Ginters Grass

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ginters Grass
Günter Grass
Ginters Grass
Personīgā informācija
Dzimis 1927. gada 16. novembrī
Gdansk flag.svg Dancigas brīvpilsēta
(tagad Gdaņska, Karogs: Polija Polija)
Miris 2015. gada 13. aprīlī (87 gadi)
Valsts karogs: Vācija Lībeka, Vācija
Pilsonība Karogs: Vācija Vācija
Paraksts Günter Grass (signature).jpg
Literārā darbība
Nodarbošanās žurnālists, rakstnieks
Valoda vācu valoda
Rakstīšanas laiks 1956-2013
Slavenākie darbi "Skārda bungas" (Die Blechtrommel, 1959)
Augstskola Diseldorfas Mākslas akadēmija (Kunstakademie Düsseldorf), Berlīnes Mākslas universitāte (Universität der Künste Berlin)
Apbalvojumi 1999. gada Nobela prēmija literatūrā
Ginters Grass pirmskara māja Gdaņskas laikā nelielu sniegputenī.

Ginters Vilhelms Grass (vācu: Günter Wilhelm Grass, 1927. gada 16. oktobris — 2015. gada 13. aprīlis) bija kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks. 1999. gada Nobela prēmijas laureāts literatūrā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis starp pasaules kariem Dancigas brīvpilsētā pārtikas veikala īpašnieka ģimenē, mācījies dzimtās pilsētas Konrāda (Conradinum) ģimnāzijā.

Otrā pasaules kara laikā tika iesaukts Darba dienestā (Arbeitsdienst). 2006. gada 11. augustā Grass atzina, ka 1944. gadā ticis iesaukts un dienēja Ieroču SS daļās Drēzdenē. 1945. gadā viņu ievainoja, un Grass nokļuva amerikāņu karagūstekņu nometnē, kur divus gadus strādāja šahtā.

Pēc atbrīvošanas studēja tēlniecību un grafiku, vispirms Diseldorfā, pēc tam Berlīnē. Kopš 1960. gada dzīvoja Berlīnē, tomēr bieži uzturējās Šlēzvigā-Holšteinā.

Pasaulslavens kļuvis jau ar savu pirmo romānu — "Skārda bungas" (Die Blechtrommel), kuru sarakstīja 1959. gadā.

No 1983. līdz 1986. gadam bija Berlīnes Mākslas akadēmijas prezidents.

Pēc politiskajiem uzskatiem un sabiedriskās darbības bieži pieskaitāms kreisajam, sociāldemokrātiskajam spārnam. Pacifists. 1989. — 1990. gadā iebilda pret VFR un VDR apvienošanos, jo uzskatīja, ka apvienotā Vācija neglābjami kļūs par agresīvu, nacionālistisku valsti.

Pēc romāna "Skārda bungas" motīviem vācu kinorežisors Folkers Šlendorfs uzņēmis tāda paša nosaukuma filmu, kas 1979. gadā ieguva Zelta palmas zaru Kannu kinofestivālā un Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko filmu svešvalodā 1980. gadā.

Miris 2015. gada 13. aprīlī.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dancigas triloģija/Danziger Trilogie
    • Skārda bungas/Die Blechtrommel (1959)
      izdota latviski — tulkotājs:Silvija Brice, apgāds Atēna, 2001 un 2003, 696 lpp. (ISBN 9984-635-72-4)
    • Kaķis un pele/Katz und Maus (1961)
      izdota latviski — tulkotājs:Silvija Brice, apgāds Atēna, 2004, 120 lpp. (ISBN 9984-34-113-5)
    • Suņagadi/Hundejahre (1963)
  • Ar vietējo narkozi/Örtlich betäubt (1969)
  • No gliemeža dienasgrāmatas/Aus dem Tagebuch einer Schnecke (1972)
  • Bute/Der Butt (1977)
  • Tikšanās Telgtē/Das Treffen in Telgte (1979)
  • Galvasguļa/Kopfgeburten oder Die Deutschen sterben aus (1980)
  • Žurka/Die Rättin (1986)
  • Zunge zeigen. Ein Tagebuch in Zeichnungen (1988)
  • Unkenrufe (1992)
  • Ein weites Feld (1995)
  • Mans gadsimts/Mein Jahrhundert (1999)
  • Krabja gaitā/Im Krebsgang (2002)
    izdota latviski — tulkotājs:Silvija Brice, apgāds Atēna, 2002, 213 lpp. (ISBN 9984-34-015-5)
  • Letzte Tänze (2003)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Žoze Saramagu
Nobela prēmija literatūrā
1999
Pēctecis:
Gao Sindzjans