 8,6. km): 9,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transporta
  • no Raganas līdz Stalbei (8,6. — 39,1. km): 6,4 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transports
  • no Stalbes līdz Kocēniem (Valmierai) (39,1. — 62,9. km): arī 6,4. tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 24% kravas transports
  • no Kocēniem līdz Valmierai (62,95. — 66,2. km): 11 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 18% kravas transports
  • uz Valmieras apvedceļa (66,2. — 73,2. km): 7,4 tūkstoši transportlīdzekļu, 19% kravas transports
  • starp Valmieru un Strenčiem (73,2. — 89,1. km): 3,4 tūkstoši transportlīdzekļu, 22% kravas transports
  • starp Strenčiem un Valku (Igaunijas robežu) (92,3. — 116,3. km): 2 tūkstoši transportlīdzekļu, 28% kravas transports


Uz autoceļa ir uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un izveidoti 2 vidējā ātruma kontroles posmi:

  • no Plāča līdz Stalbei (36,3. — 38,7. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā[3]
  • no Stalbes līdz Rubenei (40,1. — 55,6. km) — ieviests 2026. gadā[4]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Lielais pasta ceļšː augšā — pie Garkalnes kroga, apakšā pie Iļķenes pārceltuves pār Gauju (Johans Kristofs Broce, 1795. gads)

Autoceļa trase lielākoties sakrīt ar Rīgas — Valmieras — Valkas — Tērbatas lielceļu, kas ir viens no vecākajiem Latvijas satiksmes ceļiem. Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā to pārveidoja par pasta ceļu, aprīkojot ar jūdžakmeņiem.[5] Autoceļa malā pie bijušā Bestes kroga Kocēnu pagastā atrodas Bestes jūdžakmens ar iekaltu gadskaitli "1686" un norādi "14 M" — attālumu līdz Rīgai zviedru jūdzēs. Tas ir vienīgais saglabājies jūdžakmens uz šī lielceļa.[6][7]

Krievijas impērijas laikā 18. gadsimtā tas kļuva par daļu no Rīgas — Pēterburgas pasta ceļa. 1800. gadā pasta satiksmi starp Rīgu un Tallinu pārcēla uz Valmieras — Pērnavas autoceļu, apejot iepriekš izmantoto smilšaino piejūras piekrasti.[8]

Pēc Latvijas valsts izveides notika Pirmā pasaules kara laikā nopostīto tiltu atjaunošana, kā pirmos atjaunoja tiltus pār Gauju Murjāņos un Valmierā.[9] 1920. gadā, atjaunojot tiltu pār Gauju Murjāņos, lai atjaunošanu padarītu ātrāku un lētāku, tika izbūvēts koka tilts ar 5 m platu brauktuvi un divām 0,75 m platām ietvēm, kas izmaksāja 250 tūkstošus Latvijas rubļu.[10]

Padomju laikā šoseju pārbūvēja un vietām iztaisnoja, Bestes jūdžakmeni nogāza un tikai ap 1980. gadu pēc Valmieras vēsturnieku ierosmes atjaunoja.[6] 1977. gadā pieņēma lēmumu par Valmieras apvedceļa izbūvi, ko no 1978. līdz 1985. gadam veica Smiltenes 8. Ceļu būvniecības rajons. Apvedceļš savieno Smiltenes, Cēsu, Rīgas, Matīšu, Rūjienas un Valkas šosejas.[11]

No 2007. līdz 2008. gadam tika veikta pārbūve tiltam pār Gauju pie Murjāņiem. Tilta izbūvei, līdzīgi kā Lorupes viaduktam un Ventas tiltam pie Zlēkām, tika pielietota uzbīdīšanas metode, uzbīdot laiduma konstrukcijas visa tilta platumā.[12]

No 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 25,25 km garu autoceļa posmu no Murjāņiem līdz Braslai (1,65 km — 26,90 km). Būvdarbu kopējā līgumcena bija 17 miljoni eiro (ar PVN), un Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no izmaksām.[13]

No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam pārbūvēja 19,25 km garu autoceļa posmu no Rubenes līdz tiltam pāri Mellupei (60,20 km — 79,45 km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 18 933 077 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 16 093 115 eiro) līdzfinansēja no Kohēzijas fonda.[14][15]

No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam pārbūvēja autoceļa posmu no Rubenes, gar Valmieru līdz tiltam pāri Mellupei (60,20. — 79,45. km). Projekta ietvaros veica asfalta segas stiprināšanu 19,25 km garā ceļa posmā, atjaunoja ceļa pārvadu A3/P18 pie Valmieras, pārbūvēja divus rotācijas apļus ar reģionālajiem autoceļiem P16 un P17 uz Valmieras apvedceļa. Atsevišķos posmos atjaunoja apgaismojumu, pārbūvēja pār ceļu esošās elektropārvades līnijas. No Valmieras caur Brandeļiem līdz Kocēniem, un ap rotācijas apli pie Valmiermuižas izbūvēja gājēju un velobraucēju ceļus. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 18,9 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% jeb 16,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.[16][17]

2017. gadā veica seguma atjaunošanu autoceļa posmā Braslas līdz Straupei (26,90. — 32,14. km) un starp Strenčiem un Valku (100,90. — 113,50. km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 1,35 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.[14][15][18]

