Jaroslavs Seiferts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaroslavs Seiferts
Jaroslav Seifert
Jaroslavs Seiferts
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 23. septembrī
Žižkova, Austroungārija
(tagad Čehija)
Miris 1986. gada 10. janvārī (84 gadi)
Prāga, Čehoslovākija
(tagad Čehija)
Tautība čehs
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, žurnālists
Valoda čehu valoda
Slavenākie darbi poēma "Mēra stabs"
Apbalvojumi 1984. gada Nobela prēmija literatūrā

Jaroslavs Seiferts (dzimis 1901. gada 23. septembrī, miris 1986. gada 10. janvārī) bija čehu dzejnieks un žurnālists, 1984. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1901. gadā Prāgas priekšpilsētā Žižkovā (tagad Prāgas daļa) strādnieku ģimenē. Pievērsies komunisma idejām, strādājis par žurnālistu un redaktoru vairākos kreisajos izdevumos. 20. gados bijis viens no Čehoslovākijas literārā avangarda redzamākajiem pārstāvjiem. Tulkojis franču dzeju. 1929. gadā izslēgts no Čehoslovākijas Komunistiskās partijas par tās kritiku. Kopš 1949. gada Seiferts pievērsās tikai literārajai darbībai. Saņēmis vairākus valsts apbalvojumus, sešdesmito gadu beigās ievēlēts par Čehoslovākijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju.[1] 1984. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā "...par dzeju, kas svaigi, jutekliski un ar bagātīgu izdomu rāda gara nelokāmības un cilvēka daudzpusības atbrīvojošo tēlu."[2]

Jaroslavs Seiferts miris 1986. gadā Prāgā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oriģināldarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Město v slzách (1921)
  • Samá láska (1923)
  • Na vlnách TSF (1925)
  • Slavík zpívá špatně (1926)
  • Básně (1929)
  • Poštovní holub (1929)
  • Hvězdy nad Rajskou zahradou (1929)
  • Jablko z klína (1933)
  • Ruce Venušiny (1936)
  • Jaro, sbohem (1937)
  • Zhasněte světla (1938)
  • Vějíř Boženy Němcové (1940)
  • Světlem oděná (1940)
  • Kamenný most (1944)
  • Přilba z hlíny (1945)
  • Ruka a plamen (1948)
  • Šel malíř chudě do světa (1949)
  • Píseň o Viktorce (1950)
  • Maminka (1954)
  • Chlapec a hvězdy (1956)
  • Praha a Věnec sonetů (1956)
  • Zrnka révy (1965)
  • Koncert na ostrově (1965)
  • Odlévání zvonů (1967)
  • Halleyova kometa (1967), dzejoļu krājums "Haleja komēta"
  • Kniha o Praze (1968)
  • Morový sloup (1968—1970), poēma "Mēra stabs"
  • Deštník z Picadilly (1979)
  • Všecky krásy světa (1979)
  • Býti básníkem (1983)

Darbu tulkojumi latviešu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā Jaroslava Seiferta dzejoļi publicēti vairākkārt. Žurnālā "Jauno Trauksme" 1930. gada 1. numurā publicēts dzejolis "Miss Gada-Nigi" Martas Grimmas atdzejojumā. Četri viņa dzejoļi iekļauti M. Grimmas sastādītajā un atdzejotajā antoloģijā "Čehu lirika" (1932).[3]

Pēc Nobela prēmijas saņemšanas, par spīti padomju varas noraidošajai attieksmei pret Seiferta vārdu, fragmenti no poēmas "Mēra stabs" Rūtas Ventas un Ulda Bērziņa atdzejojumā publicēti 1984. gadā (Literatūra un Māksla, 1984, 14.dec., 13.lpp.). Trimdas periodikā publicēti dzejoļi "Tikai vecumdienās es..." (atdz. Ārijs Vasko, "Latvija", 1984, 29. okt.) un "Ardievu tagad" (atdz. Aina Kraujiete, "Laiks", 1984, 3. nov.).

Pēc vairākiem gadiem seko arī dzejoļi no krājuma "Haleja komēta" (Latvju Teksti, Nr.7, 26.-28.lpp.) ar atdzejotāja Ulda Bērziņa ievadvārdiem 2012. gadā. Bērziņa atdzejojumā izdota arī Jaroslava Seiferta dzejas izlase latviešu valodā "Mēra stabs / Skūpstu grāmata" (2015), tā 2015. gadā iegūst žurnāla "Latvju Teksti" balvu dzejā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1984/seifert-bio.html
  2. http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/
  3. Čehu lirika. Atdzejojusi Marta Grimma. Rīga: Valtera un Rapas ģenerālkomisijā, 1932, 131.-133. lpp.