Autoceļš A2 (Latvija)

	Autoceļš A2 Garkalnes novada teritorijā
	Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
Garums	195,6 km
ārpus pilsētas	179,6 km
pilsētā	16,0 km
Segums	asfalts
Reģions	Vidzeme
E ceļš	E77
	Maršruts
	Rīga A6 A7 A8 A10 P1 P4
	Merķeļa iela P1 0,5 km
	Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve
	Juglas iela
	Jaunciema gatve
	Rīga
	A1 A4 E67 E77
	Krievupe
	Garkalne P3
	Vangažu dzelzsbetona rūpnīca
	V50 ; uz Alderiem
	Vangaži
	Griķi V75 V95
	Krustiņi A3 E264 Inčukalns P10
	Indrāni V93
	Lorupes grava V96
	Lorupe
	Sigulda (Vidzemes šoseja) P8
	Līgatnes stacija V282
	Augšlīgatne P32
	V284
	Ieriķi
	Kumada
	Ieriķi V315
	Meldrupīte
	V291
	Melturi V317
	Amata
	P20; uz Cēsīm
	P31
	V293
	Dzelzceļš Rīga—Valka
	Vaive V294
	Bērzkrogs P30
	P28; uz Raunu; V299; uz Dzērbeni
	V355; uz Raunu; P29; uz Drustiem, Jaunpiebalgu
	V267
	V251 ; uz Launkalni
	V235 ; uz Vecpiebalgu
	V252 ; uz Smilteni
	P27; uz Smilteni
	V243 ; uz Palsmani
	V248 ; uz Ūdrupi
	V411 ; uz Virešiem
	V368 ; uz Virešiem
	Gauja
	V371 ; uz Lejasciemu
	Vireši
	P23 ; uz Valku
	V373 ; uz Gaujienu
	Līzespasts P44 ; uz Trapeni, Zeltiņiem
	V376 ; uz Api
	P19 ; uz Api
	P39 ; uz Api, Alūksni
	Vaidava
	V383 ; uz Alūksni
	V386 ; uz Alūksni
	Igaunija 7 E77

A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.^[1] Autoceļš turpinās Igaunijā kā 7. šoseja, pēc tam Krievijā kā autoceļš A212 līdz Pleskavai. Autoceļš ir noklāts ar asfaltbetona segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz Siguldai autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No Rīgas apvedceļa autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā E77.

Satiksmes intensitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, posmā līdz A1/A4 sasniedzot pat vairāk kā 40 000 automašīnu diennaktī, pēc tam posmā līdz P3 satiksmes intensitāte sasniedz ap 29 000 automašīnu diennaktī. Posmā līdz autoceļam A3 (Sēnītei) autoceļu lieto vidēji 22000 automašīnu diennaktī. No autoceļa A3 līdz autoceļam P8 (Siguldā) autoceļu lieto vidēji 14000 automašīnu diennaktī. Līdz autoceļam P20 autoceļu vidēji lieto līdz 9000 automašīnu diennaktī, bet tālākajā posmā līdz autoceļam P30 (Bērzkrogam) autoceļu lieto vidēji 3000 automašīnu diennaktī, bet līdz autoceļa beigām ne vairāk kā 4000 automašīnu diennaktī, dažos posmos pat mazāk kā 1000 automašīnu diennaktī.^[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes šosejas būve sākās 1839. gadā. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka celt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils–Pleskavas–Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla zirgu pasta stacijas, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. Bērzkrogs, Līzespasts, u.c.). No sākuma ceļš bija bruģēts, asfaltu ceļš visā garumā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara.

Pirms 2008. gada finanšu krīzes plānoja uzbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Sēnītei (23,3 km) no 2011. līdz 2015. gadam,^[3] taču rekonstruēja vienīgi autoceļa posmu no Berģiem līdz Garkalnei.^[4] 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu posma no Garkalnes līdz “Sēnītei“ rekonstrukcijai,^[5] darbus sāka 2019. gada aprīlī un plāno pabeigt 2020. gada novembrī. Projekta līgumcena ir 46,5 miljoni eiro, no tiem 60% ir valsts budžeta finansējums, 40% ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.^[6]

Krustojošie autoceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas pie autoceļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.
↑ Latvijas Valsts ceļi - Satiksmes intensitāte Archived 2015. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē. 2019. gads
↑ Plānotā dažu autoceļu posmu pārveidošana par ātrgaitas šoseju TVnet.lv
↑ Vidzemes šosejas «Sēnītes» posma rekonstrukcijai vajag 40 miljonus eiro lsm.lv
↑ https://lvceli.lv/uncategorized/lvc-izsludina-iepirkumu-vidzemes-sosejas-senites-posma-parbuvei/
↑ Finansējums būs jāmeklē radošāk lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes šoseja

[1] «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.

[2] Latvijas Valsts ceļi - Satiksmes intensitāte Archived 2015. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē. 2019. gads

[3] Plānotā dažu autoceļu posmu pārveidošana par ātrgaitas šoseju TVnet.lv

[4] Vidzemes šosejas «Sēnītes» posma rekonstrukcijai vajag 40 miljonus eiro lsm.lv

[5] ttps://lvceli.lv/uncategorized/lvc-izsludina-iepirkumu-vidzemes-sosejas-senites-posma-parbuvei/

[6] Finansējums būs jāmeklē radošāk lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]