Latvijas autoceļi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīgas apvedceļš Ropažu novadā
Latvijas labāko ceļu un dzelzceļu karte 1930. gados. Ar nepārtrauktu melnu līniju iezīmētas tolaik bruģētās šosejas (Varšava-Daugavpils-Rēzekne-Pēterburga, Rīga-Jelgava-Šauļi-Kēnigsberga, Rīga-Sigulda-Cēsis-Smiltene-Pleskava). Tika bruģēta arī Rīgas-Bauskas šoseja.
Latvijas ceļu un dzelzceļu karte (1935).

Latvijas autoceļi ir ceļi, kas paredzēti autotransporta kustībai Latvijas Republikas teritorijā. Latvijā 2015. gada 1. janvārī uzskaitīti 73 592 km autoceļu un ielu. Ceļu tīkla vidējais blīvums ir 1,139 km uz 1 km². Kopējais valsts autoceļu garums ir 20 081 km. Valsts autoceļu tīkla vidējais blīvums ir 0,312 km uz 1 km². Latvijas autoceļus pārrauga Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts autoceļu sadalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas nozīmes autoceļi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas autoceļu garums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoceļi Ar melno
segumu, km
Ar grants/šķembu
segumu, km
Kopā, km
Valsts autoceļi
Galvenie autoceļi (A) 1675 - 1675
Reģionālie autoceļi (P) 4517 956 5473
Vietējie autoceļi (V) 2790 10 274 13 064
Pašvaldību autoceļi
autoceļi 1102 29 337 30 439
ielas 4573 3466 8039
Citi ceļi
Meža ceļi 24 8396 8420
Māju ceļi 500 3000 3500
Kopā ceļi un ielas 15 100 55 729 70 610

Valsts autoceļu problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā "Latvijas Valsts ceļi" vadītājs Jānis Lange atzina. ka "ceļu un tiltu saimniecība ir saskaldīta — tie pieder valstij, pašvaldībām, uzņēmumiem. Nav nevienas institūcijas, kas kompleksi pārrauga šo saimniecību. [..] Latvijas ceļu tīkla blīvums atbilst Eiropas Savienības vidējam rādītājam. Problēma ir tā, ka demogrāfiskā situācija ir daudz sliktāka un iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru ir stipri mazāk nekā ES. Vienam Latvijas iedzīvotājam jāuztur četrreiz lielāks ceļu tīkls nekā vidēji citās valstīs."[1]

Attīstības plāns 2020. — 2040. gadam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gadā "Latvijas valsts ceļi" paziņoja, ka līdz 2040. gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums bija prognozēts ap 5,9 miljardiem eiro. Pirmajā posmā no 2020. līdz 2030. gadam jāpārbūvē 178,9 kilometrus autoceļu (Rīgas apvedceļš, autoceļa A6 posms Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils un galveno autoceļu pārbūve no Rīgas uz Jūrmalu (A10), Siguldu (A2) un Jelgavu (A8), kam nepieciešami 984,6 miljoni eiro.[2]

2021. gada jūnijā Latvijas valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam. "Latvijas valsts ceļi" paziņoja, ka uzsākta jauna autoceļa būvniecības izpēte gar Rail Baltica dzelzceļu no Vangažiem līdz Skultei. Satiksmes ministrija izstrādāja arī reģionālo ceļu tīkla attīstības plānu līdz 2027. gadam. Rīgas apvedceļa pārbūves izmaksas, ieskaitot apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu, bija aplēstas aptuveni 540 miljonus eiro.[3]

“Stratēģijas 2040” prioritāte ir valsts galveno autoceļu pārbūve, kuru plānots realizēt trīs posmos:[4]

  • posms no 2020. līdz 2030. gadam — 194,3 km ātrgaitas autoceļu;
  • posms no 2030. līdz 2035. gadam — 224,0 km ātrgaitas autoceļu;
  • posms no 2035. līdz 2040. gadam — 637,5 km ātrgaitas autoceļu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]