Latvijas autoceļi
Latvijas autoceļi ir ceļi, kas paredzēti autotransporta kustībai Latvijas Republikas teritorijā. Latvijā 2015. gada 1. janvārī uzskaitīti 73 592,0 km autoceļu un ielu. Ceļu tīkla vidējais blīvums ir 1,139 km uz 1 km². Kopējais valsts autoceļu garums ir 20 081,00 km. Valsts autoceļu tīkla vidējais blīvums ir 0,312 km uz 1 km².
Valsts autoceļu sadalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Galvenie autoceļi (A);
- Reģionālie autoceļi (P);
- Vietējie autoceļi (V).
Eiropas nozīmes autoceļi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- E22 — Holiheda - Līdsa - Amsterdama - Zasnica - Trelleborga - Norčēpinga - Ventspils - Rīga - Zilupe - Maskava - Kazaņa - Perma - Išima;
- E67 (Via Baltica) — Helsinki - Tallina - Ainaži - Rīga - Bauska - Panevēža - Kauņa - Varšava - Vroclava - Prāga;
- E77 — Pleskava - Rīga - Jelgava - Šauļi - Sovetska - Varšava - Krakova - Ružomberoka - Budapešta;
- E262 — Kauņa - Ukmerģe - Daugavpils - Rēzekne - Ostrova;
- E264 — Jehvi - Tartu - Valga - Valka - Valmiera - Inčukalns.
Latvijas autoceļu garums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Autoceļi | Ar melno segumu, km |
Ar grants/šķembu segumu, km |
Kopā, km |
|---|---|---|---|
| Valsts autoceļi | |||
| Galvenie autoceļi (A) | 1675 | - | 1675 |
| Reģionālie autoceļi (P) | 4517 | 956 | 5473 |
| Vietējie autoceļi (V) | 2790 | 10 274 | 13 064 |
| Pašvaldību autoceļi | |||
| autoceļi | 1102 | 29 337 | 30 439 |
| ielas | 4573 | 3466 | 8039 |
| Citi ceļi | |||
| Meža ceļi | 24 | 8396 | 8420 |
| Māju ceļi | 500 | 3000 | 3500 |
| Kopā ceļi un ielas | 15 100 | 55 729 | 70 610 |
Valsts autoceļu problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Satiksmes ministrijas pārvaldījumā 2011. gada sākumā bija 20 150 kilometru valsts autoceļu, no kuriem 41% (8320 kilometri) bija ar melno segumu un 59% (11 830 kilometri) ar grants segumu.
VAS "Latvijas Valsts ceļi" vadība 2011. gadā paziņoja, ka "25% jeb 2069 kilometri autoceļu ar melno segumu ir klasificējami kā sabrukuši un tiem ir nepieciešama pilnīga seguma rekonstrukcija, un 38% jeb 4551 kilometrs autoceļu ar grants segumu esot klasificējami kā sabrukuši. Lai asfaltētos segumus uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver ap 920 kilometrus ceļu un papildus katru gadu jārekonstruē ap 190 kilometru ceļa segu. 2011. gada budžeta plānā 146,3 miljonus latu no valsts autoceļu finansējuma veidoja Eiropas Savienības fondu līdzfinansētie projekti, kas paredzēti tikai jauniem projektiem, savukārt 60,3% - valsts budžets. Valsts ceļu asfaltēto segu atjaunošanas darbu deficīts sasniedza 2,859 miljardus latu, grants segu - 1,663 miljardus latu."[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ceturtdaļa melnā seguma ceļu sabrukuši; darbu deficīts - 2,86 miljardi latu. LETA ziņa 2011. gada 28. jūnijā[novecojusi saite]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Likums "Par autoceļiem" Likumi.lv
- Grozījumi likumā "Par autoceļiem" Likumi.lv
- Valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu saraksts Likumi.lv
- Latvijas Valsts ceļi
| ||||||||||
