Liāna Langa
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Liāna Langa (īstajā vārdā Liāna Bokša, dzimusi 1960. gada 23. februārī Rīgā)[2] ir latviešu dzejniece un publiciste. Darbojusies arī politikā, pārstāvot Jauno konservatīvo partiju (arī "Konservatīvie"), no kuras izstājusies 2024. gadā.
Biogrāfija
Liāna Langa beigusi Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolu, studējusi filoloģiju Latvijas Universitātē, filozofiju New School College Ņujorkā un komunikāciju Biznesa augstskolā Turība.
20. gadsimta 80. gadu sākumā dzīvojusi Krimas pussalā. 80. gadu beigās žurnālā "Rodņik" publicēti L. Langas krievu valodā atdzejotie latviešu dzejnieku darbi (Jānis Baltvilks, Juris Helds, Hermanis Marģers Majevskis, Gunars Saliņš), kā arī viņas pašas krievu valodā rakstītie dzejoļi (1987, Nr. 3).
1991. gadā aizbraukusi un apmetusies Ņujorkā, ASV. Bijusi precējusies ar aktieri un pasniedzēju Dzintaru Veitu.[3]
Par dzejoļu krājumiem saņēmusi Literatūras gada balvu (2002 un 2011), Dzejas dienu balvu (1998 un 2006) un laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā (2011).
Strādājusi starptautiskā kino foruma "Arsenāls" programmu grupā. Režisora Gunāra Bandēna dokumentārās filmas "Tramvajs vārdā Kalpotājs" (2005) idejas autore un producente, veidojusi Latvijas dokumentārā kino programmu "Garīgā pretestība" Starptautiskajam Amsterdamas dokumentālā kino festivālam.
Starptautiska vizuālās mākslas projekta "Trīs logi" (autori Verners Pencels, Nikolass Humberts) kuratore Latvijā. Raimonda Paula mūzikla "Leo. Pēdējā bohēma" par Leo Kokli dziesmu vārdu autore, Artura Maskata operas "Valentīna" libreta līdzautore. Strādājusi par redaktori žurnālā "Latvju Teksti", Ivara Zviedra un Ineses Kļavas dokumentārās filmas "Homo Ludens" teksta — poēmas autore.
Publicistisku rakstu autore par kultūru un sociālpolitiku. Dzejas dienu pasākuma "Klasisks dzejas vakars" kuratore.
2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās kandidējusi Ogres novadā no Jaunās konservatīvās partijas,[4] taču partija nepārvarēja piecu procentu barjeru. 13. Saeimas darbības laikā viņa bija deputātes un Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas palīdze.[5]
2022. gadā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Langa aktīvi iesaistījās sociālajā kampaņā "Atkrievisko Latviju!", kuras mērķi ir, tostarp, latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšana un valsts iestāžu un darba tirgus atkrieviskošana.[6] Langas aktīvisms ir ieguvis gan plašu sabiedrības atbalstu, gan asu kritiku, tostarp, no politiķa Aināra Šlesera,[7] Langa ir saņēmusi pavēsti ierasties policijā,[8] kā arī L. Langa apgalvo, ka aktīvisma rezultātā ir saņēmusi dzīvību apdraudošus draudus.[6]
L. Langa kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur bija Jaunās konservatīvās partijas saraksta otrais numurs, tomēr vēlētāji viņu pacēla uz pirmo pozīciju sarakstā, apsteidzot Tāli Linkaiti (saraksts gan saņēma tikai 1,5% vēlētāju balsu). 2024. gada septembrī izstājusies no Jaunās konservatīvās partijas, paredzot sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem nākotnē.[9]
Sadarbība ar komponistiem
Ar Liānas Langas vārdiem dziesmas komponējis Raimonds Pauls (''Leo. Pēdējā bohēma''), Arturs Maskats (''Valentīna'') un Hardijs Lediņš (''Dziesmas neuzrakstītai lugai'').
Bibliogrāfija
- Te debesis, te ciparnīca. Rīga: Daugava, 1997.
- Iepūt taurītē, Skorpion!. Rīga: Jaunā Daugava, 2001.
- Antenu burtnīca. Rīga: Neputns, 2006.
- Es varēju nesteigties. [ceļojumu esejas] Rīga: Lietusdārzs, 2008.
- Vilkogas. Rīga: Neputns, 2010.
- Velēnu kleita. Rīga: Neputns, 2018.
Dzeja citās valodās
- Vienišieji [Bezpiederīgie]. Lietuviešu valodā atdz. Erika Drungytė. Kauņa: Nemunas, 2008.
- Sešit antén [Antenu burtnīca]. Čehu valodā atdz. Pāvels Štolls un Petrs Borkovecs. Prāga: Agite/Fra, 2010.
- Bещество взгляда [Skatiena viela]. Krievu valodā atdz. Milena Makarova. Maskava: Art Haus media, 2012.
- Deadly Nightshade [Vilkogas]. Angļu valodā atdz. Margita Gailītis. Toronto: Guernica Editions, 2015.
- De obehöriga [Neatļauts]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Upsala: Bokförlaget Edda, 2016.
Dzejoļu izlases iznākušas Vācijā, Lietuvā, Krievijā, Čehijā, Zviedrijā un Kanādā, dzejoļi atdzejoti un publicēti ivritā, kā arī franču, itāļu, zviedru, rumāņu, ungāru, turku, hindi un citās valodās.
Piedalījusies dzejas festivālos un grāmatu tirgos Izraēlā, Indijā, Francijā, Čehijā, Vācijā, Lietuvā, Rumānijā, Zviedrijā, Turcijā, Krievijā un citur.[10]
Atdzejojusi Josifu Brodski, Tedu Hjūzu, Petru Borkovecu.
Atsauces
- ↑ «"Lielpilsētas meitene tagad ikšķiliete" Ogres Ziņas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. decembrī. Skatīts: 2013. gada 13. martā.
- ↑ Latviešu rakstniecība biogrāfijās (Otrais izd.). Zinātne. 2003. 347. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
- ↑ «Liāna Langa (Bokša)». Puaro.lv (lv-LV). 2022-08-30. Skatīts: 2023-12-17.
- ↑ JKP — Ogre
- ↑ 13. Saeima. «Dagmāra Beitnere-Le Galla».
- ↑ 6,0 6,1 «Liāna Langa: Latviešu valoda ir mūsu nācijas, mūsu kultūras, mūsu valsts identitātes ass». neatkariga.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-30.
- ↑ «Cilvēks. Asa un tieša Latvijas atkrievotāja». lasi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-30.
- ↑ «Latvijas latviskotāju Liānu Langu izsauc uz policiju». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-30.
- ↑ «Liāna Langa pametusi JKP rindas». lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-07.
- ↑ «Libretisti - Liāna Langa».
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|