Veclaicenes pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Veclaicene)
Veclaicenes pagasts
Veclaicenes pagasts LocMap.png
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Korneti
Kopējā platība:[1] 71,9 km2
 • Sauszeme: 69,9 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 288
Blīvums (2022): 4,1 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Laitzen
krievu: Лайценская-Старо
Veclaicenes pagasts Vikikrātuvē

Veclaicenes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Ziemeru un Jaunlaicenes pagastiem, Smiltenes novada Apes pagastu, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Hānjamās pagastu (agrāk Varstu, Reuges un Hānjas pagastiem).

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līčupe, Pērļupīte.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērves ezers, Ievas ezers, Ilgājs, Koruļu ezers, Palpieris, Pilskalna ezes, Raipala ezers, Veclaicenes ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai Igaunijas valdība ierosināja Veclaicenes pagasta iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Pēc Latvijas—Igaunijas robežas līguma parakstīšanas pagasta ziemeļu daļu tomēr iekļāva Igaunijā, bet dienvidu daļa palika Latvijā. 1935. gadā pagasta platība bija 79,7 km² un tajā dzīvoja 1597 iedzīvotāji.[4]

1945. gadā pagastā izveidoja Drusku un Veclaicenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Veclaicenes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Apes (1949-1956), Alūksnes (1956-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Veclaicenes ciemam pievienoja likvidēto Drusku ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Veclaicenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 212.: Drusku (Kornetu) pilskalns - Druskās, Pilsezera ziemeļu krastā
  • Nr. 213.: Maskaļu senkapi (Kapu kalns) - pie bijušajiem Maskaļiem (Mazkalniem)
  • Nr. 214.: Dimantu Baznīcas kalns (kulta vieta) - pie Dimantiem (Mauliņiem)
  • Nr. 215.: Mauliņu senkapi (Zviedru kapi) - pie Dimantiem (Mauliņiem)
  • Nr. 216.: Ķempju senkapi (Zviedru kapi) - pie Ķempjiem, Palpiera ezera rietumu krastā
  • Nr. 217.: Jāņkalnu viduslaiku kapsēta - pie Jāņkalniem
  • Nr. 218.: Kūriņkalnu senkapi - pie Kūriņkalniem, Palpiera ezera austrumu krastā
  • Nr. 219.: Radziņu senkapi (Kapenes) - pie Pūpoliem un Radziņiem
  • Nr. 220.: Tilmaņu senkapi (Zviedru kapi) - pie Tilmaņiem (Johansoniem)
  • Nr. 221.: Zeņģu senkapi (Zviedru kapi) - pie Zeņģiem
  • Nr. 222.: Vosvu Dieva kalns un Māras pēdas akmens (kulta vieta) - starp Vosviem un Šķepastiem
  • Nr. 2815.: Veclaicenes pareizticīgo baznīca (1892).[6]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Korneti (pagasta centrs), Bārdaskrogs, Druskas, Kaķīši, Romeškalns, Rulles, Vēzes.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]