Dzimis 1886. gada 23. oktobrī Strazdumuižā (tagadējā Juglā) Strazdumuižas Strādnieku teātra vadītāja Kārļa Mihelsona ģimenē.
Mācījās Biķeru draudzes skolā, tad vācu amatnieku skolā Rīgā un Rihtera mūzikas skolas dramatiskajā klasē. No 1906. gada aktieris R. Tautmīļa-Bērziņa trupā, "Rotas", Torņakalna, "Apollo", Ziemeļblāzmas teātros. Savu pirmo lomu — Rutku Tēvu P. Kūlas lugā "Uz priekšu būšu gudrāks" viņš pieņēma par savu pseidonīmu. 1906. gadā žurnāls "Vārdotājs" publicēja viņa humoristisko dzejoli "Dziesma par mākslas jāšanu". Pēc iesaukšanas Krievijas Impērijas armijā A. Mihelsons no 1907. gada darbojās armijas trupā Toboļskas pilsētā Sibīrijā. Vēlāk strādāja Rīgas Latviešu teātrī (1911—1914), bija humoristiskā žurnāla "Gailis" redaktors (1912—13). Iztulkoja I. Vazova "Varonīgā bulgāriete" (1912).
Pēc atgriešanās dzimtenē bija Dailes teātra aktieris (1922—1934), izņemot 1926.—1927. gada sezonu, kad bija angažēts Nacionālajā teātrī. Rakstīja viencēliena komēdijas un izdeva anekdošu krājumus, bija humoristiskā laikraksta "Sikspārnis" un tā literārā pielikuma redaktors (1922—1923), satīriskā laikraksta "Joku Ziņas" redakcijas kolēģijas loceklis (1926), "Pūcesspieģeļa satīriskā kalendāra" redaktors (1924—1933). Pēc Ulmaņa apvērsuma pārtrauca strādāt teātrī un pilnībā nodevās vēsturisku romānu rakstīšanai (1934—1940).
Pēc Latvijas okupācijas atsāka darboties Dailes teātra trupā (1941—1943, 1945—1956) un tulkoja no krievu valodas.
Ap 1000 lappušu manuskriptā palika darbs "Materiāli teātra vēsturei".[1]
Miris 1961. gada 14. oktobrī Rīgā.