Harkova
| Harkova Харків | |||
|---|---|---|---|
| apgabala pilsēta | |||
 Brīvības laukums Harkovā | |||
| |||
.svg)  Harkova | |||
 Harkova | |||
| Koordinātas: 50°0′0″N 36°13′45″E / 50.00000°N 36.22917°EKoordinātas: 50°0′0″N 36°13′45″E / 50.00000°N 36.22917°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals | Harkovas apgabals | ||
| Dibināta | 1654. gadā | ||
| Pilsēta | 1669. gadā | ||
| Platība | |||
| • apgabala pilsēta | 310 km2 | ||
| Augstums | 152 m | ||
| Iedzīvotāji (2019)[1] | |||
| • apgabala pilsēta | 1 442 561 | ||
| • blīvums | 4 653,4/km² | ||
| • aglomerācija | 1 732 400 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | 61001—61499 | ||
| Tālruņu kods | +380 57(2) | ||
| Mājaslapa |
city | ||
 Harkova Vikikrātuvē | |||
Harkova[2] (krievu: Харьков) jeb Harkiva (ukraiņu: Харків) ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala centrs. Pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā (aiz Kijevas) pilsēta Ukrainā. Liels rūpniecības un izglītības centrs.
Slavena ar savu universitāti, kura dibināta 1806. gadā un ar savu mašīnbūves un militāro rūpniecību. Pilsēta no 20. gadsimta pirmās puses ir viena no PSRS tanku ražošanas vietām. Piemēram, Harkovā tika radīts labākais PSRS tanks 2. pasaules karā — T-34.
Pilsētas centrālais laukums — Brīvības laukums ir lielākais centrālais pilsētas laukums Eiropā un otrs lielākais pasaulē (aiz Tiaņaņmeņa laukuma Pekinā).
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētu dibināja ukraiņu kazaki 1654. gadā. 1765. gadā to iekļāva Krievijas impērijas sastāvā kā Slobodas Ukrainas guberņas centru. 1806. gadā šeit nodibināja vienu no Krievijas impērijas universitātēm. 1835. gadā Slobodas Ukrainas guberņu pārdēvēja par Harkovas guberņu un iekļāva Čerņigovas, Poltavas un Harkovas ģenerālgubernatūrā ar centru Poltavā (1835—1837), vēlāk Harkovā (1837—1856).
19. gadsimta beigās strauji attīstījās rūpniecība.
No 1917. līdz 1934. gadam Harkova bija Ukrainas PSR galvaspilsēta. Pilsētas iedzīvotāju skaits sevišķi strauji pieauga Lielā Bada laikā, kad izmisušie zemnieki galvaspilsētā meklē patvērumu.
2. Pasaules kara laikā pilsēta gandrīz pilnīgi tika nopostīta, jo 1942. gadā pilsētu divreiz ieņēma Vērmahts un tajā notika sīvas ielu cīņas.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Harkovā dzimuši:
- Elza Radziņa, latviešu aktrise;
- Ādolfs Šapiro, teātra režisors;
- Simons Kuzņecs, ASV ekonomists;
- Vladimirs Tatļins, mākslinieks;
- Nikolajs Tihonovs, padomju politiķis.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Harkova.
| ||||||
|