Pāriet uz saturu

Aļona Ostapenko

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jeļena Ostapenko)
Aļona Ostapenko
Aļona Ostapenko 2022. gadā
Personas dati
Sporta veids Teniss
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Dzīvesvieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzimšanas datums 1997. gada 8. jūnijā (27 gadi)
Augums 177 cm[1]
Svars 68 kg[1]
Profesionāļos kopš 2012. gada 23. aprīļa
Treneris Stass Hmarskis,
Jeļena Jakovļeva
Karjeras ieņēmumi 11 107 753 US$
Vienspēles
Karj. spēles (uzv./zaud.) 371–227
Karjeras tituli 8 WTA, 7 ITF
Augstākā vieta
rangā 		5. (2018. gada 19. marts)
Grand Slam vienspēļu rezultāti
Austrālijas atklātais čempionāts QF (2023)
Francijas atklātais čempionāts W (2017)
Vimbldonas čempionāts SF (2018)
ASV atklātais čempionāts QF (2023)
Dubultspēles
Karj. spēles (uzv./zaud.) 236–156
Karjeras tituli 9 WTA, 8 ITF
Augstākā vieta
rangā 		4. (2024. gada 28. oktobris)
Grand Slam dubultspēļu rezultāti
Austrālijas atklātais čempionāts F (2024)
Francijas atklātais čempionāts SF (2022)
Vimbldonas čempionāts SF (2022)
ASV atklātais čempionāts W (2024)
Jauktās dubultspēles
Grand Slam dubulspēļu rezultāti
Austrālijas atklātais čempionāts QF (2023)
Francijas atklātais čempionāts 1R (2017, 2018, 2023)
Vimbldonas čempionāts F (2019)
ASV atklātais čempionāts QF (2022)

Aļona (oficiāli Jeļena) Ostapenko[2][3] (dzimusi 1997. gada 8. jūnijā[4]) ir Latvijas tenisiste. 2017. gada Francijas atklātā čempionāta vienspēļu turnīra uzvarētāja un 2018. gada Vimbldonas čempionāta pusfināla dalībniece. Augstāko vietu WTA rangā (piekto) sasniegusi 2018. gada 19. martā; viņas 5. vieta ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā. Dubultspēlēs kopā ar Ukrainas tenisisti Ludmilu Kičenoku uzvarējusi 2024. gada ASV atklātajā čempionātā.

Viņu pašlaik trenē Ukrainas speciālists Stass Hmarskis un māte Jeļena Jakovļeva, kas ir arī sportistes pirmā trenere.[5] Iepriekš tenisistei ir bijuši vairāki citi treneri, veiksmīgajā 2017. gadā viņu trenēja spāniete Anabella Medina Garrigesa. Viņu ir trenējusi arī bijusī Francijas tenisiste Mariona Bartoli.[6] Sparingpartnera pienākumus pilda bijušais latviešu tenisists Krišjānis Stabiņš,[7] agrāk to darījis bijušais latviešu tenisists Andis Juška.[8]

2017. gadā atzīta par Eiropas Gada cilvēku Latvijā.[9] 2018. gadā tika nominēta Laureus sporta balvai nominācijā 2017. gada lielākais atklājums jeb izlaušanās.

Karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada martā izcīnījusi uzvaru prestižajā Francijas Les Petits As turnīrā.[4] Tāpat 2011. gada augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē. WTA rangā iekļuvusi 2012. gada aprīlī.[10] Veiksmīgi startējusi jauniešu Grand Slam turnīros, 2013. gada Austrālijas atklātajā čempionā juniorēm sasniegusi ceturtdaļfinālu,[11] 2014. gada Vimbldonas čempionātā guva uzvaru.[12] 2014. gadā kopā ar Lietuvas tenisisti Akvili Paražinskaiti izcīnīja bronzas medaļu 2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs.[13]

2014. gada septembrī debitējusi WTA turnīros. 2015. gada septembrī iekļuva WTA Kvebekas turnīra finālā, pēc šī sasnieguma pirmoreiz iekļuva vienspēļu ranga pirmajā simtniekā.

Pārstāvēja Latviju 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kur izstājās turnīra pirmajā kārtā, zaudējot Samantai Stosurai.

2017. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada Austrālijas atklātajā čempionātā A. Ostapenko sasniedza trešo kārtu, kas līdz tam bija augstākais viņas sasniegums Grand Slam sacensībās. No tālākās cīņas viņu smagā trīs setu mačā (6-4, 0-6, 6—7 (8—10)) izslēdza Karolīna Plīškova. Aprīlī A. Ostapenko sasniedza WTA turnīra finālu Čārlstonā. Ceļā līdz finālam viņa uzveica arī bijušo pasaules pirmo raketi Karolīnu Vozņacku, taču finālā piekāpās Darjai Kasatkinai.

2017. gada Francijas atklātajā čempionātā sportiste kļuva par pirmo Latvijas tenisisti, kas uzvarējusi vai sasniegusi kāda no Grand Slam turnīriem finālu vienspēlēs. Tāpat viņa ir rangā viszemāk esošā tenisiste, kas sasniegusi Francijas atklātā čempionāta finālu.[14] Turnīra finālā viņa uzvarēja Simonu Halepu no Rumānijas, kļūstot par pirmo neizsēto tenisisti kopš 1933. gada, kas izcīnījusi uzvaru Francijas čempionātā. Uzvara Francijā bija A. Ostapenko karjerā pirmā uzvara WTA tūrē; viņa kļuva par pirmo sievieti kopš 1979. gada, kas pirmo WTA uzvaru gūst Grand Slam turnīrā.[15] Pēc uzvaras turnīrā viņa sasniedza 12. vietu vienspēļu rangā.

2017. gada Vimbldonas čempionātā A. Ostapenko izcīnīja uzvaras pirmajās trīs kārtās, bet pēc tam astotdaļfinālā pārspēja pasaules piekto raketi Eļinu Svitoļinu no Ukrainas. Ceturtdaļfinālā viņa zaudēja 37 gadus vecajai Venusai Viljamsai, kura vēlāk turnīrā sasniedza finālu.

2017. gada ASV atklātajā čempionātā sasniedza trešo kārtu, kas bija viņas līdzšinējās karjeras augstākais sasniegums šajā turnīrā. 11. septembrī A. Ostapenko pacēlās uz 10. vietu WTA reitingā, kļūstot par pirmo Latvijas tenisisti, kas sasniegusi pirmo desmitnieku.

Septembrī A. Ostapenko Seulas WTA International turnīrā, kurā pirmo reizi bija izsēta ar 1. numuru, izcīnīja savu otro WTA titulu karjerā, finālā pārspējot brazīlieti Beatrizu Adadu-Maiju.[16] Nākamajā WTA turnīrā Ķīnas pilsētā Uhaņā A. Ostapenko ceturtdaļfinālā ar 1-6, 6-3, 6—2 pieveica pasaules pirmo raketi Garbinjie Mugurusu (pirmā uzvara pār vadošā trijnieka tenisisti karjerā), bet izstājās turnīra pusfinālā. 2017. gada 2. oktobrī publicētajā WTA rangā pacēlās uz 8. vietu, par divām pozīcijām uzlabojot savu rekordu,[17] bet vēl pēc nedēļas pacēlās par vēl vienu vietu augstāk. WTA atzina Ostapenko par 2017. gadā visvairāk progresējušāko WTA tūres spēlētāju.

2018. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada sezonu A. Ostapenko iesāka jaunā trenera austrālieša Deivida Teilora paspārnē[18] Ķīnā, Shenzhen Open turnīrā, kurā piedzīvoja zaudējumu pirmajā kārtā, piekāpjoties Kristīnai Plīškovai (1-6, 4-6).[19] Arī sezonas otrajā turnīrā A. Ostapenko nepārvarēja turnīra pirmo kārtu: Sidnejas International piedzīvots zaudējums Jekaterinai Makarovai (6-7(3—7), 1-6).[20] 2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā A. Ostapenko tāpat kā pirms gada sasniedza turnīra trešo kārtu, kur piekāpās Anetei Kontaveitai no Igaunijas. Pēc čempionāta pakāpās uz sesto vietu WTA rangā. Sanktpēterburgas turnīrā A. Ostapenko ceturtdaļfinālā piekāpās Petrai Kvitovai (0-6, 2-6).[21] Pēc spēlēm Federācijas kausā, A. Ostapenko piedalījās Dubaijas tenisa čempionātā, kur otrajā kārtā zaudēja Jeļenai Vesņinai (1-6, 6-7(6—8))[22] Indianvelsas Masters A. Ostapenko otrajā kārtā pieveica Belindu Benčiču, bet trešajā kārtā piekāpās Petrai Martičai (3-6, 3-6)[23] 2018. gada 19. martā sasniedza piekto vietu WTA rangā, kas ir augstākā, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem individuālajā reitingā.

