Pāriet uz saturu

Aivars Kalējs

Vikipēdijas lapa
Aivars Kalējs
Aivars Kalējs 2011. gadā pēc autorkoncerta Ventspilī
Galvenā informācija
Dzimis 1951. gada 22. aprīlī (73 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri Klasiskā mūzika
Nodarbošanās komponists, ērģelnieks, pianists
Instrumenti ērģeles, klavieres
Darbības gadi 1967—pašlaik
Izdevēji Bärenreiter, Edition Peters, Formblitz, Musica Baltica, Melodiya, Rīgas skaņu ierakstu studija, Latvijas Radio, Ritonis
Darbība ar Koris "Kamēr...", Koris "Mūza", Sieviešu koris "Dzintars", Kamerkoris "Sacrum", Latvijas radio koris, Latvijas Kultūras ministrijas Muzeju un Kultūras pieminekļu padome

Aivars Kalējs (dzimis 1951. gada 22. aprīlī) ir latviešu komponists, ērģelnieks un pianists.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā tēlnieka Oto Kalēja ģimenē. 1958—1969 mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolas kora un speciālajā mūzikas teorijas klasē, apguvis kompozīciju pie Ģederta Ramaņa, no septiņu gadu vecuma līdz balss lūzumam dziedājis skolas zēnu korī. Astoņpadsmit gadu vecumā sācis spēlēt ērģeles. 1969. gadā iestājies Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā (JVLVK). Absolvējis Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi (1974) un Nikolaja Vanadziņa ērģeļu klasi (1977). Studējot JVLVK, bijis viens no pēdējiem, kurš mācījies speciālo harmoniju un polifoniju pie Lūcijas Garūtas. Papildinājis zināšanas pie Ēvalda Koimana un Leo Krēmera.

Ērģeles man patika, jau mazam esot. Atceros, ka tie bija lieli svētki, ka svētdienās toreizējais demokrātu vācu radio pa garajiem viļņiem atskaņoja Baha kantāti. To vienmēr gaidīju.

 — Aivars Kalējs

[1]

Rīgas Doma koncertērģelnieks, Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks (kopš 1989. gada) un Rīgas Doma kora skolas zēnu kora ērģelnieks.

Koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā, Kolumbijā, Sibīrijā un Japānā, tajā skaitā piedaloties nozīmīgos starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos.[2] Uzstājies tādās vietās kā Parīzes Dievmātes katedrāle, Musikverein koncertzāle Vīnē un Vestpointas Militārās akadēmijas kapellā ar lielākajām ērģelēm pasaulē. Kalējs regulāri pievēršas gan jaunai, gan pagātnē nenovērtētai mūzikai. Spēlējot koncertos, tā bieži vien nokļūst citu mūziķu repertuāros.

Aivars Kalējs ir rādījis vairāk par 100 simfonisko, kora, ērģeļu, klavieru un citas kamermūzikas opusu. Viņa mūzika tikusi vairākkārt apbalvota, piemēram, Musica Dolente simfoniskajam orķestrim - veltīta 2001. gada 11. septembra notikumu nevainīgo upuru piemiņai.[3][4] Komponista mūziku ierakstījuši tādi mākslinieki kā Iveta Apkalna, Andris Nelsons, Maksims Novikovs un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. 2017. gadā, Rīgas Domā JVLMA ērģeļu klases vadītāja, prof. Vita Kalnciema ieskaņoja retrospektīvu Aivara Kalēja ērģeļmūzikas CD albumu Uzliesmojumi.[5]

Sadarbojies ar tādiem mūziķiem kā diriģenti Andress Mustonens, Pjērs Kao, Andris Nelsons,[6] Māris Sirmais, Sigvards Kļava, Imants Kokars,[7] Tovijs Lifšics, Normunds Šnē un Andris Veismanis, basbaritons Egils Siliņš, liriskais tenors Jānis Sproģis, Ingus Pētersons, soprāni Inese Galante,[8] Inga Kalna, Inga Šļubovska-Kancēviča, Kristīne Gailīte, Ieva Parša, kontraltu Līna Mkrtčjana, kontrtenori Rustams Javajevs un Sergejs Jēgers, vijolnieki Gidons Krēmers, Elīna Bukša un Valdis Zariņš, altists Maksims Novikovs, pianiste Poļina Osetinska, čellisti Aleksandrs Kņazevs, Eleonora Testeļeca, Maija Prēdele un Ruslans Viļenskis, mežradznieks Arvīds Klišāns,[9] flautistes Dita Krenberga un Ilze Urbāne, saksofonists Artis Sīmanis un saksofonu kvartets Rīga, obojists Uldis Urbāns un daudzi citi.

