Hokejs Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Hokejs ir viens no populārākajiem sporta veidiem Latvijā. Latvijā hokeju spēlē jau kopš 1920. gadiem un pašlaik Latvijā ir, pēc jaunākajiem IIHF datiem, 4836 reģistrētu spēlētāju, kas sastāda 0,21 procentu no visiem valsts iedzīvotājiem.[nepieciešama atsauce] Šis sporta veids Latvijas neatkarības gados ir kļuvis ļoti populārs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā hokejs tiek spēlēts jau kopš 1920. gadiem. Līdz tam krietni populārāks par hokeju bija bendijs, kas ir samērā līdzīgs sporta veids. Pati pirmā hokeja spēlē Latvijā reģistrēta 1909. gada 15. februārī, kad savā starpā tikās Strēlnieka Dārzs un Rīgas "Unions". Viens no pašiem pirmajiem hokeja popularizētājiem Latvijā bija zviedrs Svens Jensens, kurš spēlēja arī bendiju Rīgas "Vanderers" klubā.[1]

Pirmskara Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan hokeju Latvijā spēlēja jau 1920. gados, Latvijas hokeja federācija tika izveidota vieni 1930. gadā. 1931. gadā norisinājās pirmā Latvijas hokeja līgas sezona. Tajā pašā gadā Latviju uzņēma arī IIHF. Latvijas hokeja valstsvienība no 1932. līdz 1940. gadam piedalījās 26 starptautiskās spēlēs (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.

LPSR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvija (LPSR) spēlēja svarīgu lomu arī PSRS hokejā. Harijs Mellups bija vārtsargs pašā pirmajā PSRS izlases spēlē - 1951. gada 22. aprīlī, kad PSRS ar 23 pret 2 pārliecinoši pārspēja Austrumvācijas izlasi. Sešdesmitajos gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu. Tas notika laikā, kad Rīgas Dinamo spēlēja tikai PSRS 3. līgā. Latvijā hokejs popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva Viktors Tihonovs (vēlāk trenējis arī Maskavas "CSKA" un arī PSRS izlasi). Helmuts Balderis bija spilgtākais latviešu hokejists septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. 1977. gadā viņš kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē astoņdesmito gadu beigās spēlēja arī divi latviešu vārtsargi - Vitālijs Samoilovs un Artūrs Irbe. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu, bet Vitālijs Samoilovs bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kurā PSRS izlase izcīnīja zelta medaļas. 1991. gadā, kad PSRS bija jau uz sabrukšanas sliekšņa, Artūrs Irbe atteicās spēlēt PSRS izlasē. 1991. gada Pasaules čempionātā junioriem spēlēja divi latvieši - Sergejs Žoltoks un Sandis Ozoliņš. Tiesa, čempionāta vidū beidza pastāvēt PSRS un tā tika pārdēvēta par NVS izlasi, bet tā kā Latvija nebija iestājusies NVS, tad pēc tikko uzvarētā turnīra protestus iesniedza vairākas delegācijas. Tiesa, protesti tika noraidīti.[2]

Rīgas "Dinamo"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas "Dinamo" bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā 1946./1947. gada ziemā. Sešdesmitajos gados "Dinamo" spēlēja vienīgi PSRS 3. līgā, bet jau 1973./74. sezonā Rīgas "Dinamo" atgriezās PSRS spēcīgākajā līgā un turpināja tur spēlēt līdz pat PSRS sabrukumam 1991. gadā.

Rīgas "Dinamo" veiksmīgākā sezona bija 1987./88., kad PSRS līgā pirmo reizi notika arī izslēgšanas kārta. Regulārajā sezonā Rīgas "Dinamo" finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja vienīgi Maskavas "CSKA" vienībai, tādējādi ierindojoties 2. vietā.

