Hjūma ķauķītis
| Hjūma ķauķītis Phylloscopus humei (Brooks, 1878) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae) |
| Ģints | Ķauķīši (Phylloscopus) |
| Suga | Hjūma ķauķītis (P. humei) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 Pasugas P. h. humei areāls
Pasugas P. h. mandellii areāls
| |
 Hjūma ķauķītis Vikikrātuvē | |
Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.[1] Izšķir divas pasugas.[2] Tuvākā radniecība Hjūma ķauķītim ir ar dzeltensvītru ķauķīti (Phylloscopus inornatus), un nesenā pagātnē abas Hjūma ķauķīša pasugas tika sistematizēts kā dzeltensvītru ķauķīša pasugas.[3][4]
Zinātniskais nosaukums Phylloscopus humei atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs, Hjūma": Phyllon — lapa, scopus — pārmeklētājs un humei — Hjūma, vārds sugas apzīmēšanai dots par godu angļu ornitologam Allanam Hjūmam (1829–1912).[5]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hjūma ķauķītis ir gājputns. Ligzdo Kazahstānas ziemeļaustrumos un ziemeļos, Altajā, Sajānos, Baikāla dienvidos, Mongolijas rietumos, Ķīnas centrālajā daļā un ziemeļrietumos un Centrālāzijas kalnu rajonā. Ziemo Afganistānā, Pakistānā, Indijas ziemeļos un austrumos un teritorijās uz austrumiem līdz Bangladešai, Ķīnas dienvidiem un Indoķīnas pussalas ziemeļu daļai.[6] Sastopams kalnos līdz 4000 m virs jūras līmeņa.[7][8]
Rudens migrācijas laikā, neskatoties uz ievērojamo attālumu (apmēram 3000 km), Hjūma ķauķītis mēdz ieklejot Eiropā, sasniedzot Lielbritāniju. Toties vasaras periodā Eiropā ieklejo neligzdojošie pieaugušie īpatņi.[9]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā Hjūma ķauķītis ir rets ieceļotājs. Lai arī līdz šim bijuši četri novērojumi Liepājā un Papē (pirmais 2013. gadā), domājams, ka suga ieceļo regulāri. Piemēram, Somijā Hjūma ķauķīši novēroti vairāk nekā simts reižu.[6]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hjūma ķauķītis ir viens no mazākajiem ķauķīšiem ar pelēcīgi zaļganu, neuzkrītošu apspalvojumu. Ķermeņa garums 10—11 cm, spārnu plētums 15—21 cm, svars 5—9 g.[9][10][11]
Apspalvojums ķermeņa augšpusē pelēkzaļš, apakšpusē gaiši pelēks vai balts. Uz spārniem viena vai divas bālas šķērsjoslas. Galvas virspuse pelēka ar gaiši zaļu centrālu svītru, virs acs gaiši dzeltena, gara uzacs, knābis īss un tumšs. Abi dzimumi izskatās vienādi.[9][12]
Līdzīgas sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hjūma ķauķītis ir grūti atšķirams no ļoti līdzīgajiem dzeltensvītru un Sibīrijas ķauķīšiem. Hjūma ķauķītis, salīdzinot ar dzeltensvītru ķauķīti, ir pelēkāks, otrā spārnu josla (ja vispār ir) ir izplūdusi un tā kājas ir tumšas, arī knābja apakšējā daļa ir tumša. Sibīrijas ķauķītim ir labi saskatāma centrālā galvas svītra, kā arī tam ir koši dzeltena muguras lejas daļa. Visvieglāk sugas atšķirt pēc to dziesmas[11][4][13][14] un sauciena.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Lai arī Hjūma ķauķītis nav pārāk bailīgs, tomēr to ir ļoti grūti novērot, tā kā tas visu laiku atrodas kustībā, uzturoties koka vainaga daļā.[4][13] Mājo atklātos lapegļu un priežu kalnu mežos, kā arī jauktu koku mežos (piemēram, ar bērziem un rododendriem) un krūmājos gar upēm, galvenokārt 2500—3000 m augstumā. Ziemo kalnu piekājēs lapu koku mežos, dārzos un parkos.[7][10]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hjūma ķauķītis galvenokārt barojas ar kukaiņiem (galvenokārt ar vabolēm), to kāpuriem un olām, arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekus (piemēram, posmkājiem).[9][10]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ligzdošanas sezona ilgst no maija beigām līdz augustam. Veido ilgstošus monogāmus pārus. Pāri ligzdo apmēram 15—50 m attālumā viens no otra. Ligzda parasti atrodas uz zemes pie koka stumbra, celma vai akmeņa, paslēpta zem kuplākiem augiem vai krūmiem, zem koka saknēm. Reizēm atrodas uz kupla ciņa apmēram 20—25 cm augstumā no zemes vai koka dobumā līdz 1 m augstumam. To būvē tikai mātīte apmēram 4—8 dienas. Ligzdai lodveida forma ar ieeju sānos. Vīta no sausas zāles, sūnām un augu šķiedrām, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem un matiem.[9][10][15]
Sezonā parasti viens perējums, retumis divi. Dējumā 4—7 olas. Inkubācijas periods ilgst 11—14 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 11—15 dienu vecumā.[9][10][15]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hjūma ķauķītim ir 2 pasugas:[2]
- Phylloscopus humei humei — nominālpasuga, ligzdo no Krievijas centrālās daļas dienvidiem un Kazahstānas austrumiem līdz Ķīnas ziemeļrietumiem un Nepālas centrālajai daļai;
- Phylloscopus humei mandellii — ligzdo Ķīnas centrālajā daļā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ IUCN: Phylloscopus humei
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
- ↑ Alström & Olsson (1988), Shirihai & Madge (1993), Irwin et al. (2001), Sangster et al. (2002)
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Svensson, L., Mullarney, K., & Zetterström, D. (2010). Collins Bird Guide, 2nd ed. HarperCollins ISBN 978-0-00-726814-6.
- ↑ Jobling, James A (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London: Christopher Helm. p. 305. ISBN 978-1-4081-2501-4.
- ↑ 6,0 6,1 Putni LV: Hjūma ķauķītis Phylloscopus humei
- ↑ 7,0 7,1 Avibirds: Humes Leaf Warbler[novecojusi saite]
- ↑ Alström, Per (2006): Species concepts and their application: insights from the genera Seicercus and Phylloscopus. Acta Zoologica Sinica 52(Supplement): 429-434.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 «ARKive: Hume’s leaf-warbler (Phylloscopus humei)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. janvārī. Skatīts: 2018. gada 5. jūnijā.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 Alive: Hume's Leaf-warbler (Phylloscopus humei)
- ↑ 11,0 11,1 Vogelwarte: Hume's Leaf Warbler
- ↑ Irwin, D.E.; Alström, Per; Olsson, U. & Benowitz-Fredericks, Z.M. (2001): Cryptic species in the genus Phylloscopus (Old World leaf warblers). Ibis 143(2): 233–247. doi:10.1111/j.1474-919X.2001.tb04479.x
- ↑ 13,0 13,1 Hoyo, J. del; et al., eds. (2006). Handbook of the Birds of the World, vol. 11. Barcelona: Lynx Edicions. p. 660. ISBN 84-96553-06-X.
- ↑ Nature Gate: Pallas's Warbler
- ↑ 15,0 15,1 «Пеночка тусклая | Сұр сарықас». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.