Inguna Sudraba

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Inguna Sudraba
Inguna Sudraba foto 2014 05.jpg
Inguna Sudraba 2014. gadā
Valsts kontroliere
Amatā
2004. gada 23. decembris — 2013. gada 24. janvāris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Andris Bērziņš
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Ivars Godmanis
Valdis Dombrovskis
Priekštecis Raits Černajs
Pēctecis Elita Krūmiņa

Dzimšanas dati 1964. gada 21. novembrī (53 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Gulbene, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija No sirds Latvijai (kopš 2014)
Profesija ekonomiste
Augstskola Latvijas Valsts universitāte
Reliģija pareizticība

Inguna Sudraba (dzimusi 1964. gada 21. novembrī) ir latviešu ekonomiste un bijusī Latvijas Valsts kontroliere (2004—2013), no 2014. gada maija — partijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja. Kā partijas līdere ievēlēta 12. Saeimā, kur darbojas opozīcijā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inguna Sudraba ir dzimusi 1964. gada 21. novembrī Gulbenē.[1] 1983. gadā viņa ar zelta medaļu absolvēja pilsētas 1. vidusskolu. 1988. gadā ar izcilību pabeigusi Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti.[2]

Ekonomistes karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1988. gada augusta līdz 1992. gada februārim I. Sudraba bija Agrorūpnieciskā kompleksa ekonomikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātniskā līdzstrādniece. Pēc tam viņa strādāja Labklājības ministrijā par Sociālās attīstības un analīzes daļas priekšnieci, bet līdz 1994. gada jūlijam — Finanšu ministrijā par galveno ekonomisti, sektora vadītāju un departamenta direktora vietnieci.[2]

1994. gadā I. Sudraba bija iekļauta Andreja Krastiņa piedāvātajā Ministru kabinetā kā iespējamā Budžeta un valsts ieņēmumu valsts ministre, taču valdība neguva Saeimas atbalstu.[3] No 1994. gada jūlija līdz 2003. gada jūnijam bija Finanšu ministrijas Valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas vietniece. Tad no darba valsts pārvaldē aizgāja un līdz 2004. gada decembrim bija "Parex bankas" viceprezidentes vietniece klientu kreditēšanas jautājumos.[2]

Darbs Valsts kontrolē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gada decembrī plašsaziņas līdzekļi izplatīja informāciju, ka Tautas partija, kas tobrīd vadīja valdību, varētu Valsts kontroliera amatam virzīt I. Sudrabu, kura ir piekritusi kandidēt šim amatam.[3] 22. decembrī Saeima ievēlēja par valsts kontrolieri, bet 23. decembrī I. Sudraba deva zvērestu un stājās amatā, solot "latiņu likt augstāk" (kā "licis" iepriekšējais kontrolieris Raits Černajs).[4] 2008. gada 18. decembrī I. Sudraba tika pārvēlēta amatā uz vēl četriem gadiem, aizklātā balsojumā 84 deputātiem balsojot par, 5 — pret un 2 balsošanas zīmēm tiekot atzītām par nederīgām. 2009. gada 22. janvārī viņa atkārtoti deva Valsts kontroliera zvērestu.[1] 2013. gada janvārī viņu amatā nomainīja Elita Krūmiņa.

Iespējamā politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savas lielās popularitātes dēļ Inguna Sudraba vairākkārt ir tikusi minēta kā iespējama Ministru prezidentes amata kandidāte. 2010. gada maijā rīkotā aptaujā viņu par piemērotāko valdības vadītāju minēja 7,2% respondentu, atpaliekot vienīgi no Aivara Lemberga un Valda Dombrovska.[5] Neilgi pirms tam viņa atzina, ka ir saņēmusi piedāvājumus kandidēt 10. Saeimas vēlēšanās no vairākām partijām, tomēr visus noraidījusi.[6]

Tā paša gada septembrī I. Sudraba, atbildot uz spekulācijām par viņas iespējamu kandidēšanu premjerministres amatam, paziņoja, ka ar viņu par to nav runājis neviens politiskais spēks. Tāpat viņa izslēdza iespējamu iešanu valdībā pēc vēlēšanām, tomēr pieļāva, ka 2012. gadā, kad beigsies viņas Valsts kontrolieres pilnvaras, varētu iesaistīties politikā.[7] 2010. gada oktobrī I. Sudraba paziņoja, ka, viņasprāt, jaunievēlētā Saeima nespēs nostrādāt pilnu pilnvaru laiku un pieļāva ārkārtas vēlēšanas 2011. gadā. Tāpat viņa pateica, ka varētu pēc "gada, pusotra" kandidēt Saeimas deputātes amatam.[8] Neraugoties uz precīzo prognozi, 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās viņa nebija iekļauta nevienā vēlēšanu sarakstā, tāpat viņa netika izvirzīta par Valsts prezidenta amata kandidātu iepriekš notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās, lai gan neoficiāli tika minēta starp iespējamajiem pretendentiem.

2013. gada 27. novembrī viņa paziņoja par jaunas tautas kustības veidošanu. 2014. gada 28. janvārī tika reģistrēta tautas kustība ar nosaukumu "No sirds Latvijai".[9][10]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2014. gada maija I. Sudraba ir partijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja. 2014. gada oktobrī ievēlēta 12. Saeimā, kur frakcija darbojas opozīcijā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par darbu valsts pārvaldē I. Sudraba ir saņēmusi vairākus apbalvojumus. 1994. un 2003. gadā ieguvusi Finanšu ministrijas Goda rakstu. 1998. gada 19. novembrī apbalvota ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā. 1999. gadā Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis I. Sudrabai izteicis oficiālu pateicību, 2007. gadā to pašu izdarījusi prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Sudraba Saeimā dos valsts kontroliera zvērestu». TvNET. 2009.01.22. Skatīts: 2010.10.02.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Valsts kontroliere». LR Valsts kontrole. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2010.10.02.
  3. 3,0 3,1 «TP valsts kontroliera amatam, visticamāk, izvirzīs Ingūnu Sudrabu». Apollo. 2008.12.08. Skatīts: 2010.10.03.
  4. «Jaunā Valsts kontroliere Inguna Sudraba dod zvērestu un stājas amatā». Apollo. 2008.12.23. Skatīts: 2010.10.03.
  5. «Aptauja: par premjeru grib Lembergu, Dombrovski, Sudrabu». Delfi. 2010.05.19. Skatīts: 2010.10.12.
  6. «Sudrabu par iespēju kandidēt vēlēšanās uzrunājušas vairākas partijas, visas saņēmušas atteikumu». Diena. 2010. gada 12. maijā. Skatīts: 2010. gada 12. oktobrī.
  7. «Sudraba uzreiz pēc vēlēšanām vadīt valdību neuzņemtos, taču iešanu politikā neizslēdz». Diena. 2010. gada 21. septembrī. Skatīts: 2010. gada 12. oktobrī.
  8. «Sudraba pusotra gada laikā varētu iesaistīties politikā, pieļauj jaunas vēlēšanas». Diena. 2010. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 12. oktobrī.
  9. «Sudraba oficiāli reģistrē tautas kustību 'No sirds Latvijai'». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 5. februārī.
  10. «No sirds Latvijai».

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Raits Černajs
Valsts kontroliere
2004. gada 23. decembris2013. gada 24. janvāris
Pēctecis:
Elita Krūmiņa