Pēc neatkarības atgūšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, Latvija atkal tika uzņemta Starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) un kā jauna izlase pievienota Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvija pirmo reizi spēlēja B divīzijā, bet kopš 1997. gada Latvijas izlase cīnās spēcīgākajā - A divīzijā. 1997. un 2004. gadā Latvijas izlase izcīnīja 7. vietu, kas ir pagaidām augstākais sasniegums Pasaules čempionātos. Latvija piedalījās arī 2002. un 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā notika Rīgā, Latvijā. 2008. gada 7. aprīlī tika atjaunots Rīgas "Dinamo" spēlēšanai jaunizveidotajā KHL. Starp kluba dibinātājiem bija Guntis Ulmanis, Viesturs Koziols, Kirovs Lipmans, Aigars Kalvītis, Juris Savickis, Guntis Rāvis, Aldis Pauniņš, Krists Freibergs, kā arī Itera Latvija.

Latvijas hokeja līga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašreizējais līgas logo

Latvijas hokeja līga tika dibināta jau 1931. gadā. Pēdējo reizi, pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, tās čempionāts tika aizvadīts 1944. gadā, bet kopš 1991. gada līga atkal ir atjaunota.

1931 - 1944[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašā pirmajā Latvijas hokeja līgas sezonā 1931-32 gadā spēlēja 9 komandas, kas bija iedalītas divās zonās - Rīgas un Liepājas. Rīgas zonā spēlēja 6 komandas - Rīgas "Unions", Rīgas "LSB", Rīgas "RFK", Rīgas "US", Rīgas "ASK", kā arī HK Rīgas "Kaiserwald", bet Liepājas zonā spēlēja 3 komandas - HK Liepājas "Olimpija", Liepājas "ASK", kā arī Liepājas "LTK". Čempions tika noskaidrots finālspēlē, kurā savā starpā tikās labākā Rīgas un labākā Liepājas zonas komanda, attiecīgi - Rīgas "Unions" un HK Liepājas "Olimpija". Par pirmo čempionu, finālā uzvarot ar 14:1, kļuva Rīgas "Unions". Līdzīgs formāts saglabājās arī nākamajā sezonā, lai gan Liepājas zonā spēlēja vienīgi 2 komandas - HK Liepājas "Olimpija" un Liepājas "LTK". Par valsts čempioniem jau otro reizi kļuva Rīgas "Unions". 1933-34 sezonā vairs neeksistēja sadalījums zonās, jo līgā spēlēja vairs tikai 6 komandas, kuras visas bija bāzētas Rīgā. Uzvarēja komanda, kura turnīra laikā bija savākusi visvairāk punktu. Par čempioniem kļuva Rīgas "ASK", bet Rīgas "Unions" palika vienīgi piektie. Rīgas "ASK" uzvarēja arī nākamajās divās sezonās, bet 1936-37 sezonā, kad līgā spēlēja vairs tikai četras komandas, uzvarēja Rīgas "US". Nākamās divas sezonas atkal uzvarēja Rīgas "ASK", tādējādi kļūstot jau par četrkārtējiem Latvijas čempioniem, bet 1939-40 sezonā otro reizi parākā bija Rīgas "US". 1940-41 sezonā, kura norisinājās jau pēc PSRS pirmās okupācijas, līgā spēlēja trīs komandas - divi Rīgas "Dinamo" sastāvi, kā arī Rīgas "RDKA". Pārākā izrādījās Rīgas "Dinamo" A komanda. 1941-42 sezonā, kad Latvijas teritoriju bija okupējusi nacistiskā Vācija, latviešu komandas tika atjaunotas un līgā spēlēja divi Rīgas "US" sastāvi, Rīgas "RSK", kā arī HK Rīgas "Daugavieši". Uzvaru izcīnīja Rīgas "US" pirmais sastāvs. 1942-43 sezonā tām pievienojās divi Rīgas "ASK" sastāvi, bet pats čempionāts netika pabeigts. Pārtraukšanas brīdī, līdere ar 9 punktiem 5 spēlēs bija Rīgas "US" A komanda, bet tai sekoja Rīgas "ASK" A sastāvs ar 3 spēlēs izcīnītiem 5 punktiem. 1943-44 sezonā par čempioniem kārtējo reizi kļuva Rīgas "US", bet tad oficiāli beidza pastāvēt Latvijas valsts un Latvijas čempionātu hokejā aizstāja LPSR čempionāts hokejā.

