Arturs Krišjānis Kariņš

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Krišjānis Kariņš)
Jump to navigation Jump to search
Krišjānis Kariņš
Krišjānis Kariņš 2019 (cropped)2.jpg
Krišjānis Kariņš 2019. gadā
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Amata sākums
2019. gada 23. janvāris
Prezidents
Priekštecis Māris Kučinskis
Eiropas Parlamenta deputāts
Amatā
2009. gada 14. jūlijs — 2019. gada 23. janvāris
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
2004. gada 2. decembris — 2006. gada 7. aprīlis
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Juris Lujāns
Pēctecis Aigars Štokenbergs

Dzimšanas dati 1964. gada 13. decembrī (54 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vilmingtona, Delavēra, ASV
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Jaunais laiks (2002—2011)
Vienotība (kopš 2011. gada)
Dzīvesbiedrs(-e) Anda Kariņa
Profesija valodnieks, politiķis, uzņēmējs
Augstskola Pensilvānijas Universitāte

Arturs Krišjānis Kariņš (dzimis 1964. gada 13. decembrī Delavēras štatā, ASV) ir latviešu politiķis un uzņēmējs, pēc izglītības valodnieks, pašreizējais Latvijas Republikas Ministru prezidents. Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētājs. Bijis ekonomikas ministrs (2004—2006), Saeimas deputāts (2002—2009), partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētājs (2007—2008),[1] Eiropas Parlamenta deputāts (2009—2019).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1964. gadā ASV trimdas latviešu ģimenē. Viņa tēvs Uldis Kariņš Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, vēlāk uz ASV. Arturs mācījās paralēli amerikāņu un Vilmingtonas latviešu svētdienas skolās, vasaras pavadīja Katskiļu nometnē. Mācības turpināja Beverīnas Latviešu Vasaras vidusskolā, pēc tās beigšanas 1983. gadā viņš vienu gadu mācījās Minsteres Latviešu ģimnāzijā.[2]

Bakalaura studiju pirmajos divos gados (1984—1986) specializējās matemātikā, filozofijā un literatūrā Anapolisas Sv. Jāņa Koledžā (St. Johns college), tad no 1987. līdz 1988. gadam studēja Pensilvānijas Universitātē Filadelfijā, ASV, iegūstot bakalaura grādu ar specialitāti valodniecībā, uzņemts Phi Beta Kappa asociācijā. Pētīja abstrakto valodas struktūru. Saņēma diplomu ar uzslavu (Summa Cum Laude). No 1990. līdz 1996. gadam K. Kariņš turpināja studijas Pensilvānijas Universitātē. Viņa specialitāte bija skaņu mācība fonētikā, fonoloģijā, bet doktora darbs tika veltīts latviešu valodas zilbju intonācijai. Doktora disertāciju viņš izstrādāja 1994./1995. gadā, vāca materiālus Rīgā, braukāja pa laukiem, intervēja cilvēkus un veica skaņu ierakstus. Tajā pašā laikā viņš strādāja par asistentu kādā valodas laboratorijā[2]. Paralēli studijām darbojies kā mācībspēks, pasniedzot dažādus valodniecības kursus. Ieguva doktora (Ph.D.) grādu valodniecībā.[3]

Latvijā K. Kariņš satika savu nākamo sievu Andu, 1996. gadā apprecējās un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā. No 1996. gada līdz 1997. gadam kā Linguistic Data Consortium (Filadelfija, ASV) vecākais zinātniskais koordinators K. Kariņš vadīja pētniecības grupu, kas attīstīja elektroniskas izrunu vārdnīcas un valodu datu bāzes vācu, angļu, arābu un ķīniešu valodā. 1995. un 1998. gadā viņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.

