Centrālā Āfrika

Centrālā Āfrika, arī Ekvatoriālā Āfrika, ir Āfrikas vidusdaļas reģions. Stiepjas no Gvinejas līča rietumos līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei starp 7° ziemeļu platuma un 13° dienvidu platuma grādiem.^[1]

Centrālās Āfrikas valstis

Centrālajā Āfrikā atrodas 9 valstis:

Pašlaik Centrālā Āfrika saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp politisko nestabilitāti, korupciju, nabadzību, veselības problēmām un vides degradāciju. Daudzas valstis reģionā ir piedzīvojušas konfliktus un pilsoņu karus, kas ir ietekmējuši iedzīvotāju dzīves kvalitāti un attīstību.

Vēsture

Pamatraksts: Āfrikas kolonizācija

Reģionā atradās vairākas senas civilizācijas un valstis, kas veidojās tūkstošiem gadu pirms Eiropas koloniālās iejaukšanās. Starp ievērojamākajām bija Kongo Karaliste (aptuveni 14. gadsimts – 19. gadsimts), Lubas un Lundas impērijas (13. – 19. gadsimts).

19. un 20. gadsimtā Eiropas koloniālās varas, piemēram, Beļģija, Francija un Vācija, kolonizēja Centrālo Āfriku, izveidojot robežas un ietekmējot vietējās kultūras un ekonomikas. oloniālās varas izmantoja reģiona dabas un cilvēku resursus.

Lielākā daļa Centrālās Āfrikas valstu ieguva neatkarību 20. gadsimta vidū, sākot no 1960. gada.

Ekonomika

Centrālās Āfrikas ekonomika ir daudzveidīga, un tā lielā mērā balstās uz dabas resursu izmantošanu, piemēram, naftas, koka, minerāliem un lauksaimniecības produktiem. Tomēr ekonomikas attīstību bieži vien kavē politiskā nestabilitāte, korupcija un infrastruktūras trūkums.

Kopumā reģionā ir augsts nabadzības līmenis. Konflikti un nabadzība bieži vien izraisa humanitārās krīzes, kuras saasina pārtikas trūkums, slimības un bēgļu krīzes.