1980—1985 strādājis Latvijas Kultūras ministrijas Muzeju un Kultūras pieminekļu padomē, pievēršoties Latvijas baznīcu ērģeļu izpētei un panākot 250 ērģeļu iekļaušanu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Mūzikas leksikonos un periodikā lasāmi Aivara Kalēja raksti par ērģeļu vēsturi.
Bijis Leonīda Vīgnera kamerkora un kora "Mūza" Arhivēts 2019. gada 22. janvārī, Wayback Machine vietnē. koncertmeistars, sadarbojies ar sieviešu kori "Dzintars", kori "Kamēr...", kamerkori "Sacrum" un Latvijas Radio kori. Ilgus gadus vadījis vokālo ansambli Dardedze (1971—1991). Spēlējis dievkalpojumus Rīgas Krusta draudzē.

Daiļrade

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstu mūziku, kas ir labāka par mani. Pierakstu to tikai tad, kad no skaņām netieku vaļā. Tas man ir kaut kas īpašs, tāpēc pret šo darbu jūtu bijību.

Ko parasti saprot ar jēdzienu – "mūsdienu mūzika"? To, ka tai jāattēlo apkārtnes problēmas, samezglojumi. Bet tas ir ļoti piezemēts skatījums! Manuprāt, jābūt gluži otrādi – cilvēks jāizrauj no vides, kurā viņš atrodas ikdienā, un jāceļ uz augšu[10]

 — Aivars Kalējs

Aivara Kalēja darbu saraksts

Savas daiļrades laikā Aivars Kalējs aptvēris daudzus mūzikas žanrus, kopumā uzrakstot ap 100 opusiem ērģelēm, klavierēm, kameransambļiem, korim un orķestrim.[11] Komponista mūzikā sastopamas visdažādākās tematikas — aktuālie un latviešu tautai nozīmīgie notikumi ("Musica dolente" simfoniskajam orķestrim - 2001. gada 11. septembra notikumu nevainīgo upuru piemiņai; Solitudinem Faciunt - Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai; Via Dolorosa - 1941. un 1949. gadu deportācijās izvestajiem), reliģija (Tokāta par korāļa "Gods Dievam augstībā" tēmu), daba (klavieru cikls "Gadalaiki pusbalsī"), kā arī raksturīgas ir stilizācijas un veltījumi (Tokāta vijolei solo; klavierminiatūru cikls "Francijas albums", kas veltīts deviņiem franču komponistiem).

Kalēja melodiķa talants, virtuoza ērģelnieka pieredze un improvizatoriskā būtība caurauž visu daiļradi. Kalēja daiļradē notiek dažādu mūzikas stilu apvienojums. Komponistu dziļi aizrauj franču 20. gadsimta mūzika, kā arī sastopamas neoklasicisma, velīnā romantisma un minimālisma mūzikas ietekmes.

Koncertdarbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd Aivars Kalējs koncertē ar ērģeļmūzikas un kamermūzikas priekšnesumiem.

Uzstājies ar neskaitāmiem nacionālajiem simfoniskajiem orķestriem,[12] kā arī tādiem kolektīviem kā Valsts akadēmiskais koris Latvija un orķestris Kremerata Baltica.

1998. gadā ar Kremerata Baltica koncertējis ASV, Šveicē, Austrijā, Vācijā un Krievijā. 2001. gadā Japānā Kalējs astoņu dienu koncertturnejas laikā sniedza piecus koncertus trīs pilsētās — Jokohamā, Ņiigatā un Šizuokā, ar lieliem panākumiem atskaņojot četras dažādas programmas (vienā no tām pilnībā J. S. Baha mūzika), ik koncertu pulcējot vismaz 1000 klausītāju.[13] Ar vairākiem simfoniskajiem orķestriem atskaņojis F. Pulenka koncertu ērģelēm ar orķestri.[14] 2009. gadā XXIII Tallinas starptautiskajā ērģeļfestivālā kopā ar Tallinas kamerorķestri Andresa Mustonena vadībā izpildīja trīs (5., 14., 13.) Hendeļa ērģeļkoncertus.[15] Sākot ar 2015. gadu, Aivars Kalējs regulāri sniedz koncerttūres visā Krievijā (Maskavā, Kaukāzā, Sibīrijā). Piemēram, 2016. gada rudenī ar solokoncertiem Krievijā atklāja Omskas un Altaja filharmoniju koncertsezonas un atzīmēja Baškīrijas filharmonijas ērģeļu 30. gadadienu. Kalējs ir vienīgais latvietis, kurš sniedzis trīs solokoncertus Parīzes Dievmātes katedrālē.[16] Pēdējo reizi 2016. gada nogalē. 2017. gadā jūlijā koncertēja VI starptautiskajā garīgās mūzikas festivāla ietvaros Bogotā, Kolumbijā.[17]

Aivars Kalējs bieži atskaņo Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg!", tai skaitā 1988. gada aprīlī — Ingus Pētersons, Aivars Krancmanis un Aivars Kalējs, kopā ar kamerkori Ave Sol un diriģentu Imantu Kokaru, bija pirmie, kuri, pēc 44 gadiem Latvijā, atkal atskaņoja Kantāti.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • ērģeļdarbu konkursā Sibīrijas bērni (2002)
  • kamerorķestra Kremerata Baltica jaundarbu konkursā (2003)
  • dziesmu konkursā Es dziedu par Latvijas mežiem (2004)
  • konkursā Sinfonia Baltica (2004)[18]
  • AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva (2005)[19]
  • Latvijas Ev.Lut. Baznīcas garīgo dziesmu konkursa uzvarētājs (2006)[20]

Nominēts 2008. gada Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Intervija portālam "Katedrāle"».
  2. ↑ Aivars Kalējs vienīgais pārstāv Latviju Tallinas starptautiskajā ērģeļfestivālā :: Diena.lv
  3. ↑ «Aivars Kalējs». Musica Baltica. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. decembrī. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  4. ↑ «Iveta Apkalna at Davies Symphony Hall». San Francisco Symphony. 2010. gada 4. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  5. ↑ http://www.la.lv/liesmojosas-ergeles-un-balss-antologijas Izdod CD Uzliesmojumi
  6. ↑ LMIC — Musica Dolente pirmatskaņojums[novecojusi saite]
  7. ↑ «LMIC — Lūcija Garūta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 1. augustā. Skatīts: 2019. gada 13. janvārī. Arhivēts 2018. gada 1. augustā, Wayback Machine vietnē.
  8. ↑ Aivars Kalējs :: Hermaņa Brauna Fonds
  9. ↑ «Rīgas ērģeļmūzikas festivāls». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 28. aprīlī.
  10. ↑ Latvijas Radio 3 intervija 65 gadu jubilejā
  11. ↑ «Aivara Kalēja žanru un darbu pārskats». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2019. gada 13. janvārī.
  12. ↑ «LNSO — Ērģeles un orķestris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 27. martā.
  13. ↑ Ērģelnieks Aivars Kalējs Japānā :: Diena.lv
  14. ↑ Aivars Kalējs uzstāsies Luksemburgā un Rīgā
  15. ↑ AIVARS KALĒJS, chamber orchestra and ANDRES MUSTONEN (angliski)
  16. ↑ «Aivars Kalējs Parīzē».[novecojusi saite]
  17. ↑ «Bogotá realiza el VI Festival Internacional de Música Sacra». Bogota Ilustrada. Skatīts: 2018. gada 21. oktobris.
  18. ↑ Simfoniķu konkurss pārdomu krustcelēs :: Diena.lv
  19. ↑ «Aivars Kalējs (1951) — AKKA/LAA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2019. gada 13. janvārī.
  20. ↑ «Latvijas Komponistu Savienība». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 19. jūlijā.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aivars_Kalējs&oldid=4182821"