Pāriet uz saturu

Benedikts Skrinda

Vikipēdijas lapa
Benedikts Skrinda
Benedikts Skrinda
Personīgā informācija
Dzimis 1868. gada 6. martā
Līksnas pagasts, Daugavpils apriņķis, Vitebskas guberņa
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1947. gada 10. decembrī (79 gadi)
Viļāni, Latvijas PSR, PSRS
(Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās priesteris
Brāļi Kazimirs, Antons

Benedikts Skrinda (Benedikts Skrynda, 1868—1947) bija katoļu priesteris un rakstnieks. Viens no brāļiem Skrindām, Latgales Atmodas kustības darbiniekiem. Viļānu klostera priekšnieks (1924—1947).

Dzimis 1868. gada 6. martā[1] (22. februārī) Līksnas pagasta Liepas Mukānu (tagad Vaboles pagastā) saimnieka Donata Skrindas un viņa sievas Apolonijas ģimenē. Mācījās Līksnas pagastskolā, nokārtoja eksāmenus aptiekas palīga darbam. Pēc vecāku nāves vadīja zemnieku saimniecību, no 1899. gada mācījās Mogiļevas katoļu garīgajā seminārā, 1903. gadā iesvētīts par priesteri. Bija vikārs Omskas katoļu draudzē (1903—1904), Pēterburgas sv. Katrīnas draudzē (1904—1905). 1906. gadā atgriezās Latvijā un kā prāvests kalpoja Jezupovas draudzē (1906—1908), Bukmuižas draudzē un Andzeļmuižas draudzē (1908—1911), bet pēc tam Andrupenes draudzē (1911—1914). 1913. gadā izdeva garīga rakstura grāmatu Svātam Stanislavam Kostkai. Pirmā pasaules kara laikā no 1914. gada kalpoja Balvu draudzē, 1919. gadā viņam nācies to pārtraukt un slēpties, jo LSPR varas iestādes viņam piespriedušas nāves sodu.

1923. gadā Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs piedāvāja B. Skrindam iestāties Mariāņu kongregācijā, tādēļ viņš devās uz Marijampoles klosteri uzsākt noviciātu. 1924. gadā kļuva par Viļānu draudzes un Nagļu draudzes prāvestu un jaundibinātā Viļānu klostera priekšnieku. 1936. gadā viņš kādu laiku bija Rēzeknes klostera priekšnieks, tad atkal atgriezās Viļānos. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā B. Skrinda spēja atjaunot klosteri, bet 1947. gada decembrī PSRS varas iestādes klosteri slēdza un lika visiem klosterbrāļiem atbrīvot telpas. Mantu pārnešanas laikā viens no miličiem, kuram kaut kas nepatika, paņēma tēvu Benediktu aiz kakla un stipri pagrūda.[2] Benedikts Skrinda nomira dažas dienas pēc šī atgadījuma, 1947. gada 10. decembrī, apglabāts Viļānu baznīcas dārzā.

  • "Svātam Stanislavam Kostkai" (1913)
  • "Jēzus Kunga sirds mēness" (1920)
  • "Par vysusvātōkū sakramentu" (1921)
  • "Apdūmoj un izmeklej" (1926)
  • "Atmiņas par Kazimiru Skrindu" (1936)
  • tulkojis Tomasa nu Kempis "Par Kungam Jezum pakaļdareišonu" četras grāmatas (1936)