Nagļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Nagļu katoļu baznīca
Nagļu baznīca (Latvija)
Nagļu baznīca
Nagļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Nagļu pagasts, Nagļi
Koordinātas 56°41′02″N 26°55′45″E / 56.68389°N 26.92917°E / 56.68389; 26.92917Koordinātas: 56°41′02″N 26°55′45″E / 56.68389°N 26.92917°E / 56.68389; 26.92917
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1862
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Rinalds Stankēvičs
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1862
Specifikācija
Garums 12,30 m
Platums 9,70 m
Būvmateriāli laukakmeņu mūra

Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta centrā Nagļos. Dievnams ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nagļu pirmā katoļu koka baznīca bijusi jau 18. gadsimtā, ko apkalpojuši bernardieši no Viļāniem. Pēc klosteru slēgšanas draudzi apkalpoja laicīgie priesteri.

Pašreizējo mūra baznīcu 1862. gadā uzcēlis muižkungs Nābels. Sākotnēji tā ir bijusi Viļānu filiālbaznīca.[3] Pašlaik draudzi apkalpo mariāņi no Viļānu baznīcas. 2011. gadā baznīcā tika veikts remonts.[4]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Rinalds Stankevičs.[1] Nagļu draudze izveidojās pirmās baznīcas uzcelšanas laikā. Draudzei ir divas kapsētas — Vecā Nagļu kapsēta, Nagļu Jaunā kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Zvaigznes diena, Svētā Jura diena, Svētā Jāņa Kristītāja diena (40 stundas), Dievmātes septiņu sāpju svētki.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nagļu baznīca ir laukakmeņu mūra viennavas celtne ar skārda jumtu, tipiskiem Latgalei diviem torņiem un flīžu grīdu. Tā ir 12,30 metrus gara un 9,70 metrus plata. Dievnama kora telpas balstās uz diviem pīlāriem. Baznīcai ir 1873. gadā izgatavotas ērģeles un harmonijs. Ap baznīcu ir koka žogs mūra stabos. Pie baznīcas atrodas plebānija.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcā ir trīs altāri. Galvenajā altārī ir ievietota Sāpju Dievmātes glezna, kreisais ir Kristus ciešanu altāris ar krustu, bet labajā altārī ir aplūkojama Dievmātes glezna. Dievnamā ir arī krustaceļa svētbildes, Svētā Lūkasa statuja.[5]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
  2. «Nagļu katoļu baznīca». is.mantojums. Skatīts: 2021. gada 6. janvārī.
  3. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 263.lpp.
  4. «www.rezeknesnovads.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. novembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
  5. «www.nagli.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.