Aivars Kalējs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aivars Kalējs
Aivars kalejs 2011 ventspils pec autorkoncerta.jpeg
Aivars Kalējs 2011. gadā pēc autorkoncerta Ventspilī
Galvenā informācija
Dzimis 1951. gada 22. aprīlī (65 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri Klasiskā mūzika
Nodarbošanās komponists, ērģelnieks, pianists
Instrumenti ērģeles, klavieres
Darbības gadi 1967—pašlaik
Izdevēji Bärenreiter, Edition Peters, Formblitz, Musica Baltica, Melodiya, Rīgas skaņu ierakstu studija, Latvijas Radio, Ritonis
Darbojies arī Koris "Kamēr...", Koris "Mūza", Sieviešu koris "Dzintars", Kamerkoris "Sacrum", Latvijas radio koris, Latvijas Kultūras ministrijas Muzeju un Kultūras pieminekļu padome

Aivars Kalējs (dzimis 1951. gada 22. aprīlī) ir latviešu ērģelnieks, komponists un pianists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā tēlnieka Oto Kalēja ģimenē.

1958—1969 mācījies EDMS kora un speciālajā mūzikas teorijas klasē, apguvis kompozīciju pie Ģederta Ramaņa, no septiņu gadu vecuma līdz balss lūzumam dziedājis skolas zēnu korī.

Astoņpadsmit gadu vecumā sācis spēlēt ērģeles. 1969. gadā iestājies Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā (JVLVK). Absolvējis Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi (1974) un Nikolaja Vanadziņa ērģeļu klasi (1977). Studējot JVLVK, bijis viens no pēdējiem, kurš mācījies speciālo harmoniju un polifoniju pie Lūcijas Garūtas.

Ērģeles man patika, jau mazam esot. Atceros, ka tie bija lieli svētki, ka svētdienās toreizējais demokrātu vācu radio pa garajiem viļņiem atskaņoja Baha kantāti. To vienmēr gaidīju.

 — Aivars Kalējs

[1]

Rīgas Doma koncertērģelnieks, Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks (kopš 1989. gada) un Rīgas Doma kora skolas zēnu kora ērģelnieks. Koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā un Japānā. Piedalījies starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos Igaunijā[2], Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā, Čehijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Luksemburgā un ASV. Kalējs regulāri pievēršas jauniem, mazpazīstamiem (aizmirstiem) ērģeļdarbiem. Spēlējot koncertos, tie bieži vien nokļūst citu mūziķu repertuāros. Skatuves partneru vidū ir Inese Galante, Gidons Krēmers, Andress Mustonens, Inga Kalna, Maksims Novikovs un Aleksandrs Kņazevs.

Piedalījies ērģelnieku Ēvalda Koimana un Leo Krēmera meistarklasēs.

1980—1985 strādājis Latvijas Kultūras ministrijas Muzeju un Kultūras pieminekļu padomē, pievēršoties Latvijas baznīcu ērģeļu izpētei un panākot 250 ērģeļu iekļaušanu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Mūzikas leksikonos un periodikā lasāmi Aivara Kalēja raksti par ērģeļu vēsturi.
Bijis Leonīda Vīgnera kamerkora un kora "Mūza" koncertmeistars, sadarbojies ar sieviešu kori "Dzintars", kori "Kamēr...", kamerkori "Sacrum" un Latvijas Radio kori. Ilgus gadus vadījis vokālo ansambli Dardedze (1971—1991). Spēlējis dievkalpojumus Rīgas Krusta draudzē.

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstu mūziku, kas ir labāka par mani. Pierakstu to tikai tad, kad no skaņām netieku vaļā. Tas man ir kaut kas īpašs, tāpēc pret šo darbu jūtu bijību.

Ko parasti saprot ar jēdzienu – "mūsdienu mūzika"? To, ka tai jāattēlo apkārtnes problēmas, samezglojumi. Bet tas ir ļoti piezemēts skatījums! Manuprāt, jābūt gluži otrādi – cilvēks jāizrauj no vides, kurā viņš atrodas ikdienā, un jāceļ uz augšu[3]

 — Aivars Kalējs

Savas daiļrades laikā Aivars Kalējs aptvēris daudzus mūzikas žanrus, kopumā uzrakstot ap 100 opusiem ērģelēm, klavierēm, kameransambļiem, korim un orķestrim[4]. Komponista mūzikā sastopamas visdažādākās tematikas — aktuālie un latviešu tautai nozīmīgie notikumi ("Musica dolente" simfoniskajam orķestrim - 2001. gada 11. septembra notikumu nevainīgo upuru piemiņai; ''Solitudinem Faciunt'' - Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai; ''Via Dolorosa'' - 1941. un 1949. gadu deportācijās izvestajiem), reliģija (Tokāta par korāļa "Gods Dievam augstībā" tēmu), daba (klavieru cikls "Gadalaiki pusbalsī"), kā arī raksturīgas ir stilizācijas un veltījumi (Tokāta vijolei solo; klavierminiatūru cikls "Francijas albums", kas veltīts deviņiem franču komponistiem).

