Alfejs Bromults

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Alfejs Bromults
Pilnais vārds Alfejs Bromults
Dzimis 1913. gada 3. aprīlī
Madonas apriņķis, Kusas pagasts
Miris 1991. gada 11. janvārī (77 gadu vecumā)
Rīga, Latvija
Nozares glezniecība
Mākslas virziens reālisms

Alfejs Bromults (dzimis 1913. gada 3. aprīlī Kusas pagastā, miris 1991. gada 11. janvārī Rīgā) bija viens no populārākajiem savas paaudzes Latvijas gleznotājiem.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfejs Bromults dzimis 1913. gada 3. aprīlī Kusas pagastā rokpeļņa ģimenē. Māksliniecisko izglītību ieguvis, mācoties Tautas universitātē pie Romana Sutas un Gustava Šķiltera un Jēkaba Bīnes. Vēlāk, no 1938. gada mācījies Jāņa Tilberga studijā, bet no 1940. līdz 1944. gadam — Latvijas Mākslas akadēmijā, uzskatot par nozīmīgākajiem pedagogiem Kārli Miesnieku, Vilhelmu Purvīti un Konrādu Ubānu. Diplomdarbs "Gadatirgus" pie Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāja Ludolfa Liberta palika nepabeigts, sākoties karam. Dienējis Latvijas armijā (1935-1936). Bijis fotogrāfiju retušētājs (1936-1940), vēlāk Kurzemes katlā piedalījies leģionāru cīņās (1944-1945) un strādājis lauksaimniecības darbos filtrācijas nometnē (1945-1948). Strādājis kombināta "Māksla" portretu darbnīcā par mākslinieku izpildītāju (1948-1952).

1957. gadā kļuvis Mākslinieku savienības biedrs. Ieguvis Mākslinieku savienības pateicības rakstu par sasniegumiem mākslā (1972), bijis viens no savas paaudzes populārākajiem gleznotājiem. Miris 1991. gada 11. janvārī Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.[2]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reālists, gleznojis galvenokārt ainavas, portretus un ziedus. Ainavās tiecies pēc vispārināta dabas tēla, gleznojot ziedus, atspoguļojis mirkļa skaistumu, portreti bija psiholoģiski tverti, kuros pievērsies Latvijas kultūras darbiniekiem. Portretējis Kārli Miesnieku, Jāni Pauļuku, Valdi Kalnrozi, Kārli Sūniņu, Andreju Upīti, kā arī izveidojis vairākus pašportretus. Mākslas darbos liela nozīme plastiski izteiksmīgajam zīmējumam, kāpinātajai ekspresijai un kolorītam.[2]

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstādēs sācis piedalīties 1943. gadā. Nozīmīgas personālizstādes noritējušas: Tukumā (1959), , Rīgā (1959, 1976, 1987, 1988), Madonā un Cēsīs (1960), Dobelē (1963), Rēzeknē (1964), Lietuvā, Jonišķos (1976), Abhāzijā, Suhumos (1977), Rojā (1978), Limbažos (1981), Liezērē (1983), Saldū (1988). Piemiņas izstāde noritējusi Rīgā, Pētera baznīcā (1991).

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.paintings.lv/lv/artist/84
  2. 2,0 2,1 Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 86. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]