Pāriet uz saturu

Autoceļš A5 (Latvija)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no A5 (autoceļš Latvijā))
Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte)
Autoceļš A5 Babītē
Autoceļš A5 Babītē
Autoceļš A5 Babītē
Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte)
Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte)
Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte)
Garums 40,9 km
    ārpus pilsētas 40,9 km
    pilsētā 0 km
Segums asfalts
Reģions Zemgale
E ceļš E67 E77
Maršruts
Vairāklīmeņu krustojums A6 E22 E67 E77
Upe, kanāls Daugava (Rīgas HES)
Aplis P85 P90
Aplis Ķekava P137 E67
Upe, kanāls Ķekaviņa
Vairāklīmeņu krustojums A7 E77
Ceļa atzarojums Plakanciems V7
Vairāklīmeņu krustojums Stūnīši A8 E77
Vairāklīmeņu krustojums Jaunmārupe P132
Vairāklīmeņu krustojums Brīvkalni A9
Vairāklīmeņu krustojums Babīte A10 E22
Apdzīvota vieta Babīte, Spilve

A5 autoceļš Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, Rīgas apvedceļa daļa.[1] A5 visā garumā ietilpst starptautiskajā autoceļā E77, bet no pieslēguma pie A6 līdz krustojumam ar A7 ir daļa no autoceļa E67. Autoceļa A5 kopgarums ir 40,9 km. Autoceļš ir ar asfaltbetona segumu.

Autoceļš šķērso Ķekaviņu, Daugavas—Misas kanālu un vairākkārt Neriņu.

2023. gadā Latvijā tika ieviesti vidējā ātruma kontroles radari, no kuriem viens atrodas autoceļa posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1. - 28,6. km).[2] Uz autoceļa tuvākajā nākotnē ir plānots uzstādīt vēl vienu vidējā ātruma kontroles posmu - no Misas kanāla līdz DUS Virši (14,1. - 20,1. km).

Rīgas apvedceļš, kas sastāv no A5 un A4 autoceļiem, tika izbūvēts laika posmā no 1964. - 1980. gadam.[3]

2023. gadā, drošības uzlabošanai, veikta virkne satiksmes organizācijas izmaiņas - posmā no mezgla ar Liepājas šoseju (A8) līdz mezglam ar Jelgavas šoseju (A9) (22. - 34. km) likvidēti 32 kreisie pagriezieni uz un no autoceļa.[4]

2024. gadā noslēdzās 2.5 km (38,2. - 40,82. km) gara autoceļa pārbūve posmā no Rīgas robežas pie Babītes, līdz satiksmes mezglam pār Jūrmalas šoseju (A10). Projekta ietvaros, drošības uzlabošanai, pie Babītes mainīta satiksmes organizācija - izbūvēts rotācijas aplis, atjaunota sabiedriskā transporta pieturvieta, izbūvēta ietve un jauns apgaismojums. Tika atjaunots arī pārvads pār dzelzceļu, uzstādītas jaunas drošības barjeras, kā arī izbūvēta jauna papildus nobraukšanas josla pirms mezgla ar A10, Jūrmalas virzienā. Būvdarbus veica SIA Vianova par līgumcenu 8,03 miljoni eiro, būvuzraudzību veica AS Ceļu inženieri, pārbūves projekta autors ir SIA Vertex projekti. [5]

Saskaņā ar 2040. gada autoceļu attīstības stratēģiju, līdz 2030. gadam jāveic Rīgas apvedceļa (t.s. A5 autoceļa) pārbūve par ātrgaitas autoceļu ar nodalītām joslām, un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Tiktu pārbūvēts gandrīz viss autoceļš, aiz Ķekavas apvedceļa tiktu izbūvēts jauns ceļa posms, kas savienotu autoceļu ar plānoto dzelzceļa un satiksmes tiltu pār Daugavu. Tiktu izbūvēts arī jauns ceļa atzars uz Rīgas lidostu no Jaunmārupes gar plānotā Rail Baltica dzelzceļa rietumu pusi, kas nodrošinātu ērtāku piekļuvi lidostai no Latvijas reģioniem. 2024. gadā noslēdzās 2020. gadā sāktais projekta ietekmes uz vidi novērtējums, pašlaik tiek izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā. Pašreizējo finanšu līdzekļu dēļ projekta realizācija paliek neskaidra.[6][7][8]

Krustojošie ceļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]