Ēriks Aksels Kārlfelds (zviedru: Erik Axel Karlfeldt; dzimis 1864. gada 20. jūlijā, miris 1931. gada 8. aprīlī) bija zviedru dzejnieks.
Studējis Upsālas Universitātē. Strādājis Zviedrijas Karaliskajā bibliotēkā Stokholmā. 1904. gadā ievēlēts Zviedru akadēmijā. Nākamajā gadā ievēlēts akadēmijas Nobela institūtā, 1907. gadā Nobela komitejā.
Ievērojamākie krājumi: "Frīdolīna dziesmas" (1898), "Frīdolīna dzejas dārzs" (1901).[1] 1931. gadā pēc nāves tika apbalvots ar Nobela prēmiju literatūrā.