Kopš 1991[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, tika atjaunota arī Latvija līga hokejā. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē līgā bija raksturīgs salīdzinoši liels komandu skaits - 1994-95 sezonā līgā spēlēja pat 19 komandas. Par pirmajiem līgas čempioniem 1991-92 sezonā kļuva HK Ķekavas "Sāga". 1992-93 sezonā uzvarēja HK Rīgas "Pārdaugava", kuras otrais sastāvs izcīnīja bronzas medaļu. 1993-94 sezonā uzvarēja Rīgas "Hokeja Centrs", kuram tā arī bija vienīgā sezona Latvijas līgā, bet 1994-95 sezonā savu pirmo uzvaru līgā guva Rīgas "NIK's Brih", kura Latvijas līgā dominēja vairākus gadus - nākamo četru sezonu laikā tā čempiones titulu izcīnīja vēl 3 reizes, vienīgi 1996-97 sezonā paliekot otrajā vietā aiz Ogres "Essamikas" un "Latvijas Bērza" apvienotā sastāva. 1999. gadā līgā debitēja HK Liepājas Metalurgs, kas jau tā pirmajā sezonā izcīnīja čempiona titulu. 2000. gadā ar uzvaru līgā debitēja HK Rīga 2000, bet nākamajās divās sezonās atkal pārākā bija "Metalurga" vienība, bet tad četras sezonas pēc kārtas līgā triumfēja Rīga 2000. 2007-08 sezonā uzvaru izcīnīja "Metalurgs". Kopš 2003-04 sezonas Latvijas līgu var saukt par atklātu, jo tajā spēlē lietuviešu klubs SC Energija, bet 2007-08 sezonā līgā spēlēja arī Tartu "Big Diamonds".

Latvijas hokeja izlase[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1932 - 1939[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas hokeja izlases vēsture sākās 1932. gada 27. februārī Rīgā, kad tā tikās ar Lietuvas izlasi. Spēlē ar 3-0 pārāka izrādījās Latvijas izlase, kuras labā pašus pirmos vārtus guva Indriķis Reinbahs. Latvijas izlases pirmais starptautiskais turnīrs bija 1932. gada Eiropas čempionāts, kurā Latvijas izcīnīja 8. vietu, aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju. Pirmo reizi Pasaules čempionātā Latvija piedalījās 1933. gadā. Tā zaudēja abās grupas spēlēs (ar 1:5 Šveicei un ar 0:3 Ungārijai), tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.-12. vietu. Pirmajā spēlē Latvijas uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā nepiedalījās, bet 1935. gadā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 - Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā. Latvijas izlase piedalījās arī 1936. gada olimpiskajās spēlēs. Tiesa, tās viņa noslēdza pēdējā 15. vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts.

Kopš 1991[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas, speciāli šim turnīram būvētas, halles - Arēna Rīga un Skonto stadiona halle. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Slovēniju. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu Kanādai ar 0-11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša Rika Lūkera darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4-2 pārspēja Norvēģiju un turnīru beidza. Par čempioniem Rīgā organizētajā čempionātā kļuva Zviedrija, kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarējusi gan Pasaules čempionātā, gan arī olimpiskajās spēlēs.

Līdzjutēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas izlases līdzjutēji

Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju - cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļetes visiem nepietika.[nepieciešama atsauce] Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlasei ir liels fanu skaits. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.[3] Tiesa, neviena no Latvijas hokeja līgas komandām nevar lepoties ar lielu līdzjutēju skaitu.

Spēlētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmskara Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LPSR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trimdā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. pasaules kara laikā uz Vāciju emigrēja Ēriks Koņeckis. Nonākot Vācijā, viņš turpināja savu hokejista karjeru un no 1945. līdz 1948. gadam spēlēja Vācijas hokeja līgas klubā HC Augsburg, bet vēlāk pārcēlās uz Krēfeldes "Preussen", kuras sastāvā 1951. gadā kļuva par Vācijas čempionu, bet 1952. gadā viņš šo sasniegumu atkārtoja KEV komandas sastāvā, kur viņš bija spēlējošais treneris. Viņa spēlētāja karjera turpinājās līdz pat 1955. gadam, kad viņš bija Manheimas ERC spēlējošais treneris. 2005. gadā viņš tika iekļauts Vācijas Hokeja Slavas zālē. Viņa vārds ir atrodams arī Krēfeldes "Pinguine" Slavas zālē.

Neatkarīgajā Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvieši NHL[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Latvieši NHL

NHL čempiona titulu - Stenlija kausu līdz šim ir izcīnījis tikai Sandis Ozoliņš, tas viņam izdevās 1995./1996. sezonā, spēlējot Kolorādo "Avalanche". Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlējis arī ASV dzimušais latvietis Harolds Šnepsts.

Līdz šim NHL ir spēlējuši 24 latvieši:

  • Izcelti tie, kas NHL spēlē arī pašlaik.

NHL spēlējušo latviešu statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sandis Ozoliņš ir rekordists visās galvenajās kategorijās, lai gan Kārlim Skrastiņam vairākus gadus piederēja NHL rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm starp aizsargiem.[4]

Hokeja halles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā slēgtā ledus halle Latvijas teritorijā tika uzbūvēta 1970. gadā - tā bija Rīgas Sporta pils, kura ilgu laiku kalpoja kā Rīgas "Dinamo", Latvijas izlases, kā arī daudzu Latvijas hokeja līgas klubu mājvieta. 2007. gada pavasarī tā tika slēgta, bet 2008. gada sākumā - nojaukta. Vēl pirms PSRS sabrukuma Latvijas teritorijā tika uzbūvēta arī Talsu ledus halle.

Masveida ledus haļļu celtniecība Latvijā sākās pēc 1998. gada, kad tika atklāta Olimpiskā ledus halle Liepājā. Vēl 1998. gadā tika atklāta arī Ventspils ledus halle, kurā ir 3000 sēdvietu. 1999. gadā tika atklāta Daugavpils ledus halle, bet 2001. gadā - Aizkraukles ledus halle. 2005. gadā tika atklāta Volvo ledus halle Rīgā, zem kuras jumta ir divi ledus laukumi. 2006. gadā tika pabeigta halle arī Tukumā.

Lielākā Latvijas ledus halle ir Arēna Rīga. Lai gan tā ir daudzfunkcionāla halle, tā tika celta tieši hokeja vajadzībām - tajā tika aizvadītas 2006. gada Pasaules čempionāta spēles. Pašlaik to izmanto Latvijas hokeja izlase, kā arī Rīgas "Dinamo".

Vēl Latvijā slēgtās ledus halle ir arī Piņķos (Inbox.lv ledus halle), Ogrē (Vidzemes ledus halle), Brocēnos, Jelgavā, kā arī Valmierā.[5]

Sieviešu hokejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ošiņš, Ivars (2006. gada 2. maijs). "Latvijas sporta zelta 100 - Arvīds Pētersons". Sporta Avīze 539: 26-27.
  2. Ingrīda Jurševica, Māra Jurševica. Latvijas hokeja pavasaris, 2006. ISBN 9984-19-936-3.
  3. hockeyfans.ch, Lettland mit Druck, Enthusiasmus, Zwist und Trauer
  4. rockymountainnews.com, Avs’ Skrastins ties mark for most consecutive games by defenseman Archived 2007. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē.
  5. «hockeyarenas.net».

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]