Maiami Open bija līdz šim veiksmīgākais 2018. gada turnīrs. Tajā A. Ostapenko nokļuva līdz finālam, pieveicot Timea Babošu, Beatrizu Adadu-Maju, revanšējās Petrai Kvitovai, ceturtdaļfinālā pieveica ranga ceturto raketi Eļinu Svitoļinu, pusfinālā pārspēja Danielu Kolinsu no ASV, taču finālā piekāpās 2017. gada ASV atklātā čempionāta uzvarētājai Slounai Stīvensai (6-7(5—7), 1-6).[24]

Gadu pēc vēsturiskās uzvaras, piedaloties 2018. gada Francijas atklātajā čempionātā, A. Ostapenko bija izsēta ar piekto numuru. Tenisiste nespēja aizstāvēt titulu, negaidīti zaudēdama jau sacensību pirmajā kārtā Ukrainas tenisistei Katerinai Kozlovai.[25] Tāpat bez uzvarām A. Ostapenko palika dubultspēļu (pārī ar Jeļenu Vesņinu) un jaukto dubultspēļu turnīrā.[26] Pēc turnīra tenisiste izkrita no WTA ranga pirmā desmitnieka, noslīdot līdz 12. vietai.[27] Tenisiste pārtrauca sadarbību ar Deividu Teiloru. Vēlāk, pirms zāliena sezonas, kuru viņa uzsāka Īstbornas turnīrā, viņu trenēt sāka nīderlandietis Glens Šāps, iepriekšējais A. Kontaveitas treneris.[28] Īstbornas turnīrā A. Ostapenko, uzvarot divās spēlēs, iekļuva ceturtdaļfinālā, kurā zaudēja Agņeškai Radvaņskai.[29]

2018. gada Vimbldonas čempionātā, kurā bija izsēta ar 12. numuru, A. Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedza pusfinālu, kurā ar rezultātu 3—6, 3—6 piekāpās nākamajai čempionei Angelikai Kerberei no Vācijas. Pa ceļam uz pusfinālu viņa uzvarēja piecus mačus, to skaitā, pārspējot tādas tenisistes kā Dominika Cibulkova un Kirstena Flipkensa, kuras nekad nebija uzvarējusi. Dubultspēļu turnīrā A. Ostapenko pārī ar amerikānieti Kristīnu Makheilu sasniedza trešo kārtu, taču veiksmīgā vienspēļu turnīra dēļ atteicās no turpmākas spēlēšanas šajā kategorijā.[30]

2019. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada pirmo pusi A. Ostapenko aizvadīja nepārliecinoši. Viņa zaudēja pirmajā kārtā 2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā, Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā. Vimbldonā gan viņai izdevās izcils sniegums jaukto dubultspēļu sacensībās, kur kopā ar zviedru veterānu Robertu Lindstedu viņa pirmo reizi karjerā sasniedza finālu.

2022. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Ostapenko februārī uzvarēja 2022. gada Dubaijas "WTA 500" sērijas turnīrā, pusfinālā uzvarot Simonu Halepu no Rumānijas, bet finālā Krievijas tenisisti Veroniku Kudermetovu.[31] 2022. gada Vimbldonas čempionātā viņa sasniedza ceturto kārtu vienspēlēs un pusfinālu dubultspēlēs, spēlējot pārī ar Ļudmilu Kičenoku no Ukrainas (šāds pats sasniegums pārim bija izdevies iepriekš Francijas atklātajā čempionātā).

2023. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada Austrālijas čempionātā viņa sasniedza ceturtdaļfinālu, kas bija augstākais karjeras sasniegums šajā turnīrā (ceturtdaļfinālā piekāpās Koko Gofai). 2023. gada jūnijā A. Ostapenko uzvarēja Birmingham Classic turnīrā uz zāles seguma finālā pārspējot Barboru Krejčīkovu ar 7—6(10—8), 6—4.

