Jānis Akuraters

Jānis Akuraters;
Personīgā informācija
Dzimis	1876. gada 13. janvārī ; Dignājas pagasta Jaunzemjos, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija; (tagad Jēkabpils novada Ābeļu pagasts, Latvija)
Miris	1937. gada 25. jūlijā (61 gads); Rīga, Latvija
Dzīves vieta	Latvija, Krievija, Norvēģija
Tautība	latvietis
Bērni	Laima Akuratere
Literārā darbība
Pseidonīms	Ezops, J.Aa, J.Aks, Polluks, Vilks
Nodarbošanās	rakstnieks, dzejnieks, politiķis
Valoda	latviešu valoda
Slavenākie darbi	dzejolis "Ar kaujas saucieniem uz lūpām", stāsts "Kalpa zēna vasara"
Apbalvojumi	Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira; Tēvzemes balva; Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis
	Ietekmējies no
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Jānis Akuraters (dzimis 1876. gada 13. janvārī, miris 1937. gada 25. jūlijā) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis. Viens no neatkarīgās Latvijas dibināšanas iniciatoriem, Tautas padomes dibināšanas sēdes 1918. gada 17. novembrī un Latvijas valsts dibināšanas akta 1918. gada 18. novembrī dalībniekiem. Kļuvis par pirmo Tēvzemes balvas literatūrā saņēmēju (1937. gadā), 1926. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.^[1]

Biogrāfija

Dzimis Dignājas pagasta "Jaunzemjos" (tagad Ābeļu pagastā), mežsarga ģimenē. Akurateru dzimtas aizsācējs esot bijis kāds Napoleona armijas karavīrs, kas 1812. gada kara laikā dezertējis un palicis dzīvot Salas muižā pie Jēkabpils.^[2] Mācījās Biržu pamatskolā, pēc tam Jēkabmiesta pilsētas skolā. Nokārtoja skolotāja eksāmenus un strādāja par skolotāju Elkšņos (1898), Iršos (1898), Jumurdā (1899 - 1901) un Rīgā Iļģuciemā. 1903. gadā devās uz Maskavu studēt, bijis brīvklausītājs juridiskajā fakultātē. Studiju laikā apmeklēja Maskavas bibliotēkas, muzejus.

1904. gadā atgriezās Latvijā. Piektā gada revolūcijas traģiskajiem notikumiem veltījis savu pazīstamāko dzejoli "Ar kaujas saucieniem uz lūpām". Jānis Akuraters tika apcietināts trīs reizes. 1905. gadā viņš apcietinājumā pavadīja laiku no janvāra līdz jūnijam. 1906. gada janvārī viņu apcietināja otro reizi un ieslodzīja cietumā līdz jūnija beigām. Trešo reizi Akurateru apcietināja 1906. gada septembrī Zemgaliešu Birutas dzīvoklī, kur slepenpolicija bija ierīkojusi "slazdu". Apcietinājumā Akuraters atradās līdz 1907. gada jūnija sākumam, kad viņu izsūtīja uz Pleskavas apgabalu. No turienes viņš bēga uz Somiju, bet 1907. gada nogalē caur Zviedriju uz Norvēģiju. Oslo uzrakstīja bērnības atmiņu grāmatu "Kalpa zēna vasara".

1908. gadā atgriezās Latvijā. Pirmajā pasaules karā dienēja latviešu strēlnieku pulkos, piedalījās Ziemassvētku kaujās. 1917. gada novembrī viņu Valkā ievēlēja par Latviešu nacionālās padomes valdes locekli. 1918. gadā ievēlēts Tautas padomē. Ar Jāņa Akuratera kā Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja rīkojumu 1919. gada 23. septembrī dibināts Latvijas Nacionālais teātris. Vēlāk bija Mākslas departamenta direktors, Radiofona direktors.

Miris 1937. gada 25. jūlijā Rīgā. Viņa pēdējā dzīvesvietā tagadējā Ojāra Vācieša ielā 6a 1991. gadā atklāja Jāņa Akuratera muzeju.

2023. gadā Ukrainas izdevniecībā "Апріорі" izdota grāmata Літо юного наймита ("Kalpa zēna vasara", tulk. Viktor Melnyk).

Literārā darbība

Pirmā publikācija - dzejolis "Ziema" 1895. gadā žurnālā "Austrums". Darbojies dzejā, prozā, dramaturģijā, publicistikā, nodarbojies ar tulkošanu. Dzejā dominē romantisms, pielieto brīvās panta formas.

Dzejoļu krājumi

"Zvaigžņu naktis" (1905)
"Ziemeļos" (1906)
"Bez svētnīcas" (1907)
"Astras" (1909)
"Sirds varā" (1911)
"Dienu prieks" (1919)
"Saules valgos" (1920)
"Latvijas balādes" (1922)
"Rožains vējš" (1922)
"Eleģiski momenti" (1925)
"Neatrastā" (1932)
"Dzejas un balādēs" (1938)

Lugas

"Taisnības meklētāji" (1902)
"Lāču bērni" (1910)
"Ķēniņa meita" (1910)
"Saules gredzens" (1911)
"Kurzemē" (1914)
"Šis un tas Itnekas" (1920)
"Kaupo, līvu virsaitis" (teātrī 1913)
"Pieci vēji" (1922)
"Viesturs" (teātrī 1920)
"Tautas darbinieki" (1924)
"Sidraba birze" (1924)
"Apvienosimies" (1926)
"Bezdarbnieki" (1934)
"Vecie un jaunie" (1934)

Stāsti un tēlojumi

"Cilvēks" (1904)
"Kalpa zēna vasara" (periodikā 1908, grāmatā - 1911)
"Degoša sala" (1912)
"Puķes ziemeļos" (1914)

Stāstu krājumi

"Iz bijušām dienām" (1913)
"Parādības" (1914)
"Sapņi un likteņi" (1919)
"Draugu sejas" (1920)
"Klusums un gaisma" (1921)
"Erosa cilts" (1923)
"Dzīvības sākumi" (1924)
"Sapņotāji" (1927)
"Ģīmetnes" (1930)
"Dzīves vārtos" (1933)
"Draugi un gadi" (1936)

Romāni

"Pēteris Danga" (1921)
"Ugunīgi ziedi" (1925)

Tulkojumi

Moriss Dekobrā (Maurice Dekobra, īstā vārdā Ernst-Maurice Tessier): „Samtainas liesmas“ (Flammes de velours), turpinājumos laikrakstā „Jaunākās Ziņas“ 1927. gadā

Atsauces

↑ Anita Bormane. «Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības». LA.LV (latviešu), 2014-03-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-18. Skatīts: 2020-11-16.
↑ «Akurateru dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. novembrī. Skatīts: 2011. gada 17. oktobrī.

Ārējās saites

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
«Jānis Akuraters» (latviešu). letonika.lv. Skatīts: 2012-11-10.
"Kalpa zēna vasara" Arhivēts 2013. gada 28. augustā, Wayback Machine vietnē., bez maksas lejupielādējama e-grāmata
http://memorialiemuzeji.lv/personibas/janis-akuraters/ Arhivēts 2016. gada 20. februārī, Wayback Machine vietnē.

[1] Anita Bormane. «Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības». LA.LV (latviešu), 2014-03-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-18. Skatīts: 2020-11-16.

[2] «Akurateru dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. novembrī. Skatīts: 2011. gada 17. oktobrī.

[1]

[2]