Uzņēmēja karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gada 19. oktobrī K. Kariņš dibināja SIA PK (zīmols "Lāču ledus") un līdz ievēlēšanai Saeimā 2002. gadā bija uzņēmuma prezidents.[4] 1998. gada 4. februārī palielināja savu daļu skaitu līdz 95% (5890 latiem), bet 2001. gada 19. janvārī palielināja firmas pamatkapitālu, atstājot savu daļu tajā pašā apmērā un 52 440 latu vērtībā.[4] K. Kariņa tēvs Uldis Kariņš dibināja SIA "Formula" un bija šīs kompānijas valdes priekšsēdētājs līdz 2000. gada 20. jūlijam. No 2000. gada 12. janvāra ar viņu kopā kā valdes priekšsēdētāja vietnieks un prezidents strādāja arī K. Kariņš. Kompānija izmantoja ārvalstu investora atvieglojumus nodokļu iemaksā, jo tās lielākais dalībnieks bija firma Riga Overseas Investments Inc. (Kanāda, 89,37%).[5]

Lielākus ienākumus K. Kariņam nodrošināja starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu un sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, ar kuru nodarbojās viņa firma "Kariņa konsultācijas" (vēlāk "Linaka"). No 1999. gada 13. janvāra līdz 2007. gada 8. oktobrīm viņš bija tās vienīgais dalībnieks, pēc tam nodeva akcijas sievai Andai.[6]

2013. gada 9. septembrī K. Kariņš uzdāvināja sievai no vectēva Vilhelma Nariņa un mātes Rasmas Nariņas-Kariņas mantoto nekustamo īpašumu Skolas ielā 2 (zeme un bijušā kinoteātra Pionieris ēka ar palīgēkām, kuru Nariņi saņēma denacionālizācijas rezultātā).[7] Pēc Lursoft datiem, 2014. gada 7. jūlijā Anda Kariņa nodibināja SIA S2 Rīga, noguldot pamatkapitālā šo nekustamo īpašumu ar novērtējumu 2,152 miljoni eiro.[8] 2014. gada 21. jūlijā divas Kiprā reģistrētas ārzonas kompānijas Blackmerc Ltd un Maalixo Ltd aizdeva SIA S2 Rīga miljonos mērāmas naudas summas, jo uz īpašumu tika reģistrētas divas hipotēkas 2,754 miljonu un 3,594 miljonu eiro apmērā. Publicists Lato Lapsa uzskata, ka hipotēka tika nostiprināta tikai kā saistību nodrošinājums un nekādus miljonus A. Kariņas uzņēmums nav saņēmis. 2014. gada 10. oktobrī SIA S2 Rīga iegādājās 2014. gada 23. maijā dibinātā SIA P.J. Assets 1, kas pieder 1956. gadā dzimušajam Jānim Podiņam un no nezināmām juridiskām personām aizņēmusies kopumā 6,479 miljonus eiro, no kuriem arī apmaksājusi Kariņu ģimenes īpašuma iegādi par 1,878 miljoniem eiro. 2018. gadā par 99,99% SIA S2 Rīga (un tātad arī bijušā kino ēkas un zemes) kapitāldaļu īpašnieku kļuva Kipras ofšors Blackmerc Ltd. ar Krievijas pilsoni Mihailu Bivinu priekšgalā.[8]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Kariņš bija viens no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem 2002. gadā. Tai pašā gadā ievēlēts par 8. Saeimas deputātu, no 2002. gada novembra līdz 2004. gada decembrim frakcijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājs. Bijis Eiropas Konventa dalībnieks un Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks.2003. gada 1. februārī ievēlēts partijas "Jaunais laiks" valdē. 2004. gada pilnsapulcē, 2005. un 2006. gada partijas kongresos ievēlēts atkārtoti.

No 2004. gada 2. decembra līdz 2006. gada 7. aprīlim K. Kariņš bija ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša valdībā. 2006. gadā atkāpies no ministra amata, partijai pametot valdību. Ievēlēts 9. Saeimā, kur atkal vadījis "Jaunā laika" frakciju. 2007. gada 31. marta "Jaunā laika" kongresā ievēlēts valdes priekšsēdētāja amatā, ieņemot Einara Repšes vietu. 2008. gadā partijas vadību pārņēma Solvita Āboltiņa, savukārt Saeimas frakciju tobrīd jau vadīja Dzintars Zaķis.

