1940. gadā emigrējusi uz Zviedriju. Viņas pazīstamākais darbs ir luga Eli: Ein Mysterienspiel vom Leiden Israels (1950), tāpat sarakstījusi dzejoļu Zeichen im Sand (1962), Verzauberung (1970), kā arī izdevusi dzejas krājumus In den Wohnungen des Todes (1947), Flucht und Verwandlung (1959), Fahrt ins Staublose (1961) un Suche nach Lebenden (1971). 1966. gadā saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā par "izcilajiem liriskajiem un dramatiskajiem darbiem, kuros attēlots Izraēlas liktenis".