2023. gada ASV čempionātā A. Ostapenko, pārspējot pasules pirmo raketi Igu Švjonteku, pirmo reizi karjerā sasniedza ceturtdaļfinālu, kur, tāpat kā Austrālijas čempionātā, zaudēja Koko Gofai, kura vēlāk kļuva par čempioni.

2024. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezonu iesāka ar uzvaru Adelaides turnīrā, finālā pārspējot Darju Kasatkinu. 2024. gada Austrālijas čempionātā A. Ostapenko kopā ar savu ierasto partneri Ludmilu Kičenoku sasniedza dubultspēļu finālu, kas ir viņas labākais panākums sieviešu dubultspēlēs. Atgriežoties Eiropā, viņa uzvarēja nākamajā turnīrā Lincā, finālā pārspēdama Jekaterinu Aleksandrovu.

Sasniegumi Grand Slam turnīros

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Panākumu tabulas leģenda
NH Attiecīgajā kalendārajā gadā
turnīrs nav noticis 		A Nepiedalījās turnīrā
LQ
Q# 		zaudēja kvalifikācijas kārtā
sasniegta kvalifikācijas kārta 		#R Sasniegta turnīra priekšsacīkšu kārta
(# vietā ir kārtas numurs; RR = grupu turnīrs)
QF Sasniegts ceturtdaļfināls SF Sasniegts pusfināls
F Sasniegts fināls W Uzvara turnīrā

Vienspēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Turnīrs 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Austrālijas atklātais čempionāts A 1R 3R 3R 1R 2R 1R 3R QF 3R
Francijas atklātais čempionāts Q1 1R W 1R 1R 3R 1R 2R 2R 2R
Vimbldonas čempionāts 2R 1R QF SF 1R NH 3R 4R 2R QF
ASV atklātais čempionāts 2R 1R 3R 3R 3R A A 1R QF 1R

Dubultspēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Turnīrs 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Austrālijas atklātais čempionāts A 1R 1R 1R 2R QF 3R 2R 1R F
Francijas atklātais čempionāts A 1R 1R 1R QF 3R 3R SF 2R 2R
Vimbldonas čempionāts A 3R 1R 3R 1R NH 2R SF 1R QF
ASV atklātais čempionāts A 2R 1R 1R QF A A 3R 2R W

