Latvijas galvenie autoceļi

Latvijas galveno autoceļu apzīmējums

Autoceļš A4

Latvijas labāko ceļu un dzelzceļu karte 1930. gados. Ar nepārtrauktu melnu līniju iezīmētas tolaik bruģētās šosejas: Varšava-Daugavpils-Rēzekne-Pēterburga (no 1836. gada, tagad A13), Rīga-Jelgava-Šauļi-Kēnigsberga (no 1857. gada, tagad A8), Rīga-Sigulda-Cēsis-Smiltene-Pleskava (no 1849. gada, tagad A2). Tika bruģēta arī Rīgas-Bauskas šoseja (tagad A7).

Galvenie Latvijas autoceļi jeb Augstākās kategorijas autoceļi ir Latvijas valsts autoceļi, kas ietilpst ceļu augstākajā kategorijā un tiem ir nacionāla un starptautiska nozīme. Galvenos Latvijas autoceļus apzīmē ar baltas krāsas burtu A un attiecīgā ceļa kārtas numuru uz sarkana taisnstūra formas laukuma.

Pēc 2016. gada 1. janvāra datiem Latvijā galveno autoceļu kopgarums bija 1672 km, visi ar asfaltbetona segumu.

Galveno autoceļu uzskaitījums

• A1 — Rīga (Baltezers) — Igaunijas robeža (Ainaži) 101,7 km;
• A2 — Rīga — Sigulda — Igaunijas robeža (Veclaicene) 195,6 km (atklāta 1849. gadā kā Rīgas-Pleskavas šoseja);
• A3 — Inčukalns — Valmiera — Igaunijas robeža (Valka) 123,7 km;
• A4 — Rīgas apvedceļš (Baltezers — Saulkalne) 20,5 km;
• A5 — Rīgas apvedceļš (Salaspils — Babīte) 40,9 km;
• A6 — Rīga — Daugavpils — Krāslava — Baltkrievijas robeža (Paternieki) 306,5 km;
• A7 — Rīga — Bauska — Lietuvas robeža (Grenctāle) 86,1 km;
• A8 — Rīga — Jelgava — Lietuvas robeža (Meitene) 76,1 km (uzbūvēta 1830.-1857. gadā);
• A9 — Rīga — Skulte — Liepāja 199,3 km;
• A10 — Rīga — Ventspils 190,1 km;
• A11 — Liepāja — Lietuvas robeža (Rucava) 58,9 km;
• A12 — Jēkabpils — Rēzekne — Ludza — Krievijas robeža (Terehova) 164,5 km;
• A13 — Krievijas robeža (Grebņova) — Rēzekne — Daugavpils — Lietuvas robeža (Medumi) 163,4 km (atklāta 1836. gadā kā Pēterburgas — Varšavas šosejas daļa);
• A14 — Daugavpils apvedceļš (Tilti — Kalkūni) 15,6 km;
• A15 — Rēzeknes apvedceļš 7,1 km.

Attīstības stratēģija 2020—2040

Stratēģijas mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā.

• Valsts galveno autoceļu pārbūves pirmā posma (no 2020. līdz 2030. gadam) prioritārais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve, otrais attīstības virziens ir A2, A8 un A10 posmu esošo divu brauktuvju autoceļu pārbūve, bet trešais attīstības virziens ir A7 Rīga — Bauska — Lietuvas robeža pārbūve, iekļaujot Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi.

• otrajā posmā (no 2030. līdz 2035. gadam) paredzēta A1 posma Rīga (Baltezers) — Igaunijas robeža (Ainaži) pārbūve (101,7 km), A10 posma Jūrmala — Tukums pārbūve (48,4 km), A2 posma Lorupes grava — Cēsu pagrieziens pārbūve (31,6 km), E22 posma Koknese — Pļaviņas — Jēkabpils jaunbūve.

• trešajā posmā (no 2035. līdz 2040. gadam) paredzēta E22 posma A4 – Jēkabpils pārbūve (116,8 km), A12 posma Jēkabpils – Rēzekne pārbūve (89,0 km), A6 posma Jēkabpils – Daugavpils pārbūve (76,7 km), A10 posma Tukums – Ventspils pārbūve (114,6 km), A9 posma Rīga (Skulte) - Liepāja pārbūve (191,7 km), A2 posma Cēsu pagrieziens – Smiltene pārbūve (48,7 km).

Skatīt arī

• Latvijas autoceļi
• Latvijas reģionālie autoceļi
• Latvijas vietējie autoceļi

Ārējās saites

• Likumi.lv Likums "Par autoceļiem"
• Likumi.lv Grozījumi likumā "Par autoceļiem"
• Lvceli.lv Galvenie autoceļi (A)
• Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem