Itālija olimpiskajās spēlēs
Itālija Olimpiskajās spēlēs | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
SOK kods | ITA | ||||||||
NOK | Itālijas Nacionālā olimpiskā komiteja | ||||||||
Mājaslapa |
www | ||||||||
Medaļas 7. vieta |
| ||||||||
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Citas saistītas dalības | |||||||||
1906 neoficiālās olimpiskās spēles |
Itālija olimpiskajās spēlēs startē kopš mūsdienu olimpisko spēļu pirmsākumiem 1896. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles notika Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Arī ziemas olimpiskajās spēlēs tā ir piedalījusies kopš to izveidošanas 1924. gadā. Itālija ir piedalījusies pilnīgi visās vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs.
Itālija ir organizējusi 3 olimpiskās spēles: 1 vasaras un 2 ziemas olimpiskās spēles. Ziemas olimpiskās spēles ir tikušas rīkotas Kortīnā d'Ampeco (1956. gadā) un Turīnā (2006. gadā). Savukārt 2026. gada ziemas olimpiskās spēles tiks rīkotas Milānā un Kortīnā d'Ampeco. 1960. gadā Itālijas galvaspilsētā Romā tika organizētas vasaras olimpiskās spēles.
Itālija olimpiskajās spēlēs līdz šim ir izcīnījusi 759 medaļas (259 zelta, 231 sudraba un 269 bronzas medaļu). Tā ir 6. veiksmīgākā valsts olimpiskajās spēlēs aiz ASV, Padomju Savienības, Vācijas, Lielbritānijas un Francijas. Lielāko daļu medaļu, 618 medaļas, tā ir izcīnījusi vasaras olimpiskajās spēlēs, bet 141 medaļa ir izcīnītas ziemas olimpiskajās spēlēs. Ar medaļām bagātākās vasaras olimpiskās spēles Itālijai ir 2020. gada Tokijas spēles. Šajās spēlēs tā izcīnīja 40 olimpiskās medaļas. Taču visvairāk zelta medaļu, 14 medaļas, tā izcīnīja 1984. gada Losandželosas vasaras spēlēs. No ziemas olimpiskajās spēlēs Itālijai visveiksmīgākās bija 1994. gada Lillehammeras spēles, kad tā izcīnīja 20 olimpiskās medaļas. No olimpiskajiem sporta veidiem Itālija ir līderis paukošanā. Šajā sporta veidā tā kopumā ir izcīnījusi 130 medaļas. Vēl vairāk nekā 50 medaļas no vasaras olimpiskajiem sporta veidiem tā ir izcīnījusi vieglatlētikā (65 medaļas) un riteņbraukšanā (63 medaļas). No ziemas olimpiskajiem sporta veidiem visvairāk medaļu, 36 medaļas, ir izcīnītas distanču slēpošanā un kalnu slēpošanā. Kopumā medaļas ir izcīnītas 25 vasaras olimpiskajos sporta veidos un 12 ziemas olimpiskajos sporta veidos. Vistitulētākais Itālijas sportists olimpiskajās spēlēs ir paukotājs Edoardo Mandžaroti, kurš ir izcīnījis 13 olimpiskās medaļas.
Organizētās olimpiskās spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Itālija ir organizējusi 3 olimpiskās spēles un 2026. gadā organizēs 4 olimpiskās spēles. Pirmās olimpiskās spēles, kas tika organizētas Itālijā bija 1956. gada Kortīnas d'Ampeco ziemas spēles, nākāmās tika rīkotas 1960. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles notika galvaspilsētā Romā. 2006. gadā ziemas olimpiskās spēles tika rīkotas Turīnā. Savukārt 2026. gada ziemas olimpiskās spēles ir plānots organizēt Milānā un Kortīnā d'Ampeco.
Spēles | Rīkotājpilsēta | Datumi | Dalībvalstis | Dalībnieki | Sporta veidi, disciplīnas, Notikumi |
---|---|---|---|---|---|
1956 Ziemas OS | Kortīna d'Ampeco | 26. janvāris — 5. februāris | 32 | 821 | 4 sporta veidi, 8 disciplīnas, 24 notikumi |
1960 Vasaras OS | Roma | 25. augusts — 11. septembris | 83 | 5338 | 17 sporta veidi, 23 disciplīnas, 150 notikumi |
2006 Ziemas OS | Turīna | 10. — 26. februāris | 80 | 2508 | 7 sporta veidi, 15 disciplīnas, 84 notikumi |
2026 Ziemas OS | Milāna/Kortīna d'Ampeco | TBD | TBD | TBD | TBD |
Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Paskaidrojumi
# | Sportistu skaits |
#• | Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos |
— | Sportisti nestartēja |
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā |
Sportistu skaits vasaras olimpiskajās spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1896 | 1900 | 1904 | 1908 | 1912 | 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 | 2020 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 1 | 23 | 1 | 66 | 66 | 173 | 196 | 156 | 112 | 227 | 193 | 208 | 120 | 246 | 157 | 152 | 197 | 183 | 121 | 222 | 212 | 228 | 236 | 246 | 229 | 203 | 162 | 165 | 193 |
Sievietes | 1 | — | — | — | 1 | 4 | 18 | — | 16 | 20 | 23 | 15 | 34 | 11 | 15 | 27 | 27 | 38 | 46 | 41 | 76 | 104 | 115 | 115 | 130 | 123 | 143 | 180 | |
Kopā | 1 | 24 | 1 | 66 | 66 | 174 | 200 | 175 | 112 | 243 | 213 | 231 | 135 | 280 | 168 | 167 | 224 | 210 | 159 | 268 | 253 | 304 | 340 | 361 | 364 | 333 | 285 | 308 | 381 |
Sporta veidi | 1 | 7 | 1 | 8 | 8 | 18 | 18 | 15 | 13 | 17 | 16 | 19 | 14 | 19 | 18 | 17 | 19 | 20 | 19 | 22 | 22 | 25 | 26 | 28 | 27 | 27 | 23 | 25 | 28 |
Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sporta veids | 1896 | 1900 | 1904 | 1908 | 1912 | 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Airēšana | 1 | — | 1 | — | 6 | 17 | 26 | 20 | 22 | 26 | 26 | 21 | 26 | 18 | 14 | 21 | 15 | 5 | 22 | 27 | 21 | 32 | 28 | 31 | 20 | 20 | 26 | ||||||||||||||
Badmintons | — | — | — | — | 1 | 1 | 1 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||
Basketbols | 13 | 14 | 13 | — | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 | 24 | 12 | — | 12 | 12 | 12 | 12 | — | — | — | ||||||||||||||||||||||
Beisbols | 20 | 20 | 24 | 24 | — | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Bokss | — | — | 5 | 16 | 7 | 8 | 8 | 8 | 10 | 8 | 10 | 10 | 11 | 8 | 6 | 4 | 7 | 7 | 5 | 5 | 6 | 6 | 6 | 7 | 7 | ||||||||||||||||
Burāšana | — | — | — | — | — | 3 | 12 | 1 | 14 | 15 | 14 | 12 | 11 | 10 | 8 | 10 | 12 | 6 | 11 | 15 | 14 | 16 | 18 | 18 | 18 | 11 | 13 | ||||||||||||||
Cīņas sports | — | — | 1 | 6 | 8 | 17 | 5 | 6 | 10 | 11 | 14 | 5 | 16 | 5 | 5 | 7 | 8 | 6 | 7 | 4 | 5 | 4 | 2 | 6 | 2 | 1 | 2 | ||||||||||||||
Daiļlēkšana | — | 1 | 1 | 1 | 1 | 3 | — | 3 | — | 1 | — | 5 | 2 | 4 | 2 | 4 | 1 | 2 | 4 | 3 | 2 | 5 | 6 | 8 | 8 | 8 | |||||||||||||||
Džudo | 2 | 2 | 3 | 1 | 5 | 4 | 9 | 9 | 9 | 9 | 8 | 9 | 6 | ||||||||||||||||||||||||||||
Futbols | — | — | — | 14 | 21• | 13 | 17 | 14 | 12 | 12 | — | 16 | — | — | — | — | — | 17 | 18 | 16 | 17 | 17 | 17 | 19 | — | — | |||||||||||||||
Galda teniss | 1 | 1 | 3 | — | 5 | 3 | 2 | — | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Golfs | 4 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jāšana | 3 | — | — | — | 10 | 5 | 5 | — | 6 | 6 | 4 | 6 | 7 | 7 | 7 | 8 | 9 | 4 | 8 | 5 | 12 | 14 | 7 | 8 | 6 | 3 | 6 | ||||||||||||||
Lauka hokejs | — | — | — | — | — | — | — | 15 | — | 18 | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | ||||||||||||||||||
Loka šaušana | — | — | — | 3 | 4 | 3 | 3 | 3 | 4 | 6 | 6 | 4 | 6 | 6 | 6 | ||||||||||||||||||||||||||
Mākslas (sinhronā) peldēšana | 1 | — | 2 | 10 | 9 | 9 | 2 | 2 | 9 | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Mākslas sacensības | 4 | 2 | 4 | 11 | 10 | 61 | 30 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||
Modernā pieccīņa | — | 1 | 4 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 1 | 3 | 1 | 3 | 3 | 3 | 1 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 4 | 4 | 4 | 4 | |||||||||||||||||
Paukošana | — | 8 | — | 11 | 9 | 19 | 19 | 18 | 14 | 16 | 19 | 18 | 19 | 20 | 20 | 19 | 19 | 18 | 14 | 20 | 20 | 20 | 16 | 17 | 12 | 16 | 18 | 14 | |||||||||||||
Peldēšana | — | 2 | — | 4 | 2 | 4 | 6 | 5 | 2 | — | — | 10 | 7• | 23 | 16 | 10 | 24 | 13 | 13 | 26 | 21 | 24 | 14 | 21 | 29 | 34 | 34 | 38 | |||||||||||||
Pludmales volejbols | 4 | 6 | 2 | 2 | 4 | 6 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||
Riteņbraukšana | — | 7 | 1 | 4 | — | 12 | 10 | 12 | 10 | 11 | 12 | 11 | 12 | 14 | 14 | 16 | 15 | 14 | 10 | 21 | 18 | 18 | 21 | 18 | 13 | 15 | 13 | 23 | |||||||||||||
Smaiļošana un kanoe airēšana | 1 | — | 6 | — | 12 | 4 | 2 | 10 | 11 | 5 | 7 | 5 | 18 | 15 | 8 | 8 | 16 | 8 | 8 | ||||||||||||||||||||||
Softbols | — | — | 15 | 15 | — | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Svarcelšana | — | — | 5 | 15 | 6 | 4 | 4 | 1 | 6 | 4 | 7 | 2 | 3 | 6 | 1 | 3 | 3 | 6 | 3 | 2 | 4 | — | 4 | 1 | 2 | ||||||||||||||||
Šaušana | 1 | — | — | — | 10 | 14 | 6 | 9 | 6 | 8 | 5 | 9 | 5 | 7 | 11 | 13 | 10 | 12 | 13 | 13 | 15 | 15 | 13 | 15 | 15 | 14 | |||||||||||||||
Tekvondo | 3 | 3 | 3 | 2 | — | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Teniss | — | — | — | — | — | 4 | 5 | 5 | 8 | 8 | 6 | 6 | 8 | 7 | 7 | ||||||||||||||||||||||||||
Triatlons | 3 | 3 | 4 | 3 | 4 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ūdenspolo | — | — | — | — | 8• | 7 | — | — | — | 9 | 11 | 10• | 12 | 12 | 11 | 11 | 11 | 11 | 12 | 13 | 12 | 13 | 13 | 26 | 25 | 26 | 26 | ||||||||||||||
Vieglatlētika | — | 2 | — | 12 | 12 | 24 | 36 | 24 | 21 | 32 | 25 | 33 | 21 | 47 | 22 | 26 | 40 | 32 | 26 | 51 | 38 | 39 | 50 | 47 | 35 | 45 | 38 | 38 | |||||||||||||
Vingrošana | — | 1 | — | 32 | 18 | 27 | 8 | 20 | 7 | 16 | 16 | 16 | 6 | 12 | 6 | 9 | 12 | 9 | — | 6 | 11 | 10 | 17 | 15 | 16 | 19 | 18 | 12 | |||||||||||||
Virves vilkšana | — | — | — | — | 8 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Volejbols | — | — | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 | 24 | 24 | 24 | 24 | 24 | ||||||||||||||||||||||||||||
Sporta veids | 1896 | 1900 | 1904 | 1908 | 1912 | 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 |
Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Paskaidrojumi
# | Sportistu skaits |
#• | Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos |
— | Sportisti nestartēja |
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā |
Sportistu skaits
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1994 | 1998 | 2002 | 2006 | 2010 | 2014 | 2018 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 23 | 13 | 12 | 35 | 51 | 28 | 53 | 21 | 53 | 39 | 41 | 47 | 34 | 59 | 42 | 79 | 78 | 79 | 63 | 106 | 69 | 67 | 71 |
Sievietes | — | — | — | 5 | 3 | 5 | 12 | 7 | 8 | 8 | 3 | 11 | 12 | 15 | 16 | 28 | 26 | 34 | 46 | 73 | 40 | 43 | 49 |
Kopā | 23 | 13 | 12 | 40 | 54 | 33 | 65 | 28 | 61 | 47 | 44 | 58 | 46 | 74 | 58 | 107 | 104 | 113 | 109 | 179 | 109 | 110 | 120 |
Sporta veidi | 4 | 5 | 4 | 7 | 9 | 6 | 8 | 6 | 9 | 8 | 9 | 9 | 8 | 9 | 8 | 11 | 11 | 13 | 12 | 15 | 13 | 13 | 14 |
Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sporta veids | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1994 | 1998 | 2002 | 2006 | 2010 | 2014 | 2018 | |||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Ātrslidošana | — | — | — | — | 4 | 3 | 5 | 3 | 2 | 4 | 2• | 6 | 3 | 3 | 3 | 4 | 5 | 4 | 8 | 8 | 5 | 6 | 9 | |||||||||||||||||||||||||||||
Biatlons | — | — | — | 5 | 4 | 5 | 5 | 6 | 10 | 6 | 6 | 10 | 10 | 10 | 9 | 11 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Bobslejs | 10 | 5 | 4 | 10 | 10• | 8 | 10 | 8 | 10 | 10 | 9 | 5 | 9 | 9 | 8 | 9 | 8 | 9 | 12 | 8 | 4 | 4 | ||||||||||||||||||||||||||||||
Daiļslidošana | — | — | — | 2 | 2 | 1 | 2 | 2 | 2 | 2 | 1 | 7 | 2 | 3 | 4 | 7 | — | 6 | 9 | 7 | 9 | 11 | 11 | |||||||||||||||||||||||||||||
Distanču slēpošana | 7 | 4• | 6• | 7• | 10• | 11• | 14 | 9 | 9 | 9 | 8 | 7 | 7 | 10 | 14 | 13 | 12 | 13 | 17 | 17 | 18 | 16 | 15 | |||||||||||||||||||||||||||||
Frīstaila slēpošana | 6 | 6 | 2 | 1 | 6 | 1 | 4 | 4 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Hokejs | — | — | — | 10 | 17 | — | 16 | — | 17 | — | — | — | — | 20 | — | 22 | 23 | 22 | — | 44 | — | — | — | |||||||||||||||||||||||||||||
Kalnu slēpošana | 7 | 8 | 10 | 13 | 10 | 11 | 10 | 8 | 12 | 14 | 12 | 11 | 18 | 20 | 22 | 22 | 22 | 21 | 19 | 20 | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Kamaniņu braukšana | 8 | 9 | 9 | 8 | 9 | 9 | 9 | 8 | 8 | 10 | 10 | 9 | 8 | 10 | 9 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kērlings | — | — | — | 9 | — | — | 5 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Militārā patruļa | 4 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Skeletons | 2 | 1• | 2 | 2 | 2 | 1 | 1 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Snovbords | 9 | 10 | 16 | 11 | 11 | 12 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šorttreks | 8 | 9 | 9 | 10 | 9 | 9 | 9 | 7 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Tramplīnlēkšana | 2 | 3• | 3• | 2 | 3 | — | 4• | 4• | 3 | 1 | 1• | 4• | 1 | 3 | 2 | 3 | 4• | 1 | 1 | 4• | 3 | 5 | 8 | |||||||||||||||||||||||||||||
Ziemeļu divcīņa | — | 1• | 3• | 2• | 3• | 1• | 3• | 1• | 2 | 2 | 2• | 2• | — | — | — | — | 3• | 1 | — | 5• | 4 | 5 | 4 |
Medaļu tabulas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Medaļas pa vasaras sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] Līderi sporta veidā
|
Medaļas pa ziemas sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Medaļām bagātākie sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Itāliju ir ieguvuši piecas un vai vairāk olimpiskās medaļas.
Sportists | Sporta veids | Spēles | Gadi | Dzimums | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Edoardo Mandžaroti | Paukošana | Vasaras | 1936; 1948 — 1960 | Vīrietis | 6 | 5 | 2 | 13 | |
Valentīna Vecāli | Paukošana | Vasaras | 1996 — 2012 | Sieviete | 6 | 1 | 2 | 9 | |
Nedo Nadi | Paukošana | Vasaras | 1900; 1920 | Vīrietis | 6 | — | — | 6 | |
Džuzepe Delfino | Paukošana | Vasaras | 1952 — 1964 | Vīrietis | 4 | 2 | — | 6 | |
Džovanna Trillini | Paukošana | Vasaras | 1992 — 2008 | Sieviete | 4 | 1 | 3 | 8 | |
Džordžo Dzampori | Vingrošana | Vasaras | 1912; 1920 — 1924 | Vīrietis | 4 | 1 | — | 5 | |
Oreste Puliti | Paukošana | Vasaras | 1920 — 1928 | Vīrietis | 4 | 1 | — | 5 | |
Džulio Gaudīni | Paukošana | Vasaras | 1952 — 1964 | Vīrietis | 3 | 4 | 2 | 9 | |
Klauss Dibiasi | Daiļlēkšana | Vasaras | 1952 — 1964 | Vīrietis | 3 | 2 | — | 5 | |
Džankarlo Kornadža-Mediči | Paukošana | Vasaras | 1928 — 1936 | Vīrietis | 3 | 2 | — | 5 | |
Alberto Tomba | Kalnu slēpošana | Ziemas | 1988 — 1994 | Vīrietis | 3 | 2 | — | 5 | |
Antonio Rosi | Smaiļošana un kanoe airēšana | Vasaras | 1992 — 2004 | Vīrietis | 3 | 1 | 1 | 5 | |
Gustavo Marci | Riteņbraukšana | Vasaras | 1928 — 1936 | Vīrietis | 2 | 5 | — | 7 | |
Stefānija Belmondo | Distanču slēpošana | Ziemas | 1992 — 2002 | Sieviete | 2 | 3 | 4 | 9 | |
Manuela Di Čenta | Distanču slēpošana | Ziemas | 1992 — 1994 | Sieviete | 2 | 2 | 3 | 7 | |
Eudžēnio Monti | Bobslejs | Ziemas | 1992 — 1994 | Vīrietis | 2 | 2 | 2 | 6 | |
Manlio Di Rosa | Paukošana | Vasaras | 1952 — 1964 | Vīrietis | 2 | 2 | 1 | 5 | |
Arianna Fontana | Šorttreks | Ziemas | 2006 — 2018 | Sieviete | 2 | 1 | 5 | 8 | |
Armins Cegelers | Kamaniņu braukšana | Ziemas | 1992 — 2014 | Vīrietis | 2 | 1 | 3 | 6 | |
Marko Alborello | Distanču slēpošana | Ziemas | 1992 — 1994 | Vīrietis | 1 | 3 | 1 | 5 | |
Raimondo D'Inceo | Jāšana | Vasaras | 1956 — 1972 | Vīrietis | 1 | 2 | 3 | 6 | |
Silvio Fauners | Distanču slēpošana | Ziemas | 1992 — 1998 | Vīrietis | 1 | 1 | 3 | 5 | |
Gabriella Parucci | Distanču slēpošana | Ziemas | 1992 — 2006 | Sieviete | 1 | — | 4 | 5 | |
Pjēro D'Inceo | Jāšana | Vasaras | 1956 — 1972 | Vīrietis | — | 2 | 4 | 6 |
Karognesēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Itālijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.