Kalēja daiļradē notiek dažādu mūzikas stilu apvienojums. Sastopamas neoklasicisma, velīnā romantisma, franču 20. gs. (Fransisa Pulenka, Olivjē Mesiāna, Ērika Satī) un minimālisma mūzikas ietekmes. Dominē mūžīgās gaismas un cerības koncepcija.

Koncertdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd Aivars Kalējs intensīvi koncertē ar ērģeļmūzikas un kamermūzikas priekšnesumiem.

Uzstājies ar neskaitāmiem nacionālajiem simoniskajiem orķestriem[5], kā arī tādiem kolektīviem kā Valsts akadēmiskais koris Latvija un orķestri Kremerata Baltica.

1998. gadā ar Kremerata Baltica koncertējis ASV, Šveicē, Austrijā, Vācijā un Krievijā. 2001. gadā Japānā Kalējs astoņu dienu koncertturnejas laikā sniedza piecus koncertus trīs pilsētās — Jokohamā, Niigatā un Šizuokā, ar lieliem panākumiem atskaņojot četras dažādas programmas (vienā no tām pilnībā J. S. Baha mūzika), ik koncertu pulcējot vismaz 1000 klausītāju[6]. Daudzas reizes atskaņojis F. Pulenka koncertu ērģelēm ar orķestri [7]. 2009. gadā XXIII Tallinas starptautiskajā ērģeļfestivālā, spēlējot divdaļīgu solokoncertu, kopā ar Tallinas kamerorķestri Andresa Mustonena vadībā izpildīja trīs (5., 14., 13.) Hendeļa ērģeļkoncertus[8]. 2015. gada janvārī ar lieliem panākumiem sniedz koncerttūri Krievijā. 2016. gada rudenī ar solokoncertiem Krievijā atklās Omskas un Altaja filharmoniju koncertsezonas un atzīmēs Baškīrijas filharmonijas ērģeļu 30. gadadienu.

Sadarbojies ar tādiem mūziķiem kā diriģenti Andres Mustonens (Igaunija), Pjērs Kao (Francija), Andris Nelsons[9], Māris Sirmais, Sigvards Kļava, Imants Kokars[10], Tovijs Lifšics, Normunds Šnē un Andris Veismanis, basbaritonu Egilu Siliņu, lirisko tenoru Jāni Sproģi, tenoru Ingus Pētersonu, soprāniem Inesi Galanti[11] un Ingu Kalnu, kontraltu Līnu Mkrtčjanu (Krievija), vijolniekiem Gidonu Krēmeru un Valdi Zariņu, altistu Maksimu Novikovu, čellistiem Aleksandru Kņazevu, Eleonoru Testeļecu, Maiju Prēdeli un Ruslanu Viļenski, mežradzinieku Arvīdu Klišānu[12],, flautistēm Ditu Krenbergu un Ilzi Urbāni, saksofonistu Arti Sīmani, obojistu Uldi Urbānu un daudziem citiem.

Aivars Kalējs sadarbojas arī ar citiem ērģelniekiem kā, piemēram: Ivetu Apkalnu[13], Eduardu Oganesjanu (Francija), Andresu Uibo (Igaunija) un Leo Krēmeru (Vācija).

Aivars Kalējs kopā ar daudziem koriem ir atskaņojis Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg!", tai skaitā 1988. gada aprīlī — Ingus Pētersons, Aivars Krancmanis un Aivars Kalējs, kopā ar kamerkori Ave Sol un diriģentu Imantu Kokaru, bija pirmie, kuri, pēc 44 gadiem Latvijā, atkal atskaņoja Kantāti.

Ārējās saites — ieraksti, notis, CD[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ērģeļdarbu konkursā Sibīrijas bērni (2002)
  • kamerorķestra Kremerata Baltica jaundarbu konkursā (2003)
  • dziesmu konkursā Es dziedu par Latvijas mežiem (2004)
  • konkursā Sinfonia Baltica (2004)[14]
  • AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva (2005)[15]
  • Latvijas Ev.Lut. Baznīcas garīgo dziesmu konkursa uzvarētājs (2006)[16]

Nominēts 2008. gada Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]