Fricis Virsaitis
- «Virsaitis» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Virsaitis (nozīmju atdalīšana).
- Šis raksts ir par latviešu virsnieku. Par citām jēdziena Eltermanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Fricis Virsaitis (zināms arī kā Fricis Eltermanis; 1882. gada 14. novembris — 1943. gada 24. maijs) bija Latvijas armijas ģenerālis. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Bukaišu pagastā, laukstrādnieku Viļa Eltermaņa ģimenē. 1903. gadā brīvprātīgi iestājās Krievijas impērijas armijā. 1904. gadā mēģināja iestāties Viļņas kara skolā, bet tas neizdevās. Turpināja dienestu kā apakšvirsnieks. Piedalījās Krievijas—Japānas karā (1904.—1905.). 1906. gadā iestājās Tiflisas (tag. Tbilisi) kara skolā, kuru pabeidza 1909. gadā.
Pirmā pasaules kara laikā dienēja 113. Starajas Rusas kājnieku pulkā. 1916. gadā nomainīja savu uzvārdu Eltermanis uz Virsaitis. Dienestu Krievijas impērijas armijā beidza kā kapteinis.
1918. gada decembrī mobilizēts Petrogradā, Sarkanajā armijā kā militārais speciālists. Bija Padomju Latvijas armijas 3. strēlnieku brigādes apgādes priekšnieks. Sarkanās armijas pusē piedalījies cīņās Latvijā. 1919. gada 22. maijā (Rīgā) dezertēja no Sarkanās armijas un iestājās Latvijas armijā kā kapteinis. No 28. maijā līdz oktobrim piedalījās 6. Rīgas kājnieku pulka formēšanā. Bermontiādes laikā No oktobra līdz novembrim komandēja bataljonu 6. Rīgas kājnieku pulkā, piedalījās Pārdaugavas atbrīvošanas kaujā pie Zolitūdes stacijas, par ko viņu vēlāk apbalvoja ar Lāčplēša kara ordeni. 1919. gada novembrī sāka komandēt Instruktoru bataljonu. 1920. gadā viņu paaugstināja par pulkvežleitnantu.
1921. gadā izteica vēlēšanos palikt Latvijas armijā. Šī gada augustā beidza Instruktoru bataljona komandēšanu, un iecelts par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri. 1923. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1930. gadā pabeidza Virsnieku 8 mēnešu kursus. No 1934. gada 14. jūnija līdz 14. novembrim iecelts par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandiera vietnieku. Paaugstināts par ģenerāli. 14. novembrī kļuva par 2. Vidzemes divīzijas komandieri un Rīgas garnizona priekšnieku. Bijis latviešu studentu korporācijas Vendia biedrs.
Pēc Latvijas okupācijas, 27. jūnijā Latvijas armiju pārdēvēja par Latvijas Tautas armiju, un ar tikko ieceltā komandiera Roberta Kļaviņa pavēli par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandieri iecēla pulkvedi Jāni Liepiņu. Pēc tam ar Augusta Kirhenšteina pavēli Nr. 7 Frici Virsaiti 30. jūnijā atvaļināja no dienesta (par iemeslu minot vecumu).
Virsaitis pārcēlās no Rīgas uz Smārdes pagastu, kur viņam piederēja saimniecība "Virsaiši". 1941. gada jūnijā arestēts kopā ar ģimeni, un 14. jūnijā izsūtīts uz PSRS. 1942. gada notiesāts uz 8 gadiem soda nometnēs Vjatkā (Kirovas apgabalā), kur 1943. gada 24. maijā mira.[1]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Staņislava ordenis (II un III šķiras)
- Annas ordenis (II, III un IV šķiras)
- Lāčplēša Kara ordenis (III šķiras)
- Triju Zvaigžņu ordenis (II un III šķiras)
Viestura ordenis I šķira (1939)- Aizsargu Nopelnu krusts
- Igaunijas Ērgļa ordenis
- Zviedrijas Šķēpa ordenis (II šķiras)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 Arhivēts 2021. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Sastādītāji Heinrihs Strods, Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006