Latvijas autoceļi

Latvijas labāko ceļu un dzelzceļu karte 1930. gados. Ar nepārtrauktu melnu līniju iezīmētas tolaik bruģētās šosejas (Varšava-Daugavpils-Rēzekne-Pēterburga, Rīga-Jelgava-Šauļi-Kēnigsberga, Rīga-Sigulda-Cēsis-Smiltene-Pleskava). Tika bruģēta arī Rīgas-Bauskas šoseja.

Latvijas ceļu un dzelzceļu karte (1935).

Latvijas autoceļi ir ceļi, kas paredzēti autotransporta kustībai Latvijas Republikas teritorijā. Latvijā 2015. gada 1. janvārī uzskaitīti 73 592 km autoceļu un ielu. Ceļu tīkla vidējais blīvums ir 1,139 km uz 1 km². Kopējais valsts autoceļu garums ir 20 081 km. Valsts autoceļu tīkla vidējais blīvums ir 0,312 km uz 1 km². Latvijas autoceļus pārrauga Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts autoceļu sadalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas nozīmes autoceļi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E22 — Holiheda — Līdsa — Amsterdama — Zasnica — Trelleborga — Norčēpinga — Ventspils — Rīga — Zilupe — Maskava — Kazaņa — Perma — Išima;
E67 (Via Baltica) — Helsinki — Tallina — Ainaži — Rīga — Bauska — Panevēža — Kauņa — Varšava — Vroclava — Prāga;
E77 — Pleskava — Rīga — Jelgava — Šauļi — Sovetska — Varšava — Krakova — Ružomberoka — Budapešta;
E262 — Kauņa — Ukmerģe — Daugavpils — Rēzekne — Ostrova;
E264 — Jehvi — Tartu — Valga — Valka — Valmiera — Inčukalns.

Latvijas autoceļu garums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoceļi	Ar melno segumu, km	Ar grants/šķembu segumu, km	Kopā, km
Valsts autoceļi
Galvenie autoceļi (A)	1675	-	1675
Reģionālie autoceļi (P)	4517	956	5473
Vietējie autoceļi (V)	2790	10 274	13 064
Pašvaldību autoceļi
autoceļi	1102	29 337	30 439
ielas	4573	3466	8039
Citi ceļi
Meža ceļi	24	8396	8420
Māju ceļi	500	3000	3500
Kopā ceļi un ielas	15 100	55 729	70 610

Valsts autoceļu problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā "Latvijas Valsts ceļi" vadītājs Jānis Lange atzina. ka "ceļu un tiltu saimniecība ir saskaldīta — tie pieder valstij, pašvaldībām, uzņēmumiem. Nav nevienas institūcijas, kas kompleksi pārrauga šo saimniecību. [..] Latvijas ceļu tīkla blīvums atbilst Eiropas Savienības vidējam rādītājam. Problēma ir tā, ka demogrāfiskā situācija ir daudz sliktāka un iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru ir stipri mazāk nekā ES. Vienam Latvijas iedzīvotājam jāuztur četrreiz lielāks ceļu tīkls nekā vidēji citās valstīs."^[1]

Attīstības plāns 2020. — 2040. gadam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gadā "Latvijas valsts ceļi" paziņoja, ka līdz 2040. gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums bija prognozēts ap 5,9 miljardiem eiro. Pirmajā posmā no 2020. līdz 2030. gadam jāpārbūvē 178,9 kilometrus autoceļu (Rīgas apvedceļš, autoceļa A6 posms Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils un galveno autoceļu pārbūve no Rīgas uz Jūrmalu (A10), Siguldu (A2) un Jelgavu (A8), kam nepieciešami 984,6 miljoni eiro.^[2]

2021. gada jūnijā Latvijas valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam. "Latvijas valsts ceļi" paziņoja, ka uzsākta jauna autoceļa būvniecības izpēte gar Rail Baltica dzelzceļu no Vangažiem līdz Skultei. Satiksmes ministrija izstrādāja arī reģionālo ceļu tīkla attīstības plānu līdz 2027. gadam. Rīgas apvedceļa pārbūves izmaksas, ieskaitot apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu, bija aplēstas aptuveni 540 miljonus eiro.^[3]

“Stratēģijas 2040” prioritāte ir valsts galveno autoceļu pārbūve, kuru plānots realizēt trīs posmos:^[4]