Autoceļš A2 (Latvija)
- «Vidzemes šoseja» pāradresējas uz šejieni. Par citām jēdziena Vidzemes šoseja nozīmēm skatīt lapā Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana).
![Apdzīvota vieta](http://lv.wikipedia.org/wiki/Attēls:Germany,_Zusatzzeichen_"Beginn_Ortsgebiet".svg){kind=small}
A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.[1] Autoceļš turpinās Igaunijā kā 7. šoseja, pēc tam Krievijā kā autoceļš A212 līdz Pleskavai. Autoceļš klāts ar asfaltbetona segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz Lorupes tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No Rīgas apvedceļa autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā E77.
Posmā no Rīgas apvedceļa līdz "Sēnītei" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām un to areāla vasarā ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.[2]
Satiksme
[labot | labot pirmkodu]Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Posmā no tā sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam, intensitāte 2025. gadā sasniedza 41 000 transportlīdzekļu diennaktī. Posmā līdz P3 divlīmeņu satiksmes krustojumam satiksmes intensitāte sasniedz ap 27 000 transportlīdzekļu, savukārt līdz A3 autoceļa mezglam (Sēnītei) noslodze ir ap 21 000 transportlīdzekļu diennaktī. No "Sēnītes" līdz Siguldai noslodze ir vidēji ap 11 000 transportlīdzekļu diennaktī. Līdz autoceļam P20 (Cēsu pagriezienam) satiksmes intensitāte ir ap 7 000, savukārt tālākajā posmā līdz Smiltenes aplim intensitāte nepārsniedz 4 000 transportlīdzekļus dienā, savukārt atlikušajā daļā līdz valsts robežai noslodze svārstās ap 1 000 transportlīdzekļiem dienā.[3]
Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:[4][5]
- no Siguldas līdz Augšlīgatnei (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā[4][5]
- no Ieriķiem līdz autoceļam P20 (pagriezienam uz Cēsīm) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā[6]
- no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā[6]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Vidzemes šoseja jeb Rīgas—Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar Pleskavas, Novgorodas un Igaunijas zemēm. Rakstu avotos tas minēts jau 1226. gadā. Livonijas hronikās vecais vezumnieku ceļš no Rīgas līdz Inčukalnam saucās via magna (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā sastādītajā Vidzemes kartē redzams, ka ceļa trase lielākoties atbilst tagadējai.[7]
1837. gadā uzsāka ceļa pārbūvi par šoseju. Pie pilsētām tai bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla zirgu pasta stacijas, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. Bērzkrogs, Līzespasts, u.c.).[8]
Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.[8]
Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917)
Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930)
Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves Āraišu apkaimē (1940)
Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga Vaives pagastā (pirms 1940. gada)
Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu)
Vidzemes šoseja pie Opekalna (1930)
Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. Bija divas tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt viaduktu. Kā ekonomiski izdevīgāko un vērtīgāko izvēlēta viadukta izbūve.[9]
194,7 metrus garā viadukta būvniecība notika no 1965. līdz 1968. gadam, tā izmaksāja 400 000 rubļu. Būvniecībā izmantoja ļoti unikālu tilta laidumu garenuzbīdīšanas metodi. Tā bija pirmā reize, kad šādu tilta būvniecības metodi izmantota PSRS teritorijā. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus.[10]
1968. gadā Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūts izstrādāja Autoceļa Rīga—Pleskava rekonstrukcijas nepieciešamības tehniski ekonomisko pamatojumu, kurš paredzēja autoceļa posma Rīgas pilsētas robeža — Sigulda rekonstrukciju, atbilstoši ceļa pirmās tehniskās kategorijas rādītājiem. Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietverti septiņi kustības pārvadi un rotācijas aplis. Bez tam šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".[8]
1975. gada rudenī pabeigta Rīgas—Inčukalna ceļa posma otrās joslas izbūve, savukārt 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem Baltijas valstīs. Kompleksa autori ir Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantotas virs brauktuves izvietotas ceļa zīmes.[8]
Pirms 2008. gada finanšu krīzes plānoja uzbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz "Sēnītei" (23,3 km) no 2011. līdz 2015. gadam,[11] taču rekonstruēja vienīgi autoceļa posmu no Berģiem līdz Garkalnei.[12] 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu posma no Garkalnes līdz "Sēnītei" rekonstrukcijai,[13] darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā.[14] Projekta līgumcena bija 46,5 miljoni eiro (60% valsts budžeta finansējums, 40% ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums).[15]
No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica dzelzceļa pārvada pirms Siguldas pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.[16] No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa posma "Sēnīte"—Sigulda rekonstrukcija. Būvdarbus īstenoja SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro (85% (10,5 miljoni eiro) — ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums).[17] 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no Melturiem līdz Rīdzenei (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas uzbūvētas 1850.-1859. gados reizē ar autoceļa Rīga—Pleskava būvi. Tās bija veidotas kā ķieģeļu mūra velves ar kaltu granīta bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.[18]
