Jāsirs Arafāts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jasirs Arafats)
Jump to navigation Jump to search
Jāsirs Arafāts
ياسر عرفات (Yāsir `Arafāt)
Yasser-arafat-1999-2.jpg
1. Palestīnas autonomijas prezidents
Amatā
1996. gada 20. janvāris — 2004. gada 11. novembris
Premjerministrs Mahmuds Abāss
Ahmeds Kurei
Pēctecis Rauhi Fatuhs
Mahmuds Abāss

Dzimšanas dati 1929. gada 24. augustā
Kaira, Ēģipte[1]
Miršanas dati 2004. gada 11. novembrī
Parīze, Francija
Tautība palestīnietis
Politiskā partija Fatah
Dzīvesbiedrs(-e) Suha Arafata
Reliģija islāms[2]

Jāsirs Arafāts (ياسر عرفات‎, Yasser Arafat), īstajā vārdā Mohameds Abdelraūfs Arafāts el Kudva el Huseinī (محمد عبد الرؤوف القدوة الحسيني, Mohammed Abdel-Raouf Arafat al-Qudwa al-Husseini; dzimis 1929. gada 24. augustā Kairā, miris 2004. gada 11. novembrī Parīzē) bija Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas dibinātājs un vadītājs, Palestīnas autonomijas prezidents un 1994. gada Nobela miera prēmijas laureāts.[3]

Arafāts tika pretrunīgi vērtēts visas savas politiskās karjeras garumā. Viņa atbalstītāji uzskata Arafātu par varonīgu brīvības cīnītāju, kas simbolizē palestīniešu nacionālos centienus. Arafāta oponenti apraksta viņu kā teroristu, kas atbalstījis vardarbību. Daļa palestīniešu apsūdzēja Arafātu politiskā korupcijā un kritizēja viņu kā vāju līderi, kas pārlieku piekāpies Izraēlai 1993. gadā parakstītajā Oslo līgumā, ar kuru palestīnieši atzina Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu un tika izveidota autonoma Palestīnas pašpārvalde, par kuras prezidentu kļuva Arafāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oficiāli dokumenti vēsta, ka Arafāts dzimis Kairā audumu tirgotāja ģimenē, tomēr pats viņš apgalvoja, ka dzimis Jeruzalemē. Arafāts studēja Kairas Universitātē, kur esot diskutējis ar ebrejiem un iepazinis Hercla darbus. Ap 1946. gadu kļuva par pārliecinātu palestīniešu nacionālistu. No 1952. līdz 1956. gadam vadīja paramilitāro Palestīniešu studentu savienību un darbojās organizācijā Musulmaņu brālība.

1959. gadā Jāsirs Arafāts kopā ar domubiedriem Kuveitā nodibināja organizāciju Fatah, kas kļuva par Palestīnas Atbrīvošanās organizācijas (PAO) galveno spēku. 1968. gadā Jāsira Arafāta un Fatah kaujinieku galvenā bāze bija Jordānijas pilsēta Karameha. Tajā pašā gadā Izraēlas karaspēks mēģināja pilsētu ieņemt, tomēr tam nācās atkāpties. Tas ārkārtīgi pacēla Arafāta autoritāti palestīniešu acīs, un 1969. gadā Jāsirs Arafāts nomainīja Ahmadu Šukeiri PAO vadītāja amatā.

Pēc Melnā septembra notikumiem Arafāts līdz ar palestīniešiem pērcēlās uz Libānu, kur aktīvi piedalījās Libānas pilsoņu kara notikumos. 1982. gadā Arafāts bija spiests pamest Libānu un līdz 1993. gadam uzturējās Tunisijā, no kurienes vadīja PAO darbību. 1988. gadā PAO deklarēja neatkarīgu Palestīnas valsti. Pēc Oslo līguma parakstīšanas 1993. gadā Arafāts atgriezās Palestīnā kā pašvaldības vadītājs, bet 1996. gadā vēlēšanās viņu ievēlēja par Palestīnas pašpārvaldes prezidentu.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Oficiālos dokumentos tiek minēta Kaira, bet par to tiek diskutēts. Vēl starp dzimšanas vietām tiek minēta Jeruzāleme un Gaza. Lai vairāk iegūtu informācijas, skatīt šeit un šeit (angļu valodā). Daži uzskata, ka KGB speciāli ir izplatījuši informāciju, ka Arafats dzimis Jeruzālemē. Par to vairāk skatīt šeit (angļu valodā)
  2. (angliski) Yasser Arafat - NNDB
  3. «The Nobel Peace Prize 1994». Nobel Foundation.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Nelsons Mandela,
Frederiks Vilems de Klerks
Nobela Miera prēmija
1994. gads
kopā ar Ichaku Rabinu,
Šimonu Peresu
Pēctecis:
Džozefs Rotblats,
Paguošas konference