Bērzaines ģimnāzija
| Bērzaines ģimnāzija | |
|---|---|
.jpg) Bērzaines ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara | |
| Atrašanās vieta | |
 Bērzaine, Cēsis, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) | |
| Informācija | |
| Skolas tips | ģimnāzija |
| Dibināta | 1826 |
Bērzaines ģimnāzija jeb Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pie Cēsīm (vācu: Gymnasium Kaiser Alexanders II. zu Birkenruh bei Wenden) bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija (livländische Landesgymnasium), kas ar pārtraukumu darbojās no 1826. gada līdz Pirmajam pasaules karam, kad to slēdza un skolas telpās ievācās Krievijas Impērijas 12. armijas štābs. No 1920. gada Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1825. gadā skolotājs Alberts Holanders (1796—1868), šveiciešu pedagoga Johana Heinriha Pestalocija audzēknis, Vecbrenguļos nodibināja privāto skolu. 1826. gadā viņš nopirka Bērzaines muižu pie Cēsīm un pārcēla uz turieni savu skolu. 1837. gadā skolā atvēra visas ģimnāzijas klases un tā ieguva Bērzaines ģimnāzijas nosaukumu. Mācību valoda bija vācu valoda un tā tika uzskatīta par vienu no labākajām Baltijas ģimnāzijām. Pēc A. Holandera Bērzaines ģimnāziju vadīja Martins Loflers (1861—1869) un viņa dēls Alberts Loflers (1869—1882).
1882. gadā par Vidzemes bruņniecības līdzekļiem uzcēla pašreizējo skolas ēku un skola ieguva iepriekšējā gadā nogalinātā Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II vārdu. Baltijas pārkrievošanas laikā 1889. gadā Krievijas Impērijas Tautas izglītības ministrija pavēlēja ģimnāzijai pāriet uz krievu mācību valodu, ko Vidzemes bruņniecība noraidīja, tādēļ 1892. gadā ģimnāziju slēdza. Pēc 1905. gada revolūcijas nemieru apspiešanas ģimnāziju no jauna atvēra 1906. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā ģimnāziju slēdza un tās telpās iekārtoja krievu 12. armijas štābu.[1]
Pēc slēgšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bērzaines ģimnāzijas ēkā 1920. gadā darbību uzsāka Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola, no 1925. gada Cēsu Valsts vidusskola. Līdztekus lielajā ēkā darbojās Cēsu skolotāju seminārs (1920—1922). 1929./1930. m. g. Cēsu Valsts vidusskolu pārdēvēja par Cēsu Valsts ģimnāziju, kuru 1938. gadā pārcēla uz jaunuzbūvēto ēku netālu no Ruckas muižas.[2] 1939. gada februārī skola ieguva Cēsu Valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas nosaukumu, bet 1940. gadā to pārdēvēja par Cēsu 1. vidusskolu.
No 1938. līdz 1940. gadam vecajā Bērzaines ģimnāzijas ēkā atradās Cēsu skolotāju institūts (agrākais Rīgas Skolotāju institūts). Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā institūtu slēdza un Vācu okupācijas laikā ēkā atradās kara hospitālis. 1944. gada rudenī Cēsīs no jauna atvēra sešgadīgo Cēsu Skolotāju institūtu, kas turpināja darboties līdz 1955. gadam.[3] Pēc tam ēkā izvietota Cēsu sanatorijas mežaskola bērniem ar novājinātu veselību, tad Cēsu internātpamatskola — rehabilitācijas centrs, tagad Cēsu Bērzaines pamatskola — attīstības centrs.[4]
Skolotāji un audzēkņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]H. Adolfi, G. Apinis, K. Bēms, M. Bēms, E. Bergmanis, F. G. Bīnemanis, A. Bērs, T. Debners, G. Dēterss, J. Dzirne, B. fon Etingens, G. Flors, P. Gailītis, K. Grēvinks, R. Guleke, H. Hāgemeisters, H. E. Hartmanis, E. Hērvāgens, G. K. Išreits, P. Jordans, Alfr. Kalniņš, D. Kampe, B. A. Kampenhauzens, B. K. Kampenhauzens, G. Kīzerickis, V. Knīrīms, R. Lencs, A. Leflers, H. Loudons, J. Lūsis, K. Meņģelis, H. Marnics, M. Marnics, F. fon Meijendorfs, A. Moltrehts, L. A. Muiželis, M. F. Parrots, L. D. Pecolds, A. Ponzolds, E. Putniņš, H. J. Rozens, G. Šilings, K. Šlāgers, G. V. Timms, G. Tomss, R. Vitrams, Ā. fon Vulfs, F. Zēbode, R. Zengbušs, V. Zāmuels, E. fon Zīverss, B. Zīlmanis.[5][6]
Skolas ēka
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
1882. gadā uzceltā skolas ēka ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.[7] Ēka celta pēc arhitekta Oto fon Siversa projekta, kurš pats bijis darbu virsuzraugs, savukārt darbu tiešais vadītājs bija arhitekts Jānis Kampe.[8][9]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jahresbericht über den Bestand und die Thätigkeit des Gymnasiums Kaiser Alexanders II. zu Birkenruh bei Wenden. W.F. Häcker, 1882
- Rückblicke auf das livländische Landesgymnasium Kaiser Alexander II zu Birkenruh: zugleich als letzter Bericht über den Bestand der Anstalt, neblst drei Beilagen W.F. Häcker, 1892 — 286 lpp.
- Livländisches Landesgymnasium Birkenruh 1906 — 1915: Schilderungen und Urteile gewesener Schüler Felix von Schroeder, 1959
- Das Livländische Landesgymnasium Birkenruh bei Wenden und seine Schüler 1906 — 1915: das Progymnasium in Wenden; Wenden und Umgebung Felix von Schroeder, 1966
- Cēsu Bērzaines pamatskolas — attīstības centra mājaslapa
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bērzaines ģimnāzija |
- ↑ Vēsturiskais ievads Arhivēts 2014. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē. Cēsu internātpamatskolas-rehabilitācijas centra mājas lapa
- ↑ «Cēsu Valsts ģimnāzijas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. martā. Skatīts: 2014. gada 25. novembrī.
- ↑ Fonda kartīte[novecojusi saite]
- ↑ «Cēsu Bērzaines pamatskola – attīstības centrs» (lv-LV). Skatīts: 2021-03-06.
- ↑ Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca
- ↑ Kröger, Carl. Album ehemaliger Lehrer und Schüler des livländischen Landes-Gymnasiums Kaiser Alexander II zu Birkenruh. St. Petersburg: R. Golicke & A. Willborg, 1903.
- ↑ «Mantojums | Bērzaines ģimnāzija». is.mantojums.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-06. Skatīts: 2021-03-06.
- ↑ «Cēsis, Bērzaines iela». cesis.lv. Skatīts: 2021-03-06.
- ↑ Jānis Baltiņš. «Grāfu Fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. februārī. Skatīts: 2021. gada 7. martā.
Koordinātas: 57°18′45″N 25°14′55″E / 57.31250°N 25.24861°E