Glābējsilīte
Glābējsilīte (agrāk saukta par Baby Box[1]) ir vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai. Šāda sistēma ir pastāvējusi jau kopš Viduslaikiem. Tās tiek parasti uzstādītas slimnīcas teritorijā. Latvijā pirmā šāda veida Baby Box tika uzstādīta 2009. gada 8. aprīlī, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā.[2]
Glābējsilīte ir vieta, kurā vecāki anonīmi var atstāt savu mazuli. Ja mazulis tiek atstāts glābējsilītē, viņš nav pasludināts kā pazudis un arī bērna vecāki nav zināmi, tad mazulim tiek piešķirts atradeņa statuss, kas ļauj uzsākt adopcijas procesu.
Darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Glābējsilīti veido īpašas triecienizturīgas durtiņas, kuras atverot, bērnu var ielikt zīdaiņu gultiņā ar augstām organiskā stikla malām. Kad pēc bērna ielikšanas tiek aizvērtas glābējsilītes durtiņas, nodaļas māsu postenī atskan skaņas un vizuālais (sarkana trauksmes lampa) signāls. Ja durtiņas nav kārtīgi aizvērtas no ārpuses, hidraulikas sistēma automātiski tās aizver līdz galam.
Kad glābējsilītes durtiņas ir aizvērtas, proti, gultiņā ir ielikts mazulis, no ārpuses tās nevar atvērt, kamēr māsu postenī netiek noņemta bloķēšana. Pēc „trauksmes” signāla atskanēšanas apmēram 1-2 minūšu laikā pie gultiņas ierodas medicīnas personāls.
Bērnam tiek sniegta nepieciešamā medicīniskā aprūpe un par gadījumu tiek ziņots attiecīgajām iestādēm, t.i., bāriņtiesai un policijai.
Lai mudinātu sievieti pārdomāt bērna atstāšanas lēmumu un meklēt citus situācijas risinājumus, pie glābējsilītes ir izvietota informācija mātei par to, kur visu diennakti ir iespējams zvanīt, lai saņemtu psiholoģisku un praktisku palīdzību.
Ja persona, kura ievietojusi bērnu glābējsilītē, pārdomā un vēlas bērnu paņemt atpakaļ, ir jāvēršas bāriņtiesā neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks (dažas minūtes vai dažas nedēļas) ir pagājis kopš bērna ievietošanas glābējsilītē.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jau 12. gadsimtā netālu no Vatikāna pēc pāvesta Innocenta III pavēles tika uzveidota īpaša vieta ar rotējošu platformu sienā, kur sieviete, neviena nepamanīta, varēja atstāt mazuli. Mūsdienās šāda veida vietas, kur var atstāt jaundzimušos, ir daudzās valstīs, piemēram, Itālijā, Ungārijā, Dienvidāfrikā, Vācijā, Beļģijā, Čehijā, Austrijā, Šveicē, Slovākijā un Japānā.
Glābējsilītes Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jelgavas pilsētas slimnīca - Jelgava. Atklāta 2014. gada 29. augustā.
- Vidzemes slimnīca - Valmiera, Jumaras iela 195. Atklāta 2013. gada 14. jūnijā.
- Madonas slimnīca - Madona, Rūpniecības iela 38. Atklāta 2012. gada 19. oktobrī.
- Rēzeknes slimnīca - Rēzekne, 18. Novembra iela 41. Atklāta 2012. gada 3. maijā.
- Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca - Ventspils, Inženieru iela 60. Atklāta 2011. gada 30. septembrī.
- Daugavpils reģionālā slimnīca – Daugavpils, Vasarnīcu iela 20. Atklāta 2011. gada 28. janvārī.
- Liepājas reģionālā slimnīca – Liepāja, Slimnīcas iela 25. Atklāta 2010. gada 8. oktobrī.
- Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – Rīga, Vienības gatve 45. Atklāta 2009. gada 8. septembrī.
Rīcība pēc bērna ielikšanas glābējsilītē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bērnu apskata un novērtē mediķi, tiek veiktas analīzes. Par katru gadījumu tiek informēta bāriņtiesa un policija. Policija operatīvi noskaidro, vai ievietotais bērns nav meklēšanā. Šis process ilgst 2 dienas. Ja bērns nav pasludināts kā pazudis un nav zināmi bērna vecāki, viņam tiek piešķirts atradeņa statuss.
Atradeņa statuss ļauj uzreiz uzsākt adopcijas procesu. Latvijas Labklājības ministrijas darbinieki rindas kārtībā sazinās ar ģimeni, kura gaida uz zīdaiņa adopciju. Ja ģimene piekrīt, tad bērniņš nonāk pie jaunajiem vecākiem 10 dienu laikā pēc viņa ievietošanas glābējsilītē.
Sākotnēji bērns nonāk ģimenē pirmsadopcijas aprūpē. Pirmsadopcijas periods ilgst līdz sešiem mēnešiem. To laikā bāriņtiesas darbinieki rūpīgi seko līdzi mazuļa un ģimenes attiecībām, lai pēc pirmsadopcijas termiņa varētu lemt par bērna adopciju, to noslēdzot tiesiskā ceļā.
No slimnīcas bērns tiek izrakstīts tikai pēc rakstiska saskaņojuma ar bāriņtiesu. Juridiski nepastāv iespēja, ka bērnu no slimnīcas varētu izņemt persona bez bāriņtiesas lēmuma.
Ja īstie vecāki vēlas atgūt bērnu, to var darīt līdz brīdim, kad mazulis tiek oficiāli adoptēts. Ir jāveic DNS analīzes, kas jāapmaksā īstajiem vecākiem, un jāiziet viss process, lai bērna dzimšanas apliecībā tiktu ierakstīts mātes un/vai tēva vārds. Kad tas paveikts, jāvēršas bāriņtiesā, kas izvērtē atteikšanās iemeslus un iespējas bērnam augt pie mātes un/vai tēva.
Ģimenei vai personai, kas vēlas adoptēt bērnu, jāierodas savai dzīvesvietai atbilstošajā bāriņtiesā un jāiesniedz nepieciešamie dokumenti. Bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un to atbilstību īstenībai. Tiek veikta potenciālā adoptētāja ģimenes izpēte. Ģimenes izpēti veic bāriņtiesa un profesionāli speciālisti - psihologi, sociālie darbinieki. Izpēte ilgst vismaz 6 mēnešus. Pēc ģimenes izpētes slēgtas bāriņtiesas sēdes laikā tiek izvērtēta visa iegūtā informācija un pieņemts galīgais lēmums par to, vai personu atzīt vai neatzīt par adoptētāju. Ja bāriņtiesa sniedz apstiprinošu atbildi, adoptētājam, Labklājības ministrijā bāriņtiesas lēmumu, ir tiesības Labklājības ministrijā iepazīties ar informāciju par adoptējamiem bērniem.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Baby Box - vieta bērna dzīvībai (latviski)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|