Autoceļš A2 (Latvija)

Autoceļš A2 Garkalnes novada teritorijā
Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
Garums	195,6 km
ārpus pilsētas	179,6 km
pilsētā	16,0 km
Segums	asfalts
Reģions	Vidzeme
E ceļš	E77
Maršruts
Rīga A6 A7 A8 A10 P1 P4 Merķeļa iela P1 0,5 km Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve Juglas iela Jaunciema gatve Rīga A1 A4 E67 E77 Krievupe Garkalne P3 Vangažu dzelzsbetona rūpnīca V50 ; uz Alderiem Vangaži Griķi V75 V95 Krustiņi A3 E264 Inčukalns P10 Indrāni V93 Lorupes grava V96 Lorupe Sigulda (Vidzemes šoseja) P8 Līgatnes stacija V282 Augšlīgatne P32 V284 Ieriķi Kumada Ieriķi V315 Meldrupīte V291 Melturi V317 Amata P20; uz Cēsīm P31 V293 Dzelzceļš Rīga—Valka Vaive V294 Bērzkrogs P30 V299 ; uz Raunu P28; uz Raunu P29 V267 V251 ; uz Launkalni V235 ; uz Vecpiebalgu V252 ; uz Smilteni P27; uz Smilteni V243 ; uz Palsmani V248 ; uz Ūdrupi V411 ; uz Virešiem V368 ; uz Virešiem Gauja V371 ; uz Lejasciemu Vireši P23 ; uz Valku V373 ; uz Gaujienu Līzespasts P44 ; uz Līzespastu V376 ; uz Api P19 ; uz Api P39 ; uz Alūksni Vaidava V383 ; uz Alūksni V386 ; uz Alūksni Igaunija 7 E77

A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā. Autoceļš turpinās Igaunijā kā 7. šoseja, pēc tam Krievijā kā autoceļš A212 līdz Pleskavai. Autoceļš ir noklāts ar asfaltbetona segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz Siguldai autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No Rīgas apvedceļa autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā E77.

Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, posmā līdz A4 (Sēnītei) sasniedzot pat vairāk kā 38 000 automašīnu diennaktī, pēc tam posmā līdz P3 satiksmes intensitāte sasniedz ap 26 000 automašīnu diennaktī. Posmā līdz P20 autoceļu vidēji lieto līdz 8000 automašīnu diennaktī, bet tālākajā posmā līdz autoceļa beigām ne vairāk kā 5000 automašīnu diennaktī, dažos posmā pat mazāk kā 1000 automašīnu diennaktī.

Vēsture

Vidzemes šosejas būve sākās1839. gadā. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka celt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils – Pleskavas – Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla zirgu pasta stacijas, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. Līzespasts). No sākuma ceļš bija bruģēts, asfaltu ceļš visā garumā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara. Laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam bija plānots rekonstruēt ceļu posmā no Rīgas līdz Sēnītei (23,3 km), taču finanšu krīzes dēļ šie plāni tika atcelti uz nezināmu laika periodu. Pēc rekonstrukcijas ceļš būtu kļuvis par pirmo ātrgaitas šoseju Latvijā.

2014. gada 18. decembrī tika pieņemts lēmums sākt projektēt tilta pār dzelzceļu 63. kilometrā pārbūvi. Tilta projektēšana uzticēta SIA "Projekts 3" par līgumcenu 18 000 EUR. Tā paša gada 27. decembrī tika pieņemts lēmums izsludināt konkursu par posma Drabeši-Vaive seguma atjaunošanu.

Krustojošie autoceļi

• A1
• A4
• P3 (Garkalne)
• A3 (Sēnīte, Inčukalna pagasts)
• P10 (Sēnīte, Inčukalna pagasts)
• P8 (Sigulda)
• P32 (Augšlīgatne)
• P20 (Drabeši)
• P31 (Drabeši)
• P30 (Bērzkrogs)
• P29 (Rauna)
• P27 (Silva)
• P23 (Vireši)
• P44 (Līzespasts)
• P39 (Ape)

Apdzīvotās vietas pie autoceļa

• Rīga
• Garkalne
• Vangaži
• Gauja
• Sigulda
• Augšlīgatne
• Ieriķi
• Drabeši
• Bērzkrogs
• Grundzāle
• Vireši
• Līzespasts

Saites

• Vidzemes šoseja