Renē Fransuā Armāns Pridoms (franču: René François Armand Prudhomme, dzimis 1839. gada 16. martā, miris 1907. gada 6. septembrī) bija franču dzejnieks un esejists, kas plašāk pazīstams ar pseidonīmuSilī Pridoms (Sully Prudhomme). 1901. gadā viņš par dzejas kompozīciju saņēma pirmo Nobela prēmiju literatūrā. Nobela prēmijas pasniegšana Pridomam ir izraisījusi daudz diskusiju par to, vai viņš bija to pelnījis kaut vai tāpēc vien, ka kopš 1888. gada bija publicējis salīdzinoši nelielu skaitu dzejoļus.[1] Mūsdienās Pridoma dzejoļi tiek relatīvi maz lasīti ne tikai ārzemēs, bet arī viņa dzimtenē, Francijā.[1]
Silī Pridoms ir dzimis Parīzē. Jaunībā viņš vēlējās kļūt par inženieri, bet acs slimības dēļ pārtrauca studijas politehniskajā institūtā.[2] Pridoms pievērsās dzejoļu rakstīšanai. 1865. gadā tika izdots pirmais dzejoļu krājums Stances et Poèmes ("Vārsmas un dzejoļi"). 1881. gadā Silī Pridoms kļuva par Francijas Akadēmijas locekli.[2] Aktīvi dzeju viņš rakstīja līdz 1888. gadam.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Silī Pridoms.
