Autoceļš A2 (Latvija)
A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.[1] Autoceļš turpinās Igaunijā kā 7. šoseja, pēc tam Krievijā kā autoceļš A212 līdz Pleskavai. Autoceļš ir noklāts ar asfaltbetona segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz Siguldai autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No Rīgas apvedceļa autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā E77.
Satiksmes intensitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, posmā līdz A1/A4 sasniedzot pat vairāk kā 41 000 automašīnu diennaktī, pēc tam posmā līdz P3 satiksmes intensitāte sasniedz ap 29 000 automašīnu diennaktī. Posmā līdz autoceļam A3 (Sēnītei) autoceļu lieto vidēji 22000 automašīnu diennaktī. No autoceļa A3 līdz autoceļam P8 (Siguldā) autoceļu lieto vidēji 14000 automašīnu diennaktī. Līdz autoceļam P20 autoceļu vidēji lieto līdz 9000 automašīnu diennaktī, bet tālākajā posmā līdz autoceļam P30 (Bērzkrogam) autoceļu lieto vidēji 3000 automašīnu diennaktī, bet līdz autoceļa beigām ne vairāk kā 4000 automašīnu diennaktī, dažos posmos pat mazāk kā 1000 automašīnu diennaktī.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vidzemes šosejas būve sākās 1839. gadā. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka celt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils–Pleskavas–Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla zirgu pasta stacijas, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. Bērzkrogs, Līzespasts, u.c.). No sākuma ceļš bija bruģēts, asfaltu ceļš visā garumā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara.
Pirms 2008. gada finanšu krīzes plānoja uzbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Sēnītei (23,3 km) no 2011. līdz 2015. gadam,[3] taču rekonstruēja vienīgi autoceļa posmu no Berģiem līdz Garkalnei.[4] 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu posma no Garkalnes līdz “Sēnītei“ rekonstrukcijai,[5] darbus sāka 2019. gada aprīlī un plāno pabeigt 2020. gada novembrī. Projekta līgumcena ir 46,5 miljoni eiro, no tiem 60% ir valsts budžeta finansējums, 40% ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.[6]
Krustojošie autoceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- A1
- A4
- P3 (Garkalne)
- A3 (Sēnīte, Inčukalna pagasts)
- P10 (Sēnīte, Inčukalna pagasts)
- P8 (Sigulda)
- P32 (Augšlīgatne)
- P20 (Drabeši)
- P31 (Drabeši)
- P30 (Bērzkrogs)
- P29 (Rauna)
- P27 (Silva)
- P23 (Vireši)
- P44 (Līzespasts)
- P39 (Ape)
Apdzīvotās vietas pie autoceļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīga
- Garkalne
- Vangaži
- Gauja
- Sigulda
- Augšlīgatne
- Ieriķi
- Drabeši
- Bērzkrogs
- Grundzāle
- Vireši
- Līzespasts
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.
- ↑ Latvijas Valsts ceļi - Satiksmes intensitāte Archived 2015. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē. 2019. gads
- ↑ Plānotā dažu autoceļu posmu pārveidošana par ātrgaitas šoseju TVnet.lv
- ↑ Vidzemes šosejas «Sēnītes» posma rekonstrukcijai vajag 40 miljonus eiro lsm.lv
- ↑ https://lvceli.lv/uncategorized/lvc-izsludina-iepirkumu-vidzemes-sosejas-senites-posma-parbuvei/
- ↑ Finansējums būs jāmeklē radošāk lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī
