Aknīstes pagasts

Vikipēdijas lapa
Aknīstes pagasts
Novads: Jēkabpils novads
Centrs: Aknīste
Kopējā platība:[1] 129,4 km2
 • Sauszeme: 127,6 km2
 • Ūdens: 1,8 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 344
Blīvums (2023): 2,7 iedz./km2
Izveidots: 1863. gadā
Aknīstes pagasts Vikikrātuvē

Aknīstes pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Aknīstes pilsētu, kā arī ar Asares, Gārsenes, Elkšņu, Kalna, Leimaņu un Rubenes pagastiem. 9,6 km garā posmā pagasts robežojas ar Lietuvu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecmelderu avoti

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arālīte, Audriņu grāvis, Dobe, Dienvidsusēja, Elsīte, Goba, Jodupe, Skirsa, Skārdupīte, Vilkupe.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kūdras dīķis, Lielais ezers, Mazais ezeriņš, Vecmelderu dzirnavezers

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērza purvs, Lielais Aknīstes purvs

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Aknīstes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Vitenheima-Susējas muiža (Gut Wittenheim-Sußei, Susēja).

Aknīstes pagasts tika izveidots Kauņas guberņā 1863. gadā. 1921. gadā lielākā tā daļa tika pievienota Latvijai un ietilpa Ilūkstes apriņķī. 1935. gadā pagasta platība bija 106,4 km² un tajā dzīvoja 2427 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Aknīstes, Mežciema un Paupes ciema padomes. 1949. gadā pagastu likvidēja un ciemi tika iekļauti Aknīstes rajonā. 1950. gadā Aknīstei piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada pilsētciemata) statusu. 1951. gadā Aknīstes ciema teritoriju pievienoja Mežciema ciemam. 1957. gadā tika izveidota Aknīstes pilsētciemata lauku teritorija, pievienojot lielāko daļu Susējas ciema (izņemot P. Stučkas kolhoza teritoriju) un Mežciema ciema kolhoza «Komunārs» teritoriju. 1958. gadā tika pievienots likvidētais Mežciema ciems. No 1962. gada Aknīste ar lauku teritoriju ietilpa Daugavpils rajonā, no 1967. gada - Jēkabpils rajonā. 1963. gadā Aknīstes lauku teritorijas kolhoza «Zaļā zeme» teritorija tika pievienota Leimaņu ciemam. 1977. gadā Aknīstes lauku teritorijai tika pievienota daļa Asares ciema teritorijas.[5] 1991. gadā Aknīstei tika piešķirts pilsētas statuss. 2009. gadā Aknīstes pilsēta ar lauku teritoriju tika iekļauta Aknīstes novadā, lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā vienībā. 2010. gadā Aknīstes lauku teritoriju pārdēvēja par Aknīstes pagastu. 2021. gadā pagastu iekļāva Jēkabpils novadā.

Saltupju Svētavots - kulta vieta, Aknīstes pagasts.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietējas nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Saltupju Svētavots - kulta vieta
  • Ulasu Airīšu senkapi ar krustakmeni
  • Stūraģeidānu senkapi
  • Kaparnieku senkapi
  • Rācenāju senkapi

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā ar Aknīstes pilsētu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 678—    
19593 019−17.9%
19652 600−13.9%
GadsIedz.±%
19792 245−13.7%
19892 125−5.3%
20002 031−4.4%
GadsIedz.±%
20111 565−22.9%
20211 372−12.3%

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aknīstes pagastā dzimuši:

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Susēja, Vilkupe, Navicki, Mežaraupi, Pasusēja.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]