2009. gadā kā vienīgais no "Jaunā Laika" saraksta ievēlēts Eiropas Parlamentā.[9] Tāpat vēlētāju atbalstu saņēmis arī nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā jau kā "Jaunā laika" pēcteces partijas "Vienotība" pārstāvis.[10] Šajā sasaukumā K. Kariņš strādāja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī divās speciāli izveidotajās komitejās (viena pētīja ar dīzeļdzinēju izmešu skandālu saistītos jautājumus, otra nodarbojās ar lieliem naudas atmazgāšanas gadījumiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas). Nevalstiskā organizācija Vote Watch 2017. gadā K. Kariņu ir ierindoja 19. vietā starp ietegmīgākajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, viņš ir vienīgais no Baltijas, kurš iekļuva 70 ietekmīgāko sarakstā.[11]

Pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām kļuva par partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāju un Ministru prezidenta amata kandidātu.[12]

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2019. gada 7. janvārī A. Krišjāni Kariņu nominēja Ministru prezidenta amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei.[13] 2019. gada 23. janvārī Saeima apstiprināja Kariņa valdību un K. Kariņš kļuva par Latvijas Republikas Ministru prezidentu.

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krišjānis Kariņš ir precējies ar ģimenes ārsti Andu Kariņu, viņiem ir četri bērni.[14]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. www.DELFI.lv. «Premjera amata kandidāta dosjē: 'Jaunās Vienotības' Kariņš». DELFI (latviešu), 2018-08-31. Skatīts: 2018-12-18.
  2. 2,0 2,1 Astrīda Jansone. «Trimdas bērnu bērni un mazbērni Latvijā (3)». laikraksts.com (latviešu), 14.06.2016. Skatīts: 2019-03-21.
  3. «Krišjāņa Kariņa CV». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 16. janvārī. Skatīts: 2013. gada 5. decembrī.
  4. 4,0 4,1 «PK, SIA». www.firmas.lv (latviešu). Skatīts: 2019-03-21.
  5. «FORMULA, SIA». www.firmas.lv (latviešu). Skatīts: 2019-03-21.
  6. «LINAKA, SIA». www.firmas.lv (latviešu). Skatīts: 2019-03-23.
  7. «Zemesgrāmata». www.zemesgramata.lv. Skatīts: 2019-03-26.
  8. 8,0 8,1 Lato Lapsa. «Pietiek :: Gobzema versijas par Kariņu īpašuma darījumu – kārtējais mēģinājums apmuļķot vientiešus ar meliem un puspatiesībām». pietiek.com, 13.03.2019. Skatīts: 2019-03-26.
  9. «EP 2009.gada vēlēšanas kandidāti punkti». www.cvk.lv. Skatīts: 2018-12-18.
  10. «2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas». ep2014.cvk.lv. Skatīts: 2018-12-18.
  11. Vērtējam Kariņa padarīto Eiropas Parlamentā – ar zināmu ietekmi Briselē, bet ne tik redzams Latvijā LSM
  12. ««Vienotības» premjera amata kandidāts būs Krišjānis Kariņš». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2018-12-18.
  13. «Vējonis nominē Kariņu premjerministra amatam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-31.
  14. Arturs-Krišjānis Kariņš. «Valsts amatpersonu deklarācijas». www6.vid.gov.lv. Skatīts: 2019-03-23.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Māris Kučinskis
Latvijas Ministru prezidents
2019. gada 23. janvārispašlaik
Pēctecis:
amatā
Priekštecis:
Juris Lujāns
Latvijas ekonomikas ministrs
2004. gada 2. decembris2006. gada 7. aprīlis
Pēctecis:
Aigars Štokenbergs