Dāņu Baltijas palīdzības korpuss
| Dāņu Baltijas palīdzības korpuss | |
|---|---|
| Dansk-Baltisk Auxiliær Corps | |
 Vienības emblēma | |
| Darbība | 1919. gada 26. marts |
| Beidza pastāvēt | 1919. gada 1. septembris |
| Valstis |
 Dānija |
| Allegiance |
 Igaunija |
| Tips | Kājnieki |
| Lielums | 213 brīvprātīgie |
| Daļa no | 2. divīzija (Igaunija) |
| Garisons / galvenā mītne | Tartu |
| Nickname(s) | Det Danske Frivillige Korps |
| Colors | Pelēks un Balts |
| March | "Bjerneborgeru maršs" |
| Mascot(s) | Røv (Korpusa suns) |
| Komandieri | |
| Korpusa komandieris | Ivers de Hemmers-Gudme |
| Vienības komandieris | Rihards Gustavs Borgelins |
| Ordeņi | |
| Kaujas karogs |
.svg) |
Dāņu Baltijas palīdzības korpuss (dāņu: Dansk-Baltisk Auxiliær Corps, DBAC) bija Dānijas brīvprātīgo vienība 1919. gada Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās. Vienības sākotnējo apbruņošanu un apgādi uzņēmās dāņu finansisti, vēlāko apgādi nododot Igaunijas armijas pārziņā.
Izveide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1919. gada janvāra sākumā Igaunijā ieradās dāņu kapteinis Ivers de Hemmers-Gudme, kas pirms tam bija piedalījies Somijas pilsoņu kara kaujās. Saņemot Igaunijas varas iestāžu principiālu piekrišanu, viņš nolēma sākt brīvprātīgo vākšanu Dānijā. Galvenais finansētājs bija dāņu uzņēmējs Oge Vestenholcs (Aage Westenholz), par kura naudu Kopenhāgenā tika izveidots brīvprātīgo darbā iekārtošanas birojs, kuru vadīja kapteinis I. Hemmers-Gudme. Par kājnieku komandieri iecēla kapteini Rihardu Gustavu Borgelinu un artilērijas baterijas komandieri kapteini Jenu Martinu Mortensenu. 1919. gada 26. martā dāņu brīvprātīgie ar tvaikoni "Merkur" no Kopenhāgenas devās ceļā uz Hanko un 4. aprīlī ieradās Tallinas ostā.
Piedalīšanās karadarbībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Korpuss no 1919. gada 26. marta piedalījās cīņās pret Sarkano armiju Igaunijas Dienvidu frontē. Padomju Latvijas armijas atkāpšanās laikā ienāca Latvijā. 28. maijā dāņu brīvprātīgie piedalījās Veclaicenes, 29. maijā Alūksnes, 31. maijā Vecgulbenes, 2. jūnijā Jaungulbenes, 3. jūnijā Dzelzavas un Cesvaines, bet 4. jūnijā Madonas ieņemšanā. 5. jūnijā kopā ar Ziemeļlatvijas brigādes 1. Valmieras kājnieku pulku piedalījās Jēkabpils un Krustpils atbrīvošanā. 6. jūnijā dāņu brīvprātīgie iegāja Krustpilī un vairākas dienas pilsētā pildīja komandanta dienestu. No 19. jūnija korpuss izvietojās Galgauskas muižā. Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas dāņu brīvprātīgie 13. jūlijā atstāja Latviju un līdz 1919. gada 1. septembrim piedalījās Igaunijas cīņās pret Sarkano armiju pie Ostrovas un Porhovas.
Dāņu Baltijas korpuss izformēts pēc tam, kad 1919. gada 31. augustā Igaunijas valdība saņēma Padomju Krievijas piedāvājumu sākt miera sarunas.
Struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Korpuss sastāvēja no kājnieku rotas un vieglo ložmetēju nodaļas, skaitliskais sastāvs ap 200 vīru. Vienības komandieris bija dāņu kapteinis Rihards Gustavs Borgelins.
- Korpusa komandieris (Chef for Korpset): kapteinis Ivers de Hemmers Gudme (de Hemmer Gudme)
- Vienības komandieris (Kompagnichef): kapteinis Rihards Gustavs Borgelins (Borgelin)
- vienības komandiera palīgs (Næstkommanderende): virsleitnants Kristians Augusts Beijers (Beyer, līdz 6. jūlijam)
- Pirmā grupa (1. Deling): leitnants Alfrēds Johansons Poulsens (Poulsen)
- Otrā grupa (2. Deling): leitnants Eriks Hansens Munks-Andersens (Munch-Andersen)
- Trešā grupa (3. Deling): leitnants Delakūrs (de la Cour)
- Ceturtā grupa (4. Deling): leitnants Kajs Valdemārs Hassings (Hassing)
- Ložmetējnieku grupa (Rekylgeværdelingen): leitnants Peters Vigo Kristensens (Christensen)
- Lauka virtuve: kapteinis Jenss Martins Mortensens
Ar Lāčplēša ordeni apbalvotie
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]20. gadsimta divdesmitajos gados Latvijas valdība astoņi dāņi saņēma Lāčplēša Kara ordeni:
- pulkvedis—leitnants Ivers de Hemmers-Gudme,
- pulkvedis—leitnants Rihards Gustavs Borgelins,
- kapteinis Pēters Vigo Kristensens (Peter Viggo Christensen),
- kapteinis Šarls Teodors Dordonvils Delakūrs (Charles Theodor Dornonville de la Cour),
- kapteinis Eriks Hansens Munks-Andersens (Erik Hansen Munch-Andersen),
- leitnants Pēters de Hemmers-Gudme (Peter de Hemmer Gudme),
- apakšleitnants Ernsts Emīls Holšteins (Ernst Emil greve Holstein-Holsteinborg),
- apakšvirsnieks Oge Gonbehs Grunnets (Aage Grønbech Grunnet).[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dāņu brīvprātīgie Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā Arhivēts 2017. gada 9. septembrī, Wayback Machine vietnē. no tevijassargs.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sargs.lv — Dāņu brīvprātīgie Latvijas Neatkarības karā 1919.gadā
- Styrkeliste over "Daani Wabatahtlike Korpus Eestis" korpusa karavīru saraksts
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Dāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |