Pāriet uz saturu

Briģu pagasts

Vikipēdijas lapa
Briģu pagasts
Novads: Ludzas novads
Centrs: Brigi
Kopējā platība:[1] 124,9 km2
 • Sauszeme: 122,8 km2
 • Ūdens: 2,1 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 441
Blīvums (2024): 3,6 iedz./km2
Mājaslapa: www.brigi.lv
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Яновольская
Briģu pagasts Vikikrātuvē

Briģu pagasts[4] (agrāk saukts Brigu pagasts[5]) ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Krievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Isnaudas un Nirzas pagastiem, Zilupes pilsētu, Zaļesjes, Ciblas un Līdumnieku pagastiem.

Zabolocku kalns

Holodnijs, Istalsna, Istra, Jučovas upīte, Pernovka, Pūdupe, Zilupe.

Brigu ezers, Čornojes ezers, Rimšu ezers.

Akašu pūrs, Opuļu pūrs, Rovu pūrs

1920. gada zemes reformas gaitā Brigu muižas zemes sadalīja 2 jaunsaimniecībās un 62 citās vienībās 2168 ha kopplatībā.[6]

1935. gadā Ludzas apriņķa Brigu pagasta[7] (līdz 1925. gadam Janovoles pagasts) platība bija 183,6 km² un tajā dzīvoja 4947 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Briģu, Fedorku, Jučevas un Krivandu ciema padomes,[8] bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Briģu ciems ietilpis Zilupes (1949—1959) un Ludzas (1959–2009) rajonos. Briģu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Fedorku ciemu, bet kolhoza «Putj Iļjiča» teritoriju pievienoja Ploskiju ciemam. 1956. gadā Briģu ciemam pievienoja likvidētā Skrinu ciema kolhoza «Krasnaja zvezda» teritoriju, 1979. gadā daļu teritorijas pievienoja Ciblas ciemam, bet 1980. gadā daļu Ciblas ciema teritorijas pievienoja Briģu ciemam.[9]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Briģu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ludzas novadā.

Kultūras pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18973 500—    
19353 435−0.05%
19591 500−3.39%
GadsIedz.±% g.p.
19651 250−2.99%
19791 016−1.47%
1989980−0.36%
GadsIedz.±% g.p.
2000887−0.90%
2011608−3.38%
2021467−2.60%

Etniskais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji vācieši pārējie
1925* 4842 1738 3011 5 nez. 8 0 44 5 31
1930 4784 1422 3257 55 nez. 14 1 27 2 6
1935 4947 1478 3319 64 nez. 46 2 6 1 31
1979 1016 340 627 16 14 5 1 nez. nez. 13
1989 974 232 642 72 16 6 3 nez. nez. 3
2000 876 280 543 31 5 9 1 1 nez. 6
2011 608 204 369 18 2 9 2 nez. nez.
2021 467 153 276 18 1 1 1 nez. nez. 13

*Janovales pagasts.

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Brigi (pagasta centrs), Lielā Pikova, Opuļi, Jučova, Ņivņiki, Kliši, Mazā Pikova.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
  5. 5,0 5,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2897. sleja.
  7. M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
  8. Latvijas PSR administrativi-teritorialais iedalījums. 1946. g., Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1946
  9. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  10. OSP