Vasaras olimpiskās spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2020 Tokija — Džesika Rosi, Elia Vivjāni
- 2016 Riodežaneiro — Federika Pellegrīni
- 2012 Londona — Valentīna Vecāli
- 2008 Pekina — Antonio Rosi
- 2004 Atēnas — Jurijs Keki
- 2000 Sidneja — Karltons Mierss
- 1996 Atlanta — Džovanna Trillīni
- 1992 Barselona — Džuzepe Abanjāle
- 1988 Seula — Pjetro Mennea
- 1984 Losandželosa — Sāra Simeoni
- 1980 Maskava — parādē nedevās
- 1976 Monreāla — Klauss Dibiasi
- 1972 Minhene — Abdons Pamiks
- 1968 Mehiko — Raimondo D'Inceo
- 1964 Tokija — Džuzepe Delfīno
- 1960 Roma — Edoardo Mandžaroti
- 1956 Melnburna — Edoardo Mandžaroti
- 1952 Helsinki — Miranda Kikonjāni
- 1948 Londona — Džanni Roka
- 1936 Berlīne — Džūlio Gaudīni
- 1932 Losandželosa — Ugo Fidžērio
- 1928 Amsterdama — Ugo Fidžērio
- 1924 Parīze — Nedo Nadi
- 1920 Antverpene — Alberto Bralja
- 1912 Stokholma — Pjetro Bradžalja
- 1908 Londona — nav zināms
- 1904 Sentluisa — nav zināms
- 1900 Parīze — nav zināms
- 1896 Atēnas — nav zināms
Ziemas olimpiskās spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2022 Pekina — Mikela Mojoli
- 2018 Phjončhana — Arianna Fontana
- 2014 Soči — Armins Cegelers
- 2010 Vankūvera — Džordžo Di Čenta
- 2006 Turīna — Karolīna Kostnere
- 2002 Soltleiksitija — Izolde Kostnere
- 1998 Nagano — Gerda Veizenšteinere
- 1994 Lillehammere — Debora Kompanjoni
- 1992 Albērvila — Alberto Tomba
- 1988 Kalgari — Maurīlio De Colts
- 1984 Sarajeva — Pauls Hildgartners
- 1980 Leikplesida — Gustavs Tēni
- 1976 Insbruka — Gustavs Tēni
- 1972 Saporo — Lusjāno de Paoliss
- 1968 Grenoble — Klotilde Fasolisa
- 1964 Insbruka — Eudžēnio Mointi
- 1960 Skvoveli — Bruno Alberti
- 1956 Kortīna d'Ampeco — Nilo Dzandanels
- 1952 Oslo — Marija Gracija Markelli
- 1948 Sanktmorica — Vitorio Kjerroni
- 1936 Berlīne — Andriāno Gvarnjēri
- 1932 Leikplesida — Erminio Sertorelli
- 1928 Sanktmorica — Ferdinando Gliks
- 1924 Šamonī — Leonardo Bonci
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- «Italy». International Olympic Committee.
- «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
- «Italy». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. aprīlis. Arhivēts 2012. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
|
|