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Arturs Vaiders: Tenisa debesīs mirgo Imantā iedegta zvaigznīte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. martā. Skatīts: 2015. gada 8. martā.
  2. ↑ «Jaunākā visspožākā». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. septembrī. Skatīts: 2012. gada 7. septembrī. Jeļena, kuru biežāk dēvē oficiālajos dokumentos neierakstītajā otrajā vārdā par Aļonu
  3. ↑ Aļona vai Jeļena? Kāds tad īsti ir vārds mūsu tenisa zvaigznei Ostapenko Arhivēts 2017. gada 11. jūnijā, Wayback Machine vietnē. kasjauns.lv. "jaunā tenisiste sacensībās tiek pieteikta kā Jeļena Ostapenko, bet ikdienā tiek saukta par Aļonu. (...) pati sportiste aicina sevi dēvēt vārdā, kādu vecāki viņai gribēja dot pēc piedzimšanas, bet nevarēja, jo Aļona nav atrodama latviešu kalendārā."
  4. ↑ 4,0 4,1 «Uz pjedestāla ceļa sākumā». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. decembrī. Skatīts: 2012. gada 7. septembrī.
  5. ↑ «Cīnītāja līdz galam». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. septembrī. Skatīts: 2014. gada 22. augustā.
  6. ↑ «Ostapenko jaunā trenere Bartoli: Mums ir līdzīgi raksturi». TVNET Sports (latviešu). 2019-10-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-10. Skatīts: 2019-10-21.
  7. ↑ DELFI Sports. «'Viņa nevar mani uzvarēt': Ostapenko pašpārliecinātība izpelnās nosodījumu». delfi.lv (latviešu), 2019-04-24. Skatīts: 2019-10-21.
  8. ↑ Rolands Norietis. «Juška: "Par izcilu treneri kļūst tikai 45 gados"». Sportacentrs.com, 2018-07-14. Skatīts: 2018-07-16.
  9. ↑ «2017.gada Eiropas cilvēks Latvijā - Aļona Ostapenko». lsm.lv. 2017. gada 28. decembrī. Skatīts: 2018. gada 3. janvārī.
  10. ↑ «Ostapenko uzvar un iekļūs WTA rangā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 7. septembrī.
  11. ↑ «Ostapenko neizdodas iekļūt 'Australian Open' junioru vienspēļu pusfinālā». Delfi.lv. 2013. gada 24. janvārī. Skatīts: 2013. gada 24. janvārī.[novecojusi saite]
  12. ↑ «Ostapenko triumfē Vimbldonas čempionāta meiteņu turnīrā». Delfi.lv. 2014. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 6. jūlijā.
  13. ↑ «Ostapenko izcīna bronzas medaļu olimpiādes dubultspēlēs». Sportacentrs.com. 2014. gada 22. augustā. Skatīts: 2014. gada 22. augustā.
  14. ↑ «ON A DAY OF FIRSTS, UNSEEDED OSTAPENKO REACHES FRENCH OPEN FINAL». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 9. jūnijā.
  15. ↑ «Jelena Ostapenko storms back to stun Simona Halep for improbable French Open title». The Washington Post. Skatīts: 2017. gada 11. jūnijā.
  16. ↑ Ostapenko Seulā izcīna otro titulu karjerā, delfi, 24.09.2017.
  17. ↑ «Ostapenko turpina labot rekordu un sasniedz pasaules ranga astoto vietu». lsm.lv. 2017. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 2. oktobrī.
  18. ↑ Jelena Ostapenko brings David Taylor on as new coach Arhivēts 2018. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē. tennis.com
  19. ↑ «Ostapenko neveiksmīgi sāk 2018. gada sezonu». delfi.lv. 2018. gada 2. janvārī.
  20. ↑ «Ostapenko arī sezonas otrajā turnīrā nepārvar pirmo kārtu». delfi.lv. 2018. gada 7. janvārī.
  21. ↑ «Ostapenko uzvar tikai divus geimus un izstājas no Sanktpēterburgas turnīra». delfi.lv. 2018. gada 2. februārī.
  22. ↑ «Ostapenko kļūdām bagātā mačā kapitulē Krievijas tenisistei Vesņinai». delfi.lv. 2018. gada 21. februārī.
  23. ↑ «Ostapenko Indianvelsas WTA turnīra trešajā kārtā piekāpjas horvātietei Martičai». delfi.lv. 2018. gada 12. martā.
  24. ↑ «Ostapenko daudzās kļūdas neļauj triumfēt Maiami 'Premier' turnīrā». delfi.lv. 2018. gada 31. martā.
  25. ↑ Uldis Strautmanis. «Ostapenko sensacionāli jau pirmajā kārtā izstājas no 'French open'». Delfi.lv, 2018. gada 27. maijā. Skatīts: 2018. gada 4. jūnijā.
  26. ↑ «Ostapenko pārliecinoši zaudē Francijas atklātajā čempionātā pirmajā kārtā jauktajās dubultspēlēs». lsm.lv. 2018. gada 31. maijā. Skatīts: 2018. gada 4. jūnijā.
  27. ↑ Valdis Bērziņš. «Ostapenko WTA rangā noslīd uz 12. vietu». Sportacentrs.com, 2018-06-11. Skatīts: 2018-07-16.
  28. ↑ Stephanie Myles. «Coaching musical chairs as Schaap joins Team ‘Penko». TENNIS.LIFE, 2018.06.22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 27. jūnijā.
  29. ↑ Valdis Bērziņš. «Ostapenko pārāk daudz kļūdu sakāvē pret gudro Radvaņsku». Sportacentrs.com, 2018-06-28. Skatīts: 2018-07-16.
  30. ↑ LETA. «Ostapenko pirmo reizi karjerā sasniedz prestižā Vimbldonas Grand Slam turnīra pusfinālu», 2018-07-10. Skatīts: 2018-07-16.
  31. ↑ sports.tvnet.lv 2022. gada 18. februāris

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apbalvojumi
Priekštecis:
Laura Ikauniece-Admidiņa 		Latvijas gada sportiste
2017 		Pēctecis:
Anastasija Sevastova
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aļona_Ostapenko&oldid=4167795"