Autoceļš A2 (Latvija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
Autoceļš A2 Garkalnes novada teritorijā
Autoceļš A2 Garkalnes novada teritorijā
Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
Garums 195,6 km
    ārpus pilsētas 179,6 km
    pilsētā 16,0 km
Segums asfalts
Reģions Vidzeme
E ceļš E77
Maršruts
Apdzīvota vieta Rīga A6 A7 A8 A10 P1 P4
A un P ceļu sakrītošs posms Merķeļa iela P1 0,5 km
Apdzīvota vieta Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve
Vairāklīmeņu krustojums Juglas iela
Vairāklīmeņu krustojums Jaunciema gatve
Apdzīvotas vietas beigas Rīga
Vairāklīmeņu krustojums A1 A4 E67 E77
Upe, kanāls Krievupe
Vairāklīmeņu krustojums Garkalne P3
Dzelzceļa pārbrauktuve Vangažu dzelzsbetona rūpnīca
Ceļa atzarojums V50 ; uz Alderiem
Vairāklīmeņu krustojums Vangaži
Ceļa atzarojums Griķi V75 V95
Vairāklīmeņu krustojums Krustiņi Nogriešanās pa kreisi A3 E264 Nogriešanās pa labi Inčukalns P10
Ceļa atzarojums Indrāni V93
Ceļa atzarojums Lorupes grava V96
Upe, kanāls Lorupe
Krustojums Apdzīvota vieta Sigulda (Vidzemes šoseja) P8
Ceļa atzarojums Līgatnes stacija V282
Krustojums Apdzīvota vieta Augšlīgatne P32
Krustojums V284
Apdzīvota vieta Ieriķi
Upe, kanāls Kumada
Ceļa atzarojums Ieriķi V315
Upe, kanāls Meldrupīte
Ceļa atzarojums V291
Ceļa atzarojums Melturi V317
Upe, kanāls Amata
Vairāklīmeņu krustojums P20; uz Cēsīm
Krustojums P31
Ceļa atzarojums V293
Dzelzceļa pārbrauktuve Dzelzceļš Rīga—Valka
Ceļa atzarojums Vaive V294
Krustojums Bērzkrogs P30
Ceļa atzarojums V299 ; uz Raunu
Krustojums P28; uz Raunu
Krustojums P29
Ceļa atzarojums V267
Ceļa atzarojums V251 ; uz Launkalni
Ceļa atzarojums V235 ; uz Vecpiebalgu
Ceļa atzarojums V252 ; uz Smilteni
Vairāklīmeņu krustojums P27; uz Smilteni
Ceļa atzarojums V243 ; uz Palsmani
Ceļa atzarojums V248 ; uz Ūdrupi
Ceļa atzarojums V411 ; uz Virešiem
Ceļa atzarojums V368 ; uz Virešiem
Upe, kanāls Gauja
Ceļa atzarojums V371 ; uz Lejasciemu
Apdzīvota vieta Vireši
Krustojums P23 ; uz Valku
Ceļa atzarojums V373 ; uz Gaujienu
Krustojums Līzespasts P44 ; uz Līzespastu
Ceļa atzarojums V376 ; uz Api
Krustojums P19 ; uz Api
Krustojums P39 ; uz Alūksni
Upe, kanāls Vaidava
Ceļa atzarojums V383 ; uz Alūksni
Ceļa atzarojums V386 ; uz Alūksni
ES robeža Karogs: Igaunija Igaunija 7 E77

A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.[1] Autoceļš turpinās Igaunijā kā 7. šoseja, pēc tam Krievijā kā autoceļš A212 līdz Pleskavai. Autoceļš ir noklāts ar asfaltbetona segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz Siguldai autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No Rīgas apvedceļa autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā E77.

Satiksmes intensitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, posmā līdz A1/A4 sasniedzot pat vairāk kā 38 000 automašīnu diennaktī, pēc tam posmā līdz P3 satiksmes intensitāte sasniedz ap 26 000 automašīnu diennaktī. Posmā līdz autoceļam A3 (Sēnītei) autoceļu lieto vidēji 19500 automašīnu diennaktī. No autoceļa A3 līdz autoceļam P8 (Siguldā) autoceļu lieto vidēji 12000 automašīnu diennaktī. Līdz autoceļam P20 autoceļu vidēji lieto līdz 8000 automašīnu diennaktī, bet tālākajā posmā līdz autoceļam P30 (Bērzkrogam) autoceļu lieto vidēji 4500 automašīnu diennaktī, bet līdz autoceļa beigām ne vairāk kā 4000 automašīnu diennaktī, dažos posmos pat mazāk kā 1000 automašīnu diennaktī.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes šosejas būve sākās 1839. gadā. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka celt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils–Pleskavas–Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla zirgu pasta stacijas, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. Bērzkrogs, Līzespasts, u.c.). No sākuma ceļš bija bruģēts, asfaltu ceļš visā garumā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara.

Pirms 2008. gada finanšu krīzes plānoja uzbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Sēnītei (23,3 km) no 2011. līdz 2015. gadam,[3] kuri neīstenojās. 2015. gadā rekonstruēja autoceļa posmu no Berģiem līdz Garkalnei,[4] bet 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu posma no Garkalnes līdz “Sēnītei“ rekonstrukcijai (kopējās plānotās pārbūves izmaksas 42 miljoni eiro).[5]

Krustojošie autoceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas pie autoceļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem
  2. ↑ Latvijas Valsts ceļi - Satiksmes intensitāte Archived 2015. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē. 2016. gads
  3. ↑ Plānotā dažu autoceļu posmu pārveidošana par ātrgaitas šoseju TVnet.lv
  4. ↑ Vidzemes šosejas «Sēnītes» posma rekonstrukcijai vajag 40 miljonus eiro lsm.lv
  5. ↑ https://lvceli.lv/uncategorized/lvc-izsludina-iepirkumu-vidzemes-sosejas-senites-posma-parbuvei/


Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Autoceļš_A2_(Latvija)&oldid=3107113"