2022. gada decembrī sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes — tā ir daļa no satiksmes vadības sistēmas, kas veidota projekta "SMART E263/E77" ietvaros. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% tika līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.[19]
2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa P3 pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.[20][21]
2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no Grundzāles līdz Jaunlaicenei (142,7. — 182. km). Atjaunots arī ceļa aprīkojums, nomainītas bojātās ceļa zīmes, ieklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, atjaunoti grāvji un caurtekas. Grundzālē, Virešos un pie pieturvietām atjaunotas ietves, veikti nepieciešami remontdarbi tiltiem pār Vecpalsu, Gauju, Melnupi un Vaidavu. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.[22]
2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta brauktuves konstrukciju pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi pirms Siguldas 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves. Pārbūves zonā veikta caurteku un grāvju tīrīšana, autobusu pieturvietu, ceļa zīmju un nobrauktuvju atjaunošana un horizontālo apzīmējumu ieklāšana, ceļa posmā esošais apgaismojums nomainīts pret LED gaismekļiem. Būvdarbus veic CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro, finansējuma avots ir valsts budžets.[23]
Nākotnes plāni
[labot | labot pirmkodu]Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posms no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējais divbrauktuvju posms) tiktu pārbūvēts un piemērots ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš tiktu pārbūvēts līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļš tiktu izbūvēts līdz Smiltenes mezglam.[24] Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.[25][26]
2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), Vangažos (31,6. km), un Sorbās (Gauja) (36,9. km). 2024. gadā izsludināti vairāki projektēšanas iepirkumi, kurus plānots pabeigt 2026. gadā, būvniecības termiņi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma. Plānots izbūvēt arī trūkstošo satiksmes rampu Garkalnes satiksmes mezglā virzienā uz Rīgu. Šo darbu realizācijai plānots piesaistīt Kohēzijas fonda līdzekļus, un darbus plānots pabeigt līdz 2029. gadam.[27][28][29][30]
Krustojošie autoceļi
[labot | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas pie autoceļa
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.
- ↑ «No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). 2023-10-11. Skatīts: 2023-10-16.
- ↑ «Satiksmes intensitāte». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-04-09.
- 1 2 «Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-09-13. Skatīts: 2022-11-13.
- 1 2 lvportals.lv. «Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-13.
- 1 2 Ilze.Cerbule@lvceli.lv. «12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2026-03-11. Skatīts: 2026-04-09.
- ↑ «Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB». acb.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-09.
- 1 2 3 4 «Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB». acb.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-09.
- ↑ Ilze.Cerbule@lvceli.lv. «Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2022-08-22. Skatīts: 2026-04-09.
- ↑ Ilze.Cerbule@lvceli.lv. «Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2022-08-22. Skatīts: 2026-04-09.
- ↑ Plānotā dažu autoceļu posmu pārveidošana par ātrgaitas šoseju TVnet.lv
- ↑ Vidzemes šosejas «Sēnītes» posma rekonstrukcijai vajag 40 miljonus eiro lsm.lv
- ↑ LVC izsludina iepirkumu Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūvei
- ↑ «Autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža segas pārbūve (pastiprināšana) posmā 25,50.-39,40. km un autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera posmā 0,00.-01,65. km - Binders.lv» (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ Finansējums būs jāmeklē radošāk lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī
- ↑ «Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-02-10. Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ «Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-08-01. Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei lsm.lv 2024. gada 4. novembrī
- ↑ Elīna Pankovska. «Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2022-12-02. Skatīts: 2026-04-09.
- ↑ «Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas». lvceli.lv.
- ↑ «Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas». lsm.lv.
- ↑ lvportals.lv. «Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-09.
- ↑ inna.markovska@lvceli.lv. «Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2025-07-14. Skatīts: 2026-04-09.
- ↑ «KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu». lsm.lv.
- ↑ «Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam». lente.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 8. decembrī. Skatīts: 2024. gada 8. decembrī.
- ↑ «Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam». lat.press.lv.
- ↑ «Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”». la.lv.
- ↑ «Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde». mercell.com.
- ↑ «Elektronisko iepirkumu sistēma».
- ↑ «Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi». skyscrapercity.com.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Autoceļš A2.
- Vidzemes šoseja
