Autoceļš A2 (Latvija)
A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.[1] Autoceļš turpinās Igaunijā kā 7. šoseja, pēc tam Krievijā kā autoceļš A212 līdz Pleskavai. Autoceļš ir noklāts ar asfaltbetona segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz Siguldai autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No Rīgas apvedceļa autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā E77.
Satura rādītājs
Satiksmes intensitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, posmā līdz A4 sasniedzot pat vairāk kā 38 000 automašīnu diennaktī, pēc tam posmā līdz P3 satiksmes intensitāte sasniedz ap 26 000 automašīnu diennaktī. Posmā līdz autoceļam A3 (sēnītei) autoceļu lieto vidēji 19500 automašīnu diennaktī. No autoceļaA3 Līdz autoceļam P8 Siguldā autoceļu lieto vidēji 12000 automašīnu diennaktī. Līdz autoceļam P20 autoceļu vidēji lieto līdz 8000 automašīnu diennaktī, bet tālākajā posmā līdz autoceļam P30 Bērzkrogā autoceļu lieto vidēji 4500 automašīnu diennaktī, bet līdz autoceļa beigām ne vairāk kā 4000 automašīnu diennaktī, dažos posmos pat mazāk kā 1000 automašīnu diennaktī.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vidzemes šosejas būve sākās 1839. gadā. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka celt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils–Pleskavas–Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla zirgu pasta stacijas, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. Bērzkrogs, Līzespasts, u.c.). No sākuma ceļš bija bruģēts, asfaltu ceļš visā garumā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara. Laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam bija plānots rekonstruēt ceļu posmā no Rīgas līdz Sēnītei (23,3 km), taču finanšu krīzes dēļ šie plāni tika atcelti uz nezināmu laika periodu. Pēc rekonstrukcijas ceļš būtu kļuvis par pirmo ātrgaitas šoseju Latvijā.[3]
2015. gadā tika rekonstruēts autoceļa posms no Berģiem līdz Garkalnei, taču posms no Garkalnes līdz „Sēnītei” jau gadiem ilgi atrodas kritiskā stāvoklī.[4]
2018. Gada maijā izsludināts iepirkums posma no Garkalnes līdz “Sēnītei“. Šis autoceļa A2 posms daudzus gadus ir kritiskā stāvoklī. Kopējās plānotās pārbūves izmaksas ir 42 milijoni eiro. Būvdarbus plānots uzsākt nākamgad pavasarī. [5]
Krustojošie autoceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- A1
- A4
- P3 (Garkalne)
- A3 (Sēnīte, Inčukalna pagasts)
- P10 (Sēnīte, Inčukalna pagasts)
- P8 (Sigulda)
- P32 (Augšlīgatne)
- P20 (Drabeši)
- P31 (Drabeši)
- P30 (Bērzkrogs)
- P29 (Rauna)
- P27 (Silva)
- P23 (Vireši)
- P44 (Līzespasts)
- P39 (Ape)
Apdzīvotās vietas pie autoceļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīga
- Garkalne
- Vangaži
- Gauja
- Sigulda
- Augšlīgatne
- Ieriķi
- Drabeši
- Bērzkrogs
- Grundzāle
- Vireši
- Līzespasts
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem
- ↑ Latvijas Valsts ceļi - Satiksmes intensitāte Archived 2015. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē. 2016. gads
- ↑ Plānotā dažu autoceļu posmu pārveidošana par ātrgaitas šoseju TVnet.lv
- ↑ Vidzemes šosejas «Sēnītes» posma rekonstrukcijai vajag 40 miljonus eiro lsm.lv
- ↑ https://lvceli.lv/uncategorized/lvc-izsludina-iepirkumu-vidzemes-sosejas-senites-posma-parbuvei/