No 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada augustam veica "Sēnītes" mezgla un autoceļa A2 pārbūvi no Garkalnes līdz "Sēnītei" 14 km garumā, pārbūvējot arī autoceļa A3 sākumposmu (0,00. — 1,65. km) un atjaunoja segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.[19][20]

Lai paaugstinātu satiksmes drošību, 2021. gadā uz autoceļa no Raganas līdz Valmierai ārpus apdzīvotām vietām izbūvēja akustiskās ribjoslas. Darbus par līguma summu 177 624 eiro veica SIA "Limbažu ceļi".[21]

2021. gadā Murjāņos izbūvēja apgaismotu gājēju un velobraucēju ceļu posmā no Gaujas tilta līdz krustojumam ar vietējo autoceļu V79 (1,6. — 4,3. km). Ceļa sākumā, pie Gaujas tilta, izbūvēja rampu, kas ļauj droši šķērsot šoseju zem tilta, kā arī labiekārtoja apgaismotu gājēju pāreju pie autobusa pieturvietas "Internātskola". Būvdarbus veica SIA "Roadeks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.[22]

2021. gadā veica caurtekas izbūvi, seguma atjaunošanu un remontdarbus uz autoceļa aiz Stalbes posmos 39,90 — 43,62 un 47,01-48,48 km. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līguma summu 764 tūkstoši eiro.[23]

2022. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Silaunieku karjera līdz Tīģeļu strautam (48,47. — 60,21. km) un no Mellupes līdz Strenčiem (79,40. — 89,14. km).[24] Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,14 miljoni eiro.[25]

2023. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Murjāņiem līdz Braslai (1,65. — 26,90 km). Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,95 miljoni eiro.[26] Stalbē veikti arī satiksmes drošības uzlabošanas darbi — autoceļu A3 un P14 krustojumu pārbūve. Būvdarbus veica SIA "IGATE" par līguma summu 921 tūkstoši eiro.[27]

Nākotne

[labot | labot pirmkodu]

Gar A3 autoceļu plāno gājēju un velobraucēju ceļa izbūvi no Valmieras līdz Rūpniekiem aptuveni 3,4 km garumā, gājēju un velobraucēju ceļa izbūvi no Valmieras līdz Strenčiem (17,3 km) un līdz Rubenei 8 kilometru garumā.[28]

Krustojošie valsts autoceļi

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļa šķērsotās apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Satiksmes intensitāte». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-05-10.
  2. ↑ «lvceli.lv».
  3. ↑ «Uz Tallinas un Valmieras šosejām sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-09.
  4. ↑ Ilze.Cerbule@lvceli.lv. «12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2026-03-11. Skatīts: 2026-04-09.
  5. ↑ «Vēsture». Valmieras novads (lv-LV). Skatīts: 2026-05-10.
  6. 1 2 «Historia».
  7. ↑ Kosmodroms | Digital Creative Studio | www.kosmodroms.lv. «Bestes jūdžakmens » EnterGauja». www.entergauja.com (angļu). Skatīts: 2026-05-10.
  8. ↑ «Ceturtais stāsts: Ceļi, kurus neizvēlamies | Limbažu novada pašvaldība». www.limbazunovads.lv (latviešu). Skatīts: 2026-05-10.
  9. ↑ valts. «Ceļu nozares pirmsākumi Latvijā». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2021-11-21. Skatīts: 2026-05-10.
  10. ↑ Hamilkārs Sviķis. Latvijas zemes ceļi un autoceļi. Latvijas Valsts ceļi. 115. lpp.
  11. ↑ «historia».
  12. ↑ Sviķis Hamilkārs. Latvijas autoceļi. Latvijas Valsts ceļi.
  13. ↑ «Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2025-06-15.
  14. 1 2 «KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2025-06-15.
  15. 1 2 «aprīlis 2017». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2025-06-15.
  16. ↑ «Valsts galvenā a/c A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) asfalta segas pastiprināšana posmā no 60,20. līdz 79,45. km. - Binders.lv» (latviešu). Skatīts: 2026-04-24.
  17. ↑ «KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-04-24.
  18. ↑ «Valsts galvenā a/c A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka) seguma pārbūve posmā no 26,90.līdz 32,14.km - Binders.lv» (latviešu). Skatīts: 2026-04-24.
  19. ↑ Finansējums būs jāmeklē radošāk lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī
  20. ↑ «KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-04-24.
  21. ↑ «Uz Valmieras šosejas sāk ierīkot akustiskās ribjoslas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-09.
  22. ↑ Ilze.Cerbule@lvceli.lv. «Fotoreportāža: jaunais gājēju un velosipēdistu celiņš Murjāņos». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2021-08-10. Skatīts: 2026-04-24.
  23. ↑ «eis.gov.lv».
  24. ↑ «Uz Valmieras šosejas jauns remontu posms; dažviet uz reģionālajiem ceļiem darbi pabeigti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-09.
  25. ↑ «eis.gov.lv».
  26. ↑ «eis.gov.lv».
  27. ↑ «eis.gov.lv».
  28. ↑ «GEO». geolatvija.lv. Skatīts: 2026-04-24.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Autoceļš_A3_(Latvija)&oldid=4473405"