Zelta bumba
| Zelta bumba Ballon d'Or | |
|---|---|
 | |
| Pasniedz kopš | 1956. gada |
| Pašreizējais īpašnieks |
 Lionels Mesi |
| Pasniedz | France Football |
Zelta bumba (franču: Ballon d'Or, izrunā: /balɔ̃ dɔʁ/) ir ikgadējs apbalvojums futbolā, kurš tika ieviests 1956. gadā. To pasniedz futbolistam, kurš vislabāk ir nospēlējis konkrētajā kalendārajā gadā. Apbalvojumu uzsāka žurnāla France Football galvenais redaktors Gabriels Ano, kurš saviem kolēģiem uzdeva novērtēt gada futbolistu Eiropā 1956. gadā. Pirmais uzvarētājs bija Stenlijs Metjūss no Blackpool.[1]
Sākotnēji balva bija pazīstama arī ar nosaukumu Eiropas Gada futbolists, un žurnālisti varēja balsot tikai par Eiropas spēlētājiem Eiropas klubos, kas nozīmēja, ka spēlētāji kā Pelē vai Djego Maradona balvai nekvalificējās.[2] Tas mainījās 1995. gadā, kad tika pieņemts noteikums, ka aptaujā var tikt nosaukti arī ārpus Eiropas dzimušie spēlētāji, ja viņi spēlēja Eiropas klubā. Tajā pašā gadā par pirmo šādu spēlētāju, kurš saņēma apbalvojumu pēc noteikumu maiņas kļuva Libērijas futbolists Džordžs Veā, kurš spēlēja AC Milan.[3] 2007. gadā noteikumi tika mainīti vēlreiz, lai uz balvu varētu pretendēt jebkuras valsts pārstāvis no jebkuras pasaules līgas. Tā rezultātā tika palielināts arī žurnālistu skaits, kas piedalījās aptaujā. 2006. gadā balsojušo 52 Eiropā bāzēto žurnālistu vietā balsstiesības saņēma 96 žurnālisti no visas pasaules.[4]
2010. gadā tika apvienots Ballon d'Or un FIFA Gada spēlētāja apbalvojums, un balva bija pazīstama ar nosaukumu FIFA Zelta bumba (FIFA Ballon d'Or).[5] Sadarbība ar FIFA beidzās 2016. gadā, un Ballon d'Or piešķiršana atkal pilnībā nonāca France Football pārziņā. FIFA Zelta bumbas saņēmēji tiek ieskaitīti Ballon d'Or uzvarētāju uzskaitījumā.[6]
Astoņas reizes Zelta bumbu (ieskaitot FIFA Zelta bumbu) ir saņēmis argentīniešu futbolists Lionels Mesi. Piecas reizes to ieguvis portugālis Krištianu Ronaldu. Trīs reizes to saņēmuši ir trīs spēlētāji: Johans Kruifs, Mišels Platinī un Marko van Bastens. Platinī bija pirmais, kurš to saņēma trīs gadus pēc kārtas (1983 — 1985).[1] 1997. gadā Ronaldu kļuva par pirmo Brazīlijas spēlētāju, kas to saņēmis pēc tam, kad uz apbalvojumu varēja pretendēt arī ārpus Eiropas dzimušie spēlētāji.[3] No valstīm visvairāk balvu ir Argentīnai (8), visas no tām ieguvis Mesi. Četru valstu spēlētāji ir saņēmuši septiņas balvas. No klubiem visvairāk apbalvojumu saņēmuši Madrides "Real" un FC Barcelona spēlētāji — 12 balvas.
Kopš 2018. gada tiek apbalvotas arī gada labākās futbolistes. 2018. gada 3. decembrī pirmo Zelta bumbu sievietēm (Ballon d'Or Féminin) saņēma norvēģu futboliste Ada Hegerberga no Lionas "Olympque" sieviešu komandas.[7]
Saņēmēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.svg){kind=small}
Visvairāk Zelta bumbu ieguvušie spēlētāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopā ar FIFA Zelta bumbas saņēmējiem.
| Spēlētājs | Kopā | Gadi |
|---|---|---|
| Lionels Mesi
|
8 | 2009, 2010, 2011, 2012, 2015, 2019, 2021, 2023 |
 Krištianu Ronaldu
|
5 | 2008, 2013, 2014, 2016, 2017 |
 Johans Kruifs
|
3 | 1971, 1973, 1974 |
.svg){kind=small} Mišels Platinī
|
3 | 1983, 1984, 1985 |
| Marko van Bastens
|
3 | 1988, 1989, 1992 |
 Alfredo di Stefano
|
2 | 1957, 1959 |
 Francs Bekenbauers
|
2 | 1972, 1976 |
 Kevins Kīgans
|
2 | 1978, 1979 |
| Kārlis Heincs Rumenige
|
2 | 1980, 1981 |
 Ronaldu
|
2 | 1997, 2002 |
Spēlētāju, kuri ieguvuši Zelta bumbu, valstspiederība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopā ar FIFA Zelta bumbas saņēmējiem.
| Valsts | Spēlētāji | Kopā |
|---|---|---|
| Argentīna
|
1 | 8 |
| Vācija
|
5 | 7 |
| Francija
|
5 | 7 |
| Nīderlande
|
3 | 7 |
| Portugāle
|
3 | 7 |
 Itālija
|
5 | 5 |
| Anglija
|
4 | 5 |
| Brazīlija
|
4 | 5 |
| Spānija
|
3 | 4 |
 PSRS
|
3 | 3 |
 Čehija
|
2 | 2 |
 Ukraina
|
1 | 1 |
 Skotija
|
1 | 1 |
 Ungārija
|
1 | 1 |
 Dānija
|
1 | 1 |
 Bulgārija
|
1 | 1 |
 Libērija
|
1 | 1 |
.svg){kind=small} Ziemeļīrija
|
1 | 1 |
 Horvātija
|
1 | 1 |
Klubi, kuru spēlētāji ieguvuši Zelta bumbas balvu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopā ar FIFA Zelta bumbas saņēmējiem.
