Alberts Vīksne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Alberts Vīksne
Alberts Vīksne Latvijas bruņoto spēku pulkveža-leitnanta formā.
Alberts Vīksne Latvijas bruņoto spēku pulkveža-leitnanta formā.
Personīgā informācija
Dzimis 1896. gada 15. maijā
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Vitebskas guberņa, Daugavpils apriņķis, Vīpes pagasts
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1976. gada 31. decembrī (80 gadi)
Karogs: Vācija Vācija, Kaizerslauterna
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Waffen-Obersturmbannführer (pulkvežleitnants)
SS-Obersturmbannführer.svg
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Komandēja 34. ieroču SS grenadieru pulks
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Latvijas brīvības cīņas
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Lāčplēša kara ordenis (III šķira)
Triju zvaigžņu ordenis (IV un V šķira)
Dzelzs krusts (I un II šķira)

Alberts Vīksne (1896-1976) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks[1].

Bērnība un jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alberts Vīksne dzimis Vīpes pagastā, pirmo izglītību viņš iegūst Daugavpils pilsētas skolā. 1915. gadā tiek iesaukts Krievijas impērijas armijā un iesūtīts uz 2. armijas korpusa 43. kājnieku divīzijas 171. Korbinas rezerves pulku Krasnoje Selo, no tā viņu nosūta uz Ziemeļfrontes praporščiku skolu Gatčinā. Mācības Vīksne beidz 1916. gada martā un nonāk 21. armijas korpusa 43. kājnieku divīzijas 174. Romenas rezerves pulku Narvā, pēc tam Rezerves latviešu strēlnieku pulku. 1917. gada februārī Vīksne nonāk 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā, tā sastāvā piedalās kaujās Rīgas frontē un sasniedz štābskapitāna pakāpi, atvaļināts 1917. gada decembrī[1].

Latvijas Brīvības cīņās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienestam Latvijas bruņotajos spēkos Vīksne piesakās brīvprātīgi 1919. gada 1. jūlijā un tiek iecelts par Daugavpils apriņķa komandiera vietnieku, novembrī viņu pārceļ uz 4. Valmieras kājnieku pulku, tā sastāvā piedalās Latgales atbrīvošanā. 1920. gada aprīlī Vīksni ieceļ par rotas komandieri, ar varonību viņš izceļas 8.-9. jūnijā, izlūkgājienā Baltinavas rajonā ar savu rotu straujā triecienā iegūstot divus ienaidnieka lielgabalus, par to 1922. gada apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni[1].

Starpkaru periodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Brīvības cīņu noslēguma Vīksne turpina militāro dienestu, 1925. gadā viņš absolvē virsnieku kursus un tiek nozīmēts par rotas komandieri 5. Cēsu kājnieku pulkā. 1933. gadā beidz bataljonu komandieru kursus un 1935. gada februāri tiek paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku kā bataljona komandieris[1]. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 18. jūlijā Vīksni pārceļ uz štāba bataljonu[2].

Otrajā pasaules karā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūdolfs Bangerskis frontes apmeklējumā 1944. gada 8. jūnijā Bardovo pozīcijās 34. pulka kājnieku lielgabalu novietojumā. Pulkvežleitnants Alberts Vīksne otrais no labās.

Pēc 1943. gada 10. februāra pavēles par vienota Latviešu leģiona Vīksne brīvprātīgi piesakās dienestam un tiek iecelts par 32. grenadieru pulka I bataljona komandieri, tā sastāvā Vīksne 1943. gada decembra sākumā nonāk frontē Novosokoļņiku rajonā. I bataljonu Vīksne komandē līdz 1943. gada decembrim, atkal uzņemoties tā vadību no 1944. gada 13. aprīļa. 1944. gada 10. decembrī Vīksni ieceļ par 34. pulka komandieri, viņš pulku vada kaujās smagajās kaujās Pomerānijas līnijā, par kauju pie Immenheimas 1944. gada 25. janvārī viņu apbalvo ar I un II šķiras Dzelzs krustu. 1945. gada 7. februārī Vīksni ievaino un viņš spiests savu pulku atstāt, uzņemoties tā vadību tikai pēdējā kara posmā, no 1945. gada 1. aprīļa.[1].

Pēckara dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Vācijas kapitulācijas Vīksne nonāk Rietumu sabiedroto gūstā, vēlāk Cēdelgēmas gūstekņu nometnē. Pēc atbrīvošanas dzīvo Vācijā un pilda dienestu britu un amerikāņu militārajās palīgvienībās. Pensionējies 1964. gadā.

Pulkvežleitnants Alberts Vīksne mirst Kaizerslauternā 1976. gada 31. decembrī[1].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «LKOK nr.3/1342 : Vīksne, Alberts». Skatīts: 2013. gada 1. novembris.
  2. Latvijas Kareivis, 1940. g. 18. jūl. (Nr. 160) 1. lpp