Corythucha arcuata
| Corythucha arcuata | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Blakšu kārta (Hemiptera) |
| Apakškārta | Augutis (Heteroptera) |
| Virsdzimta | Blaktis (Tingoidea) |
| Dzimta | Tīklblakšu dzimta (Tingidae) |
| Apakšdzimta | Tinginae |
| Ģints | Corythucha |
| Suga | Corythucha arcuata |
 Corythucha arcuata Vikikrātuvē | |
Corythucha arcuata (Say, 1832) ir tīklblakšu suga. Sastopama Ziemeļamerikā; introducēta Eiropā un Irānā.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Corythucha arcuata dzimtene ir Ziemeļamerika, kur tā ir sastopama ASV austrumu un centrālajos štatos (Alabamā, Minesotā, Nebraskā, Ņujorkā, Ziemeļkarolīnā, Ohaio, Oklahomā, Pensilvānijā, Dienvidkarolīnā, Vērmontā, Virdžīnijā, Rietumvirdžīnijā) un Kanādas austrumprovincēs (Manitobā, Ontārio, Kvebekā). Corythucha arcuata ir introducēta Eiropā, kur atklāta Itālijā 2000. gadā. Ar laiku šīs tīklblaktis ir izplatījušās Eiropas dienvidu valstīs un arī Irānā. 2004. gadā šīs tīklblaktis novērotas Turcijā.[1] Patlaban Eiropā Corythucha arcuata ir sastopamas Austrijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Horvātijā, Francijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Rumānijā, Serbijā, Slovēnijā, Šveicē, Turcijā un Krievijā (dienvidos).
Krievijā pirmo reizi novērotas 2016. gadā Krasnodaras novadā. 2016. gada vasaras sezonas beigās, kā ziņoja Krasnodaras meža aizsardzības centrs, kopējais ozolu bojājumu laukums sasniedzis 1,2 miljonus hektāru. 2017. gadā suga atklāta Adigejā.[2]
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Corythucha arcuata barojas uz dažu lapkoku, galvenokārt ozolu lapām. No ozoliem primārais saimniekaugs ir baltais ozols, citas ozola sugas ir sekundāri saimniekaugi, tai skaitā Austrijas ozols, Ungāru ozols, dižzīļu ozols, dzeltenais ozols, klinšu ozols (pasuga Quercus petraea subsp. iberica), pūkainais ozols, parastais ozols (pasuga Quercus robur subsp. pedunculiflora), sarkanais ozols, Quercus hartwissiana, Quercus prinoides un Quercus prinus. Starp citiem sekundāriem saimniekaugiem ir kastaņas (zobainā kastaņa, ēdamā kastaņa). Dažreiz Corythucha arcuata nejauši saistās ar citiem kokiem, krūmiem un augiem, piemēram, parasto kļavu, suņu rozi, zilgano kazeni, ābeli un Lysimachia punctata.
Uz lapām Corythucha arcuata parasti lokalizējas uz to apakšējās virsmas, kur blaktis dēj olas. Šīs tīklblakts esamību uz koka no lapas augšpuses raksturo lapu hloroze (angļu: chlorosis) — parenhīmas un mezenhīmas atmirušas šūnas, kas uz lapām izpaužas kā nelieli balti vai gaiši dzelteni plankumi, kas var saplūst kopā, bet lapas apakšpusē papildus atrodas melni, spoži, sīki lodveidīgi ekskrementi.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ю. И. Гниненко. Клопы-кружевницы рода Corythucha - опасность для древесно-кустарниковых растений старого света. Лесной вестник. Forestry Bulletin №1 2008
- ↑ Ю. И. Гниненко. Выявление инвазивных клопов в лесах России (практическое пособие). Пушкино – 2018
- ↑ Клоп дубовая кружевница Corythuca arcuata (Say)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- EPPO Global Database Corythucha arcuata (CRTHAR)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |