Veckaplava
| Veckaplava | |
|---|---|
| Skrajciems | |
 Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca | |
  Veckaplava | |
| Koordinātas: 55°51′58″N 27°00′06″E / 55.86611°N 27.00167°EKoordinātas: 55°51′58″N 27°00′06″E / 55.86611°N 27.00167°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Krāslavas novads |
| Pagasts | Kaplavas pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,1 km2 |
| Augstums | 105 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 2 |
| Pasta nodaļa | LV-5668 Vārpas |
Veckaplava ir apdzīvota vieta Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Izvietojusies Daugavas kreisajā krastā pie autoceļa P69 2,8 km no pagasta centra Kaplavas, 15 km no novada centra Krāslavas un 280 km no Rīgas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jau 17. gadsimtā Veckaplavas teritorijā pie Daugavas pastāvējusi apmetne, kur 1650. gadā bijusi liela alus darītava, kā arī veikta ādu un kokmateriālu apstrāde.[3] 1661. gadā dibināta Kaplavas baznīca.[3] Ciemats izmiris Lielajā mērī. 18. gadsimtā šeit uz dzīvi pārcēlušies baltkrievi. 1841. gadā šeit atradās Vec-Koplavas muiža, vēlākā Vec-Bornes muiža (Alt-Born) ar Lizetovas (Lisettenhof) pusmuižu. Uz tās zemes bija Koplavas sloboda, kurā 1860. gados bija 80 iedzīvotāji un 20 dzīvojamās mājas; tā dēvēta arī par miestu.[4] No 1890. gada Kaplavā atradās pagasta pārvalde, tiesa, pagaidu cietums.[5] 1895. gadā uzbūvēja Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīcu (vēstures piemineklis).[6]
Satiksmi nodrošināja Grīvas—Priedaines lielceļš un Daugava, pa kuru 20. gadsimta sākumā kursēja Dinaburgas tvaikonis, kas pieturēja arī Kaplavā.[7] 1920. gados pagasta valdi pārcēla uz Priedaini. 1932. gadā Kaplavai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. Pēc Otrā pasaules kara 2 km no Kaplavas izveidojās jauns centrs, kas sākotnēji saucās par Prauliņiem, bet vēlāk pārņēma Kaplavas vārdu, kamēr veco Kaplavu pārdēvēja par Veckaplavu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Veckaplavu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ 3,0 3,1 Lūcija Ķuzāne, “Sēlijas vēsturiskā hronika”. Latvijas Kultūras fonds, “Sēļu zeme”, 1995., Rīga, 130.-155. lpp.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Veckaplavā ļaudis allaž meklē Dievmātes patvērumu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 4. aprīlī.
- ↑ Kaplavas Dievmātes Patvēruma baznīca
- ↑ Kaplavas pagasta teritorijas plānojums 2007 - 2019 15.-16.lpp. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. www.kraslava.lv