| Klubs | Spēlētāji | Kopā |
|---|---|---|
| Madrides "Real"
|
8 | 12 |
| Barcelona
|
6 | 12 |
| Turīnas "Juventus"
|
6 | 8 |
| Milan
|
6 | 8 |
| Minhenes "Bayern"
|
3 | 5 |
| Mančestras "United"
|
4 | 4 |
| Kijivas "Dinamo"
|
2 | 2 |
| Milānas "Internazionale"
|
2 | 2 |
| Hamburg
|
1 | 2 |
| Blackpool
|
1 | 1 |
| Prāgas "Dukla"
|
1 | 1 |
 Maskavas "Dinamo"
|
1 | 1 |
| Benfica
|
1 | 1 |
| Ferencváros
|
1 | 1 |
| Ajax
|
1 | 1 |
| Menhengladbahas "Borussia"
|
1 | 1 |
| Marseļas "Olympique"
|
1 | 1 |
| Dortmundes "Borussia"
|
1 | 1 |
| Liverpool
|
1 | 1 |
| Parīzes "Saint-Germain"
|
1 | 1 |
 Maiami "Inter"
|
1 | 1 |
| Mančestras "City"
|
4 | 4 |
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]A. a b Dzimis Argentīnā, Alfredo di Stefano 1956. gadā ieguva Spānijas pilsonību un spēlēja Spānijas izlasē.[8]
B. ^ Dzimis Argentīnā, Omars Sivori 1961. gadā ieguva Itālijas pilsonību un spēlēja Itālijas izlasē.[9]
C. ^ Johans Kruifs pārgāja no Ajax uz Barcelona 1973. gada vidū.[10]
D. ^ Rūds Gullits pārgāja no PSV Eindhoven uz Milan 1987. gada vidū.[11]
E. ^ Džordžs Veā pārgāja no Paris Saint-Germain uz Milan 1995. gada vidū.[12]
F. ^ Ronaldu pārgāja no Barcelona uz Milānas "Internazionale" 1997. gada vidū.[13]
G. ^ Luišs Figu pārgāja no Barcelona uz Madrides "Real" 2000. gada vidū.[14]
H. ^ Ronaldu pārgāja no Milānas "Internazionale" uz Madrides "Real" 2002. gada vidū.[15]
I. Fabio Kanavaro pārgāja no Turīnas "Juventus" uz Madrides "Real" 2006. gada vidū.[16]
J. ^ Lionels Mesi pārgāja no FC Barcelona uz Parīzes "Saint-Germain" 2021. gada vidū.
K. ^ Lionels Mesi pārgāja no Parīzes "Saint-Germain" uz Maiami "Inter" 2023. gada vidū.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Ronaldo joins legendary list». BBC Sport. 2008. gada 1. decembris. Skatīts: 2008. gada 4. decembris.
- ↑ «Matthews wins first Golden Ball». BBC Sport. 2008. gada 1. decembris. Skatīts: 2008. gada 4. decembris.
- ↑ 3,0 3,1 «The 1990s Ballon d'Or winners». BBC Sport. 2008. gada 1. decembris. Skatīts: 2008. gada 4. decembris.
- ↑ «Kaka wins 2007 award». BBC Sport. 2008. gada 1. decembris. Skatīts: 2008. gada 4. decembris.
- ↑ «The FIFA Ballon d'Or is born». FIFA.com. Fédération Internationale de Football Association. 2010. gada 5. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. decembrī. Skatīts: 2010. gada 12. decembris.
- ↑ «Palmarès du Ballon d'or». francefootball.fr. Skatīts: 2020. gada 3. maijs.
- ↑ Ed Aarons. «Ada Hegerberg: first women’s Ballon d’Or marred as winner is asked to twerk». The Guardian, 2018. gada 4. decembris. Skatīts: 2018-12-04.
- ↑ «Europe dazzled by Di Stéfano». uefa.com. Union of European Football Associations. 2004. gada 22. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. decembrī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
- ↑ «Juve legend Sivori dies». uefa.com. Union of European Football Associations. 2005. gada 18. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. janvārī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
- ↑ «Johan Cruyff». Laureus. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 13. decembrī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
- ↑ «Sexy football to sexy golf, Gullit shows his class». The Scotsman (Johnston Press Digital Publishing). 2008. gada 4. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. janvārī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
- ↑ Nick Harris. «George Weah: favourite to win biggest battle - leading his country off the field». The Independent (Associated Press), 2004. gada 7. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. septembrī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
- ↑ «Fast facts on Ronaldo». Sports Illustrated. Reuters. 2002. gada 31. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
- ↑ Elizabeth Nash. «Figo defects to Real Madrid for record £37.2m». The Independent (Associated Press), 2000. gada 25. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. septembrī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
- ↑ «Real ropes Ronaldo». Sports Illustrated. Associated Press. 2002. gada 31. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. decembrī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
- ↑ «Real sign Cannavaro and Emerson». BBC Sport. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- «European Footballer of the Year ("Ballon d'Or")». Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation. 2008. gada 9. oktobris. Skatīts: 2008. gada 5. decembris. (angliski)
- France Football oficiālā Ballon d'Or lapa